Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

„Sarunāšanas” prakse esot „ētiska”, bet ne korupcijas problēma

PIETIEK, A. Alberte, B. Bočkāne, I. Gailīte.
11.11.2010.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīstot, ka saimniecisku jautājumu „sarunāšanas” prakse starp biznesa cilvēkiem un politiķiem Latvijā principā eksistē, uzņēmēju organizāciju pārstāvji nevēlas atklāti norādīt uz politiskajiem spēkiem, kas to iecienījuši. Šī problēma tiek noreducēta uz sabiedrības, politiķu un biznesmeņu kultūras līmeni, nesaredzot iespēju aiz konkrētiem ziedojumiem un lēmumiem saskatīt politiskās korupcijas cēloņsakarības.

Ierasts šādu praksi piedēvēt vecajām varas partijām. Tomēr, rakstot par Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska noorganizēto tikšanos starp divu uzņēmumu īpašniekiem un toreizējo aizsardzības ministru Imantu Lieģi, lai tas ieklausītos biznesmeņu interesēs, Pietiek trešdien atklāja – „sarunāšanas” prakse nav sveša arī partijām, kuras politikā ienākušas, sludinot jaunus principus.

''Šeit nav runa par Lieģi un Kristovski, tā ir prakse, kura norisinājusies šajos pēdējos 20 gados, un es domāju, ka Lieģis ar Kristovski ir pēdējie sarakstā, tur pirmie ir citi,'' uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Tieši viņa pirms gada nāca klajā ar skaļu paziņojumu par korupciju likumdošanas procesā, taču izrādījās, ka nav gatava nosaukt nevienu konkrētu gadījumu vai uzvārdu.

“Tādi ir "spēles" noteikumi šajā valstī, kas ir iedibināti jau agrākos gados un turpmāk tikuši attīstīti. Kāds vienmēr no tā pelna,” par Latvijā izplatīto praksi “sarunāt” saimnieciskus jautājumus ar politiķiem Pietiek saka Nīderlandes tirdzniecības cameras Latvijā izpilddirektore Inese Valdheima. Šī organizācija Latvijā pārstāv tādus uzņēmumus kā TNT, Philips, KLM Royal Dutch Airlines, Radisson Blu, BDO International un citus.

Vienlaikus, lai gan atzinusi šādas prakses esamību un to, ka Latvijā politiķi „bieži vien” ieklausīšanos uzņēmēju interesēs sasaista ar ziedošanu konkrētajai partijai, Valdheima uz jautājumu, vai ar to saskaras arī Nīderlandes tirdzniecības palātas biedri, atbild īsi: „Nezinu.”

Ja biznesmeņi ziedo partijām, ar kuru ministru vadītām ministrijām vai to padotības iestādēm viņiem ir saimnieciski līgumi, tas, protams, esot neētiski, “bet, tā kā vispārējais ētikas līmenis Latvijā ir ļoti zems, tad, iespējams, ka šāda prakse vairs pat netiek nosodīta un daudziem šķiet gana ētiska”.

 „Man nav nekādas informācijas par šādu te sarunāšanas praksi. Ne par vienu partiju nav tādas informācijas - kurā partijā kaut ko var sarunāt vai, kaut ko samaksājot, man par labu kaut ko varētu vai nevarētu lemt,” apgalvo Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle (attēlā). Viņa savā praksē neatceroties nevienu gadījumu, kad viņa vērsusies LDDK vai konkrētu biedru interesēs pie kāda politiskā līdera vai ierēdņa un pretī bijis jādzird jautājums, vai uzņēmums ziedojis konkrētajai partijai.

„Neviens man nav atļāvies uzdot nevienu jautājumu par to, vai konfederācijas biedrs vai kāds uzņēmums sponsorētu konkrētu polisko spēku. Neviens neko tādu nav atļāvies darīt,” uzsver Egle. Viņa uzskata, ka ir ļoti grūti pierādīt saikni starp ziedojumu partijai un konkrētu politisko lēmumu, lai pateiktu, ka runa ir par politisko korupciju. „Šeit ir jautājums par politisko ētiku, par biznesa kultūru un par sabiedrības kultūru,” uzskata Egle.

Pietiek jau rakstīja, ka Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis nenoliedz, ka pie viņa vērsušies uzņēmumu Neja&Ko un Skonto būve pārstāvji, meklējot atbalstu. Abiem uzņēmumiem ir saimnieciski strīdi ar Aizsardzības ministriju vairāku simtu tūkstošu latu apmērā.

Toreizējais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), kurš lielāko daļu mūža pavadījis trimdā Rietumos, pirms partijas vadības iejaukšanās bija deklarējis, ka sarunas ar uzņēmējiem iespējamas tikai publiski, tas ir, vienā galda pusē sēžot uzņēmējiem, otrā - ministram un AM ierēdņiem.

Dažiem informētiem avotiem palicis iespaids, ka „Lieģa dēļ Pilsoniskā savienība nedabūja ziedojumu”, - šādi pieņēmumi gan tiek izteikti tikai ar nosacījumu, ja tos oficiāli necitēs, jo pierādījumu tam neesot.

„Tur bija kariņš, un augstos plauktos,” par attiecībām starp Lieģi un Kristovski, kurš kā kādreizējais aizsardzības ministrs bijis ar savu redzējumu, kā pareizāk vadāms aizsardzības resors, izteicās kāds Lieģim tuvu stāvošs avots. Pats Lieģis Pietiek kategoriski noliedza jebkādas sarunas vai domstarpības ar partijas vadību jautājumā par naudas piesaisti PS. Uz vēlāk rakstiski nosūtītu jautājumu, vai, būdams aizsardzības ministra amatā, sajutis no partijas vadības politisku spiedienu risināt saimnieciskus strīdus konkrētu uzņēmēju, nevis AM interesēs, Lieģis neatbildēja.

„Uzņēmēji uzskatīja, ka jābūt plašākam politiskam redzējumam. Viņiem neveidojās saruna [ar Aizsardzības ministriju], un, ja mani lūdz, mans pienākums bija palīdzēt, tādēļ sarunāju tikšanos ar ministru, kurš pārstāvēja manu partiju,” savukārt skaidroja Kristovskis.

Kristovskis sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka PS nav saņēmusi ziedojumu ne no ar Neja&Ko, ne ar Skonto būvi saistītiem cilvēkiem, un tāpat viņš noliedz, ka no šo uzņēmēju puses izskanējis solījums vai mājiens, ka šāds ziedojums varētu tikt ieskaitīts PS kasē, ja AM būs pretimnākošāka saimnieciskajos strīdos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...