“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Scenārijs par regulāru līderu savstarpējo mainīšanos vietām šķiet jau redzēts – līdzīgi procesi notikuši kaimiņvalstī Krievijā, kad kādu laiku prezidents bija Vladimirs Putins un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, tad uz neilgu laiku par prezidentu kļuva Medvedevs un par premjerministru Putins, un pēc tam atkal Putins kļuva par prezidentu un Medvedevs par premjerministru.

Uz “Saskaņas” līdera vietu kandidēja arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs, kuri deklarēja, ka vēlas mainīt partiju un pārvarēt tajā izveidojušos krīzi. Tomēr par viņiem balsoja mazs kongresa delegātu skaits. Tas rāda, ka vairums “Saskaņas” biedru ir uzticīgi tradīcijām un nevēlas eksperimentēt, baidoties no ierastās kārtības maiņas un jaunām aktivitātēm partijas darbībā.

Pirms kongresa Urbanovičs stāstīja, ka ir piekritis kļūt par “Saskaņas” līderi sarežģītā laikā, kad partijā izraisījušies konflikti pēc tās simbola Ušakova iekulšanās vairākos korupcijas skandālos Rīgas domē un aizbēgšanas uz Briseli. Neviens nenoliedz, ka Urbanovičs ir ļoti pieredzējis politiķis, kurš tika ievēlēts vairākās Saeimās. Tiek uzskatīts, ka viņam ir labas organizatora dotības un spējas menedžēt procesus krīzes apstākļos. Tomēr šīs īpašības vairāk atbilst, piemēram, partijas ģenerālsekretāra amatam, kura uzdevums ir organizēt un koordinēt ikdienas procesus partijā.

“Saskaņa” ir veidota kā spēcīga vertikāla struktūra ar spilgtu līderi un partijas biedru bezierunu pakļaušanos vadības lēmumiem. Līdz šim partijā tika veidots Ušakovs kults, kura tālredzību un ģenialitāti neviens neuzdrošinājās apšaubīt. Urbanovičs nav piemērots šāda kulta līdera un simbola lomai. Izvēloties Urbanoviču par priekšēdētāju, partijas biedri ir skaidri likuši saprast, ka nevēlas atteikties no postsovjetiskā domāšanas stila.

Urbanoviča kļūšana par partijas līderi liecina, ka partijā situācija ir tieši tik slikta, kā izskatās no malas. Var teikt, ka līdz ar Urbanoviča kļūšanu par partijas līderi turpmāk “Saskaņa” būs partija, ko raksturo senils domāšanas veids. Būtībā “Saskaņa” ir pārvērtusies par krievvalodīgo pensionāru arodbiedrību un būs spiesta pārstāvēt viņu intereses. Neko daudz nelīdzēs arī piecu līdera vietnieku iecelšana, ko Urbanovičs jau paspējis nodēvēt par “mazo politbiroju”.

Kongresā kā galvenais uzdevums tika izvirzīta sekmīga dalība pašvaldību vēlēšanās 2021.gada jūnijā. Tas ir saprotams, jo “Saskaņa” vada vairākas pašvaldības, tajā skaitā Daugavpilī un Rēzeknē. Kongresā kā uzdevums tika izvirzīts arī panākt partijas uzvaru Jūrmalā, kas ļautu “Saskaņai” pārņemt vadību šajā pilsētā.

“Saskaņa” ir zaudējusi vadošo lomu Rīgas domē, un ir skaidrs, ka partija mobilizēs visus iespējamos resursus, lai atgūtu vadību Rīgā. Tautā runā, ka vadošās lomas zaudēšana Rīgas domē ir ievērojami samazinājusi iespējas partijas biedriem saņemt atalgojumu kā dažāda veida konsultantiem un padomdevējiem, kā arī ir samazinājušās iespējas piesaistīt finansējumu partijai. Tas ir uzskatāms par sāpīgu zaudējumu, ņemot vērā, ka līdz šim partija bija ieradusi dzīvot ar plašu vērienu, piemēram, netaupot naudu reklāmām dažādos medijos.

“Saskaņai” joprojām ir salīdzinoši labi reitingi un aptuveni 3500 biedru. Tomēr ir skaidrs, ka krievvalodīgo vēlētāju uzticība partijai ir skaidrojama drīzāk ar alternatīvas trūkumu nekā ar bezgalīgu uzticību. Daudziem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem nav pieņemama Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība, kas fano par Putinu un izplata Kremļa intereses Latvijā.

Par jaunas partijas veidošanu ir paziņojuši no “Saskaņas” par nepaklausību izslēgtie Rīgas domes deputāti Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs, kuri ir izveidojuši Neatkarīgo deputātu frakciju Rīgas domē. Baraņņiks prata saglabāt vicemēra amatu arī Oļega Burova vadītājā pašvaldībā. Neatkarīgo deputātu frakcija ir paziņojusi, ka plāno izveidot jaunu partiju līdz pašvaldību vēlēšanām, lai varētu piedalīties Rīgas domes vēlēšanās.

Nevar izslēgt, ka tiks izveidota vēl kāda partija krievvalodīgo vēlētāju interešu pārstāvībai. Pirms “Saskaņas” kongresa Dombrovskis vairākās intervijās izteicās, ka neredz iespēju saglabāt partiju, ja tā nespēs mainīties. Nav šaubu, ka Dombrovskis bija sacerējies uz partijas līdera amatu, tāpēc Urbanoviča piedāvātais vietnieka amats viņam nespēs kompensēt vilšanos. Iespējams, ka iekšējās nesaskaņas partijā var sasniegt līmeni, kad daļa biedru, tajā skaitā arī Dombrovskis atdalās no “Saskaņas” un nolemj veidot savu partiju. Arvien biežāk arī dažādu baumu līmenī ir dzirdams, ka šādas partijas veidošanu būtu gatavs atbalstīt, piemēram, Ainārs Šlesers, kurš vēlas īstenot savas ieceres valdībā.

Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā “Saskaņas” darbībā īpaši nekas nemainīsies. No “Saskaņas” ievēlētie Saeimas deputāti turpinās izturēties kā īpaša elite un jutīsies kā atsevišķa valsts, kam nav nekāda sakara ar korupcijas skandāliem Rīgas domē. Viņi turpinās kritizēt valdību un sniegt pamācības tautai, kā pareizi domāt un dzīvot. Ir maz ticams, ka Urbanovičam izdosies novērst izveidojušos neapmierinātību partijā ar esošo situāciju un noslēpt iekšējās nesaskaņas, kā arī panākt pilnīgu disciplīnas ievērošanu un bezierunu pakļaušanos partijas vadības lēmumiem.

Vienīgā “Saskaņas” cerība saglabāt savas līderpozīcijas reitingos ir saistīta ar esošās situācijas saglabāšanos, kas izslēdz jaunu konkurējošu partiju izveidošanos krievalodīgo vēlētāju auditorijas pārstāvībai. Jaunu partiju izveidošanās šajā iedzīvotāju daļā nozīmēs “Saskaņas” pozīciju zaudēšanu un pārvēršanos par sīkpartiju, kuru neviens neņems vērā.

Novērtē šo rakstu: