„Saskaņas” deputātam veltītais kritiskais izdevums – vienīgais, kura izdevējam KNAB uzlicis aģitācijas liegumu
PIETIEK24.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Endo Lapsam, Paulam Aleksandram Raudsepam un Pēterim Tērmanim piederošā SIA Žurnāls NAUDA IR ir kļuvusi par vienīgo uzņēmumu, attiecībā uz kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir pieņēmis īpašu „Lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju”. Pietiek šodien publicē ne tikai pirmo no uzņēmuma izdotajiem „drukasmateriāliem”, kas veltīts Saskaņas deputāta Vitālija Orlova darbiem un nedarbiem un pēc kura izplatīšanas KNAB pieņēmis šo lēmumu, bet arī otro „drukas materiālu”, kura izplatīšanu KNAB vēl nav „pamanījis”.
Kā jau minēts, pusotra mēneša laikā KNAB bija spējis noskaidrot ne tikai to, ka „laikā no 2018.gada 31.jūlija līdz 2.augustam Latvijas teritorijā tika izplatīts drukas materiāls, kas nav preses izdevums, latviešu valodā “PAR KO NEBALSOT vēlēšanās” un krievu valodā “За кого НЕ ГОЛОСОВАТЬ на выборах””, bet arī to, kas ir bijis šī drukas materiāla izdevējs.
Tā kā šis pirmais „drukas materiāls” (kopš tā laika ir izplatīts vēl viens) bija izmaksājis 8068 eiro – par 1618 eiro dārgāk nekā „nesaistītai personai” atļautais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, KNAB tad arī pieņēmis lēmumu „aizliegt SIA Žurnāls NAUDA IR veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu”.
Kā skaidro KNAB, tieši Saskaņas deputātam kritiskais izdevums ir bijis vienīgais, attiecībā uz kuru pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir pieņemts šāds lēmums. Turklāt interesanti, ka vēl pirms tam, kad šis lēmums bija paziņots uzņēmumam Žurnāls NAUDA IR, KNAB par to jau pavēstīja savā interneta mājas lapā. KNAB arī nebija vēlējies saņemt jebkādus uzņēmuma skaidrojumus.
Biroja vadītājs Jēkabs Straume šādu rīcību skaidro ar to, ka Saskaņas deputātam kritiskā „drukas materiāla” izplatīšana, par 1618 eiro pārsniedzot noteikto limitu, ir bijusi jāpārtrauc nekavējoties, jo citādi tiktu apdraudēta valsts drošība un sabiedriskā kārtība.
„Saskaņā ar Aģitācijas likuma 29.panta pirmo daļu un, ievērojot Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto, ka personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību, KNAB 2018.gada 19.septembrī steidzamības kārtībā pieņēma lēmumu par aizliegumu SIA "Žurnāls NAUDA IR" veikt turpmāko aģitāciju par maksu.
Atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajam, KNAB informāciju par šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma (lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju) pieņemšanu nekavējoties pēc šī lēmuma pieņemšanas publicēja savā mājaslapā internetā.”
Attiecībā uz to, ka faktiski KNAB ir kavējies tik nozīmīgi, ka ir sekmīgi izplatīts ne tikai tā „pamanītais” „drukas materiāls”, bet arī vēl viens, KNAB vadība nekādus komentārus nesniedz.
Pietiek šodien publisko abus Žurnāls NAUDA IR izplatītos „drukas materiālus” un laipni aicina KNAB pamēģināt jebkādā veidā tam kavēt.
Avīze Nr. 1
Dokuments PDF formātā
Avīze Nr. 2
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
