Iesaki rakstu: 
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Protams, paziņojumā tiek vēstīts tikai par absolūtajiem skaitļiem, nevienu konkrētu darījumu neatklājot. Žēl. Būtu, mazākais, interesanti uzzināt vismaz to, tieši kādās biznesa jomās līdzekļi pārsvarā tikuši iesaldēti. Piemēram, cik procenti no šīm summām ir saistīti ar bēdīgi slavenām bankām – PBN un BIB?
Tad vismaz sabiedrībā – ko pagalam nogurdinājusi mūsu «kompetento kantoru» visgudra klusēšana uz VID ķēķa skandālu fona – raisītos cerības, ka arī šajā frontes iecirknī mūsu likumsargātāji tomēr izcīnījuši kādas patiesa progresa druskas.
Pirms kāda laika es publicēju diezgan rūpīgi uzmargotu denunciāciju par pāris kolorītiem mūsu biznesa aprindu personāžiem, kuri bija saistīti ar PNB bankas agrāko agregātstāvokli. Cita starpā, protams, iekļaujot tās tekstā tobrīd aktuālo atslēgvārdu “Panamas papīri” (precīzāk – Paradise papers), lai mūsu valsts likumu un maka sargiem mana vēsts vieglāk iekristu acīs.
Diemžēl pēc tās publikācijas ne šī, ne citas iestādes nav izrādījušas interesi manis aprakstīto izmeklēt. Pat ne carnikavieša Aināra Kokoreviča amizanto savas mājas pārdošanu ar atpakaļizpirkšanu.
Droši vien netrūkst cilvēku, kuri no VID ir smagi dabūjuši «pa pirkstiem» dēļ daudz triviālākām lietām – gan par ienākumu deklarācijām un kapitāla pieauguma nodokli, gan par kovidlaikā saņemtiem pabalstiem. Te, atļaušos apgalvot, VID darbiniekiem uz sudraba paplātes tiek priekšā nolikta diezgan pamanāma naudas mazgāšanas shēma, bet atbildē – klusums. Pārāk sarežģīti?
Vājš mierinājums, ar ko mani uzmundrināja tehnoloģiski advancētāks kolēģis: publikācija nav atstājusi vienaldzīgu vismaz vietējo armēņu kopienu. Tajos sociālajos tīklos, kur iespējams aplūkot profilu statistiku, (viņam patīk izteikties oficiozi) «rakstā norādītās personas un viņiem pietuvinātie – augsti stāvoši armēņu finanšu iestāžu cilvēki – itin daudz ir apmeklējuši to cilvēku profilus, kuri bijuši tik drosmīgi, lai šo rakstu pārpublicētu arī savā privātajā profilā».
Līdz ar to droši vien ir visai neproduktīvi mūsu likumsargiem kaut ko pavaicāt par manis piesauktajā Carnikavas šķērsielā jau iedzīvojušos Igaunijas IT industrijas “haizivi” Sergeju Pjanovu (personas kods 100857-XXXXX)?
Mūspusē viņam pieder vienīgi īpašums Carnikavas pagastā (Ādažu novads), Vīnkalnu ielā. Kaimiņvalstī Pjanovs ir zināms kā DATA TECHNOLOGIES OÜ (reģistra kods 14131616) īpašnieks un – pastarpināti – Infonet DC OÜ līdzīpašnieks. Viņa uzņēmums ir visādi «tīrs», tas strādā ar regulāri lielu apgrozījumu, bet “nez kāpēc” – ar fantastiski mazu peļņu vai pat zaudējumiem.
Vai tikai ēstipoisam – carnikavietim tā paša rajona kaimiņi Kamaljans un Kokorēvičs nav samācījuši savus biznesa trikus? Taču šis, kā pats saprotu, ir vien retorisks jautājums.
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
