Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms astoņiem gadiem ienācu politikā, lai izlietotu savas zināšanas pilsētas labā. Kad “Saskaņa” Rīgā pārņēma varu, bija maz sapratnes un pieredzes, kā saimniekot. Biju viens no cilvēkiem, kas toreiz piedalījās šīs sistēmas veidošanā. Biju atslēgas posteņos Attīstības komitejā, Brīvostas valdē un Ceļu pārvaldē kā padomes priekšsēdētājs.

Četros gados Rīgai izdevās šo to sasniegt. Īpaši sociālajā jomā, bet svarīgi arī domāt, kur Rīga pelnīs naudu, kā nodrošinās darbavietas – lai nedzīvotu uz kredītu rēķina. Pirms vēlēšanām bija noruna ar Nilu Ušakovu, ka tais virzienos turpināsim strādāt.

Taču pēc uzvarētām vēlēšanām viņš man teica – būs labi, ja noliksi deputāta mandātu. Kāpēc? Tā vajag. Par to piedāvāja palikšanu Brīvostas valdē, varbūt arī valdes locekļa vietu “Rīgas satiksmē” – garšīgus amatus. Taču es nenācu politikā apmierināt materiālās intereses, bet kaut ko izdarīt attīstības jomā, kur trūka un joprojām trūkst ilgtermiņa redzējuma.

“Saskaņa” pārveidojas par Ziemeļkorejai līdzīgu sistēmu. Ir vadonis Ušakovs, kas gatavs uz visu, lai saglabātu vietu, krēslu un ietekmi. Ir viņa ārštata padomnieki, kuri, pateicoties esošai kārtībai, galvaspilsētā veido privāto biznesu, un Rīga palikusi par viņu privāto kabatu. Un ir pārējie. Partijas biedri, deputāti, kuri pārsvarā nav slikti cilvēki, bet brīžam baidās pat domāt, kas ar viņiem notiks, ja atkārtosies tā pati situācija, kas ar pārāk neatkarīgo Jerošenko. Ja viņus palūgs aiziet.

Laikā, kamēr „Saskaņa” valda Rīgā, ir izdarītas pareizas lietas – sociālajā, cilvēku labklājības jomā – un ne visai pareizas. “Saskaņa” visai veiksmīgi strādā ar elektorātu, domājot par nākamajām vēlēšanām, tai ir rokās visi instrumenti, ko reklāmas tēla veidošanā vien var izmantot. No otras puses – nav atbildes, kādu gribam redzēt galvaspilsētu pēc pieciem, desmit vai piecdesmit gadiem.

Šodien saimniekošana notiek tā: 1) kā lēmums izskatīsies vēlētāju acīs, 2) ikdienišķi risinājumi sīkumos. Pilsētas attīstības plāna nav, un tas paver iespējas manipulācijām, korupcijai. Spēkā ir vecais plāns, jaunā izstrāde kavējas par 1 – 2 gadiem, un situāciju izmanto Ušakova padomnieki. Tā kā nav ilgtermiņa redzējuma, nopietni investori nelabprāt nāk vai vispār nenāk uz Rīgu. Nav skaidrības, vai Rīga grib primāri būt zaļa pilsēta, vai grib radīt industriālos centrus ar darbavietām, vai pārtapt par lielu guļamrajonu.

Esmu pārliecināts, ka bez attīstības plāna, bez redzējuma pilsētas nodokļu maksātāju nauda netiek pilnvērtīgi izlietota. Jo lēmumi būvēt infrastruktūras objektus, ceļus tiek pieņemti bez tālāka skata nākotnē. Piemēram, lielie projekti, kas saistīti ar pilsētas transporta attīstību. Pie dzelzceļa stacijas plānoja būvēt multimodālo centru, kur vienuviet nonāktu sabiedriskā transporta maršruti, lai pasažieriem ērti pārsēsties, vienalga, kurā virzienā tie dotos. Tam nav risinājuma, tāpat kā līdzīgiem transporta mezgliem pie “Alfas” un Torņakalnā.

Nav skaidrs – kādiem mērķiem izmantos pilsētvietas. Kur būs dzīvojamie rajoni, kur tirdzniecības centri, kur ražošanas zonas. Ja iedzīvotājiem liekas, ka attīstības plāns ir teorētisks vai no Marsa novadīts papīrs, tad ne. Tas ir konkrēts dokuments, kas skars jebkuru rīdzinieku. Vai pie viņa mājas pēc pieciem gadiem būs parks vai vēl desmit dzīvojamie nami, vai veidos industriālo teritoriju.

Viens no pilsētas aktīviem ir brīvosta. Otra tēma, ko attīstīju, vēl būdams amatā, – par industriālajām zonām, piesaistot ražotājus, investorus. Pilsēta piedāvā zemi, pievelk “tīklus” – lūdzu, šeit ir vieta ražošanas zonai. Tālāk ir iekšzemes un starptautisks mārketings, lai pierunātu uzņēmējus nākt uz Rīgu un pierādītu, ka te radīti labākie apstākļi, kur droši strādāt. Pieļauju, ka cienījamie deputāti, mērs, aizbraukuši uz ārvalstīm, piedāvā – lūdzu, ieguldiet. Bet ar to viss beidzas. Kā politiskais tūrisms, nekas vairāk. Lai būtu “vairāk”, līdzi jāņem sagatavots portfelis ar konkrētiem investīciju projektiem, skaidriem cipariem, domes garantijām.

Tikmēr attīstības plāns “kavējas” 2014. gadā, jo notiek bezgalīga “izpēte”. Pilsētas vadībai nav izpratnes, kam tas vajadzīgs. Šāds plāns ir galvenais likums pilsētā. Ja likuma nav vai tas novecojis, tad ir brīvas rokas pārvērst pilsētu par privāta biznesa objektu.

Tikmēr Ušakovs veiksmīgi strādā ar savu elektorātu. Koalīcijas partneriem Amerika partijai viegli strādāt ar tādu Ušakovu, kuram par visu svarīgākās ir savas ambīcijas un noturēties pie vietas un kuram blakus ir alkatīgi padomnieki. Es teiktu tā – esošā vadība un mērs nav gatavi un vairs nevar mainīties. Vai citi pretendenti uz Rīgas troni un atslēgām spēs pārliecināt vēlētājus – redzēsim. Iespējas visnotaļ ir. Jāatceras viena lieta. Pašvaldība – tā ir saimniecība. Par maz nākt ar politiskiem saukļiem, solījumiem, - ir jāizprot saimnieciskie procesi, lai rīdziniekiem nodrošinātu kompetentu alternatīvu piedāvājumu.

Domāju, ka Ušakovs mēģina izpatikt gan krievu, gan kādā brīdī arī latviešu vēlētājam. Pasvītroju vārdu “izpatikt”. Ja Ušakovs turētos pie stingri ieņemta kursa, nebūtu kļūdu, kad vienudien dara tā, otru dienu – citādi. Krievu elektorātā nav mazums cilvēku, kas skatās ne tikai uz to, ka mēram krievisks uzvārds, bet pēc politisko spēku darbības būtības.

Savulaik “Saskaņa” mani uzrunāja un mēģināja pārliecināt, ka esot gatavi reformām. Ka negrib būt tikai opozīcijas partija, kas veidota pēc nacionālās pazīmes. Viņiem vajagot profesionālus cilvēkus. Tuvojās pašvaldību vēlēšanas, un uzskatīju, ka saskaņiešiem ir izredzes uzvarēt Rīgā. Tāpēc piekritu palīdzēt, un tolaik sasniedzām labu rezultātu.

Drīz saskatīju, ka “Saskaņas” vadība nav noskaņota nopietnām pārmaiņām. Labi tā, kā ir. Pieņēmu lēmumu sev, ka nodarbošos ar pilsētsaimniecības jautājumiem, un tā tas notika, - līdz pat brīdim, kad man tika izteikts piedāvājums „pēc paša iniciatīvas” nolikt domes deputāta mandātu...

“Saskaņā” gan ir gudri, profesionāli cilvēki, kuri piekristu progresīvām izmaiņām, būtu gatavi uzņemties politisku atbildību. Taču partija radusi sēdēt opozīcijā. Nokļūt pozīcijā ir pavisam kas cits. Tā ir šī atbildība. Vieglāk ir desmit gadus kritizēt, pašiem neko neuzņemties.

Vēl vairāk – Latvijā “Saskaņa” nemaz nevēlas būt pozīcijā. Nav gatava atbildēt par konkrētām nozarēm – ministrijām. Jo tad var sanākt situācija, kad jāzaudē pat Rīga, ja “Saskaņa”, strādājot valdībā, zaudēs popularitāti. Līdz ar to ir mānīšana, ka “mums ir ministru kandidāti, programmas”. Nekā tāda realitātē nav.

* Rīgas Domes neatkarīgais deputāts, bijušais Rīgas pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...