Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir beigušās vasaras brīvdienas, darbu ir atsākusi Saeima, un valdība ir sagatavojusi budžeta projektu, kas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Aktīvas ir kļuvušas partijas, piemēram, regulāri dzirdami dažādi paziņojumi no Jaunās konservatīvās partijas, daudz neatpaliek arī citas partijas, tajā skaitā Kaimiņa partija un “Attīstībai/Par”.

Uz šī skaļā un dažkārt nervozā fona nav redzama partija “Saskaņa”. Sen nav dzirdētas “Saskaņas” smagsvara Jāņa Urbanoviča pamācības, kā pareizi dzīvot, sociālajos tīklos gandrīz nav lasāmas jaunās partijas zvaigznes Vjačeslava Dombrovska kritiskās piezīmes par valdības darbu, pat Ivars Zariņš ir dzirdams retāk, nekā pierasts. Ir pazudušas daudzās “Saskaņas” reklāmas Twitter un Facebook, kas agrāk bija redzamas visur un tika plaši izplatītas. Nav dzirdami nekādi paziņojumi no tādiem “Saskaņas” senbiedriem kā Sergejs Dolgopolovs un Andrejs Klementjevs, Regīna Ločmele-Luņova un Valerijs Agešins.

Acīmredzot šāda situācija ir skaidrojama ar daudzajām apsūdzībām par saistību ar korupciju Rīgas domē. Nav skaidrs, kāpēc Saeimā esošie “Saskaņas” deputāti turpina izturēties tā, it kā viņiem nebūtu nekādas saistības ar skandāliem Rīgas domē, kuros iesaistīti daudzi partijas biedri un arī līdzšinējais “Saskaņas” simbols – bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Liekas, ka Saeimā ievēlētie “Saskaņas” deputāti cenšas radīt iespaidu, ka viņi ir atsevišķa republika jeb tā sauktā partijas elite un tāpēc nav salīdzināmi ar plebejiem - Rīgas domes deputātiem. Tā teikt, Saeimas deputāti ir cita republika, kas dzīvo savu atsevišķu dzīvi un rūpējas par grūtdieņiem valstī.

Ir saprotama “Saskaņas” pārstāvju vēlēšanās tēlot zemūdeni, kas dziļi ienirst dažādu vētru un kataklizmu laikā un iznirst jaukā un saulainā laikā, kad var baudīt dzīves jaukumus. Tomēr šoreiz šāda taktika nespēs pasargāt “Saskaņu” no nepatīkamas skaidrošanās un nepieciešamības mainīt savas aktivitātes. Kaut arī daudzi “Saskaņas” atbalstītāji un vēlētāji joprojām ir uzticīgi partijai un tās līderiem, par ko liecina arī veiktās socioloģiskās aptaujas un salīdzinoši augstie partijas reitingi, šī situācija nebūs mūžīga. Krievvalodīgo vēlētāju uzticība partijai drīzāk ir skaidrojama ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu. Daudziem nav pieņemama Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība, kurā ir pulcējušies daudzi Vladimira Putina fani un Krievijas interešu izplatītāji Latvijā.

Par nodomu veidot jaunu biedrību un partiju ir paziņojusi Rīgas domē izveidotā Neatkarīgo deputātu frakcija. To veido no “Saskaņas” izslēgtie deputāti Vadims Baraņņiks, Valerijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, kuri nepildīja Ušakova prasības un tika sodīti, izslēdzot ne tikai no “Saskaņas” frakcijas, bet arī no partijas. Tas bija pārsteigums daudziem, jo šie partijas biedri tika uzskatīti par tuvākajiem Ušakova atbalstītājiem un uzticīgiem faniem.

Šobrīd ir grūti prognozēt, kas varētu veidot tā sauktā četrinieka partiju un ar cik plašu vēlētāju atbalstu tā varētu rēķināties. Tomēr nevar noliegt, ka šāda jaunveidota partija varētu veidot vērā ņemamu konkurenci “Saskaņai”, tā mazinot tās iespējas saglabāt monopolu uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm.

Diezgan likumsakarīgas ir izskanējušās runas par turpmākām nesaskaņām Rīgas domes “Saskaņas” frakcijā – tiek runāts, ka no tās varētu aiziet vēl vairāki deputāti, kurus neapmierina tas, ka frakcijas darbu joprojām uzrauga Ušakovs un liek viņiem pildīt balsošanas mašīnas funkcijas. Ir skaidrs, ka ir mazinājušās arī “Saskaņas” biedru iespējas darboties par konsultantiem dažādos pašvaldības uzņēmumos, nodrošinot agrāk ierastos ienākumus ne tikai sev, bet arī partijai. Būs interesanti vērot, vai Ušakovam izdosies uzturēt disciplīnu frakcijā un nepieļaut tās tālāku sadalīšanos.

Daudzi gaida oktobrī solīto “Saskaņas” kongresu. Tiek gaidīts, ka tajā tiks ievēlēts jauns partijas līderis, kuram būs jākļūst arī par partijas simbolu uz Briseli aizbēgušā Ušakova vietā. Joprojām kā iespējamais viņa pēctecis tiek minēts Vjačeslavs Dombrovskis. Ir skaidrs, ka sava rakstura un snobiskā dzīvesveida dēļ viņš nespēs pildīt šo lomu, tādējādi apliecinot, ka “Saskaņa” ir pārvērtusies par novecojušu partiju, kurai nav jaunu un perspektīvu biedru, kas varētu panākt tās atdzimšanu un noteikt izmaiņas partijas darbībā.

Interesanti, ka nesen kļuva zināms, ka izdevumam “Dienas Bizness” draud vairāk nekā 100 000 eiro liels naudas sods par slēptu politisko reklāmu pirms pagājušajā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām. Pirms vēlēšanām “Dienas Bizness” divos speciālizlaidumos intervēja “Saskaņas” un Kaimiņa partijas politiķus. Abu speciālizlaidumu tirāža bija 1,6 miljoni eksemplāru. Laikraksta vadība skaidro, ka tā bijusi abonēšanas kampaņa.

Šāds apgalvojums skan vismaz smieklīgi, un gribas jautāt, vai tiešām šī laikraksta darbinieki uzskata lasītājus par pilnīgiem muļķiem. Daudzi vēl atceras, cik aktīvi vasarā tika publicēti dažādi ievadraksti, kuros tika slavināti “Saskaņas” un Kaimiņa partijas politiķi, kā arī stāstīts, ka valstī viss ir slikti un tikai šo partiju veidota valdība var izglābt Latviju un uzlabot tās attiecības ar Krieviju. “Dienas Bizness” centās visiem iestāstīt, ka par premjerministru jāliek Vjačeslavu Dombrovski, kurš spēšot aizsargāt Latvijas intereses, vai Aldi Gobzemu, kurš tika dēvēts par “līderi un harizmātu”.

Visas pārējās partijas “Dienas Biznesā” tika smagi kritizētas un nopeltas, pārmetot tām visas iespējamās pasaules nelaimes un nespēju uzlabot attiecības ar Krieviju.

“Dienas Bizness” noliedz, ka būtu veicis politisko aģitāciju. Ir zināms, ka “Dienas Bizness” jau kādu laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem, piemēram, 2018.gadā tam bija 270 000 eiro lieli zaudējumi. Tautā runā, ka patiesie izdevuma īpašnieki (piemēram, bieži piesauktais Ainārs Šlesers) jau tāpat nolēmuši slēgt šo laikrakstu, tāpēc arī jauna soda uzlikšana tam neradīs būtiskas problēmas.

Varam tikai iedomāties, kas Latviju sagaidītu šogad, ja būtu piepildījies scenārijs par “Saskaņas” un Kaimiņa partijas valdības izveidošanu gadījumā, ja abām partijām būtu izdevies kopā iegūt vairāk nekā 51% balsu vēlēšanās. Daudziem sāktos interesanti laiki, un tiktu piedzīvoti dažādi pārsteigumi. Šobrīd var teikt, ka vismaz pagaidām šis scenārijs Latvijai ir gājis garām.

Būs interesanti vērot, kā “Saskaņa” tiks galā ar tiem izaicinājumiem, ko rada jauna partijas līdera atrašana un simbola maiņa. Parasti šie procesi ir sāpīgi daudzām partijām, un izskatās, ka arī “Saskaņa” nebūs izņēmums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

FotoLatvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
Lasīt visu...