Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 9.februārī tika dibināta Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība (Uzņēmumu reģistrā ieraksts izdarīts 2016.gada 12.februārī). Par arodbiedrības vadītāju tika nolemts uzrunāt Ēriku Pūli, jo viņš ir darbojies arī citās publiskās akcijās. Ēriks Pūle minēto uzrunu pieņēma ar lielāko prieku.

Kā vēlāk noskaidrojās, Ēriks Pūle ieņemamo amatu sāka izmantot savas politiskās karjeras veidošanai (kā vēlāk kļuva zināms, viņš bija Saskaņas partijas biedrs, pēc tam pārgāja uz Vienotību, pēc tam atgriezās Saskaņā). Izmantojot arodbiedrībā ieņemamo amatu, sāka iepazīties ar tiesu sistēmai piederīgām personām, iet uz pārrunām, popularizēja sevi masu medijos. Uz āru paustais arodbiedrības viedoklis netika saskaņots ar arodbiedrības biedriem, kā arī arodbiedrības biedriem par pausto viedokli kļuva zināms tikai pēc tā publiskošanas.

Par galveno mērķi arodbiedrības dibināšanai masu medijos Ēriks Pūle norādīja darba samaksas celšanu, kaut arī arodbiedrības dibināšanai primārie mērķi bija pavisam citi, par kuriem viņš aizmirsa jau pirmajā dienā un turpmāk vispār netika pieminēti.

Ļoti apšaubāmi un neglīti izskatījās Ērika Pūles apgalvojumi, ka tieši viņa aktivitāšu rezultātā tiesu darbiniekiem paceltas darba samaksas, salīdzinājumā ar skolotāju, mediķu un pensionāru aktivitātēm. Radās iespaids, ka tiesu darbinieki sarīkoja piketu, mazliet pabļaustījās, valdība nobijās un piešķīra naudu darbinieku algām. Politiskajos gaiteņos jau vairākus gadus iepriekš tika apspriesti problēmjautājumi par tiesu darbinieku darba samaksu un tās celšanu. Minēto apstiprina Tieslietu padomes diskusijas šajā jautājuma gan 2014., gan 2015., gan 2016.gadā (krietni pirms arodbiedrības dibināšanas un piketa).

Interesantākais sekoja pagājušā gada septembrī - oktobrī, kad tika izvirzītas idejas par arodbiedrību apvienošanu, poti, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrību (turpmāk – vēsturiskā arodbiedrība) pievienot Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrībai (turpmāk - lielā arodbiedrība).

Saistībā ar minēto apvienošanos arodbiedrības biedriem e-pastos tika izsūtīts paziņojums par biedru kopsapulci 14.oktobrī, kad tiks lemts par arodbiedrību apvienošanu (tajā brīdī arodbiedrības vadītājam šķita, ka šī jautājuma izlemšana ietilpst biedru kompetencē).

Pēc neilga laika tika izsūtīta jauna ziņa, ka kopsapulce tomēr nenotiks. Vienlaicīgi ar ziņu par sapulces atcelšanu Ēriks Pūle paziņoja, ka apvienošanās process būs sarežģīts un ilgstošs, līdz ar ko “viņi” ir izlēmuši iet citu ceļu un izveidot neatkarīgu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Tāpat Ēriks Pūle informēja, ka viņš pārcels visus biedrus uz jauno apakšnozari, biedriem būs tikai jāuzraksta iesniegumi.

Ērika Pūles Facebook profilā oktobra vidū parādījās fotogrāfijas, kurās redzams, ka lielās arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons pasniedz Ērikam Pūlem apliecību par lielās arodbiedrības apakšnozares izveidošanu, kuras vadītājs, protams, ir Ēriks Pūle. Savā profilā Ēriks Pūle sāka piesavināties lielās arodbiedrības nopelnus darba strīdos.

Kā vēlāk noskaidrojās, daži vēsturiskās arodbiedrības biedri parakstīja kādu mistisku protokolu, ar kuru it kā tika nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare - Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozares arodorganizācija.

Konkrētajā gadījumā lielās arodbiedrības apakšnozares dibināšana nebija tiesiska šādu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar vēsturiskās arodbiedrības statūtu 6. un 7.pantu arodbiedrības lēmējinstitūcija ir Arodbiedrības biedru kopsapulce jeb Kongress, tikai Kongress var pieņemt lēmumus par Arodbiedrības nosaukumu, par Arodbiedrības reorganizēšanu un/vai darbības izbeigšanu. Kā jau iepriekš tika minēts, Arodbiedrības biedru kopsapulce nenotika, un jautājums par arodbiedrību apvienošanu, reorganizēšanu vai darbības izbeigšanu netika lemts.

Lielās arodbiedrības statūti paredz, ka primārā arodbiedrības organizācija ir arodbiedrības uzbūves pamatvienība (statūtu 78.pants).

Saskaņā ar statūtu 80.pantu trīs arodbiedrības biedriem ir tiesības noturēt dibināšanas sapulci un izveidot primāro arodbiedrības organizāciju.

Lēmumu par arodbiedrības organizācijas izveidošanu, pārveidošanu un likvidēšanu pieņem arodbiedrības organizācijas biedru sapulce (81.pants).

Katru arodbiedrības organizāciju ņem uzskaitē arodbiedrības valde un izsniedz tai reģistrācijas apliecību (82.pants).

Savukārt saskaņā ar lielās arodbiedrības statūtiem, lai kļūtu par tās biedru, ir nepieciešams iesniegums par iestāšanos, kā arī biedru naudas maksājums. Iestāšanās datums ir arodbiedrības biedru naudas pārskaitījuma datums (statūtu 11.pants).

Nepārprotami lielās arodbiedrības statūti paredz biedru tiesības dibināt apakšnozares, taču, lai dibinātu šīs apakšnozares, dibinātājiem ir jābūt arodbiedrības biedriem.

Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Ēriks Pūle biedru naudas maksājumu veicis 2016.gada decembra otrajā dekādē (tātad lielās arodbiedrības biedra statuss iegūts ar maksājuma veikšanas datumu). Lielās arodbiedrības apakšnozares izveidošanas brīdī Ēriks Pūle nebija lielās arodbiedrības biedrs, jo biedru naudas maksājums veikts divus mēnešus pēc apakšnozares izveidošanas.

Arī pārējās personas, kuras parakstīja protokolu, ar kuru it kā tika nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare, nebija lielās arodbiedrības biedri. Uz protokola parakstīšanas dienu šīs personas bija vēsturiskās arodbiedrības biedri. Viens no šiem biedriem līdz pat 2017.gada martam nebija veicis nevienu biedru naudas maksājumu, tātad nebija arī vēsturiskās arodbiedrības biedrs (ja nav veikts biedru naudas maksājums trīs mēnešus, persona tiek izslēgta no arodbiedrības). Lielās arodbiedrības apakšnozari ir tiesīgi izveidot tikai lielās arodbiedrības biedri.

No minētā izriet, ka Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozares arodorganizācija ir izveidota, neievērojot lielās arodbiedrības statūtus. Šāda arodbiedrība faktiski neeksistē. Apstāklis, ka Ēriks Pūle un pārējās personas, kuras parakstīja protokolu, reģistrācijas brīdī nebija arodbiedrības biedri, automātiski anulē primārās organizācijas “LVIPUFDA Tieslietu nozarē strādājošo organizācija” reģistrācijas apliecību saistībā ar rupjiem Statūtu pārkāpumiem reģistrācijas brīdī (11.,82.pants).

Uz šo problēmu tika vērsta lielās arodbiedrības priekšsēdētāja Andreja Jirgensona uzmanība, taču priekšsēdētājs šos apstākļus ignorēja un nostājās Ērika Pūles pusē.

2016.gada 18.oktobrī vēsturiskās arodbiedrības biedriem tika izsūtītas e-pasta vēstules par apvienošanās procesa pabeigšanu, kaut arī iepriekš Ēriks Pūle izsūtīja e-pasta vēstules, kurās norādīja, ka apvienošanās netiks veikta, jo tā ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga.

Pēc lielās arodbiedrības apakšnozares apliecības saņemšanas Ēriks Pūle informēja arodbiedrības biedrus par iesniegumu aizpildīšanu, lai varētu pāriet uz lielās arodbiedrības apakšnozari. Tāpat Ēriks Pūle norādīja, ka kandidāti tiks uzņemti uzreiz pēc iesnieguma iesniegšanas arodbiedrībai.

2016.gada 26.oktobrī Ēriks Pūle informēja vecās arodbiedrības biedrus, ka kopumā jaunajā arodbiedrībā ir iestājušies (iesnieguši iesniegumus) 89% no aktīvajiem biedriem jeb 111 biedri. Vēl 2017.gada martā biedru iesniegumi nebija iesniegti lielajā arodbiedrībā (iesniegumi tikuši nozaudēti).

Kad cilvēki zvanīja Andrejam Jirgensonam, tika izdomātas visādas atrunas attiecībā uz pazudušajiem iesniegumiem. Līdz pat šim brīdim nav ziņu par šo iesniegumu likteni un šo iesniegumu autoru statusu arodbiedrībā. Arodbiedrība nevar identificēt biedru naudas maksātājus, jo tās rīcībā nav nekādu ziņu par personu.

Neatkarīgi no tā, ka oktobrī tika nodibināta it kā lielās arodbiedrības apakšnozare, tikai decembrī vēsturiskās arodbiedrības biedriem tika paziņots par lielās arodbiedrības norēķinu kontu, uz kuru veicami biedru naudas maksājumi. 2016.gada oktobrī biedriem tika izsūtītas e-pasta vēstules, ka sakarā ar to, ka vēl turpinās iesniegumu iesūtīšana apvienotajā arodbiedrībā, biedru naudu skaita pa vecam. Tātad vēl divus mēnešus biedu nauda tika skaitīta uz vēsturiskās arodbiedrības kontu.

Kur un kādiem mērķiem šī biedru nauda tika izlietota, nav zināms. Vēl apšaubāmāku šīs naudas likteni padara fakts, ka vēsturiskajai arodbiedrībai ir izveidojies nodokļu parāds kopš 2016.gada 7.novembra. Tādējādi izriet, ka līdz ar “apvienošanos” vēsturiskā arodbiedrība nav veikusi nodokļu maksājumus, bet biedru naudu ir iekasējusi.

Saskaņā ar VID datiem uz 2017.gada 7.maiju nodokļu maksātājam "Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrība 40008247745" ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 166.60 euro apmērā (https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/NPAR/).

2017.gada martā daži Ērika Pūles vadītās lielās arodbiedrības apakšnozares biedri vērsās lielajā arodbiedrībā ar iesniegumu par 5 arodbiedrības biedru (kuriem nav nekāda sakara ar šo apakšnozari) izslēgšanu no lielās arodbiedrības. Lielākā daļa no šīm iesniegumu parakstījušām personām ir juristi, tajā skaitā Ēriks Pūle ir pabeidzis Latvijas Universitātē maģistrantūru tiesību zinātnēs. Kā izslēgšanas iemesls minēts, ka šie 5 biedri ir nodibinājuši savu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Šiem 5 arodbiedrības biedriem nav norādīti ne vārdi, ne uzvārdi, ne amati. Līdz ar to nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties šos 5 izslēdzamos biedrus (pēc vecuma, amata, dzimuma). Ērika Pūles vadībā lielās arodbiedrības apakšnozares daži biedri parakstījuši iesniegumu, kurā nav iespējams identificēt 5 izslēdzamos biedrus. Kā arī pamatojums norādīts statūtos atļautas darbības - nodibinājuši savu apakšnozari lielajā arodbiedrībā. Minēto iesniegumu kopumā parakstījušas dažas tiesu sistēmā strādājošas personas, no kurām vismaz četras personas nekad nav maksājušas biedru naudu nevienā no arodbiedrībām un neskaitās tās biedri.

No minētās situācijas izriet, ka Ēriks Pūle savu arodbiedrībā ieņemamo statusu ir izmantojis politiskā tēla izveidei, atpazīstamībai, ko apstiprina viņa kandidatūras izvirzīšana Saskaņā ar Nr.40.

Tāpat Ēriks Pūle veicis biedru naudas iekasēšanu divus mēnešus vēsturiskajā arodbiedrībā laikā, kad it kā jau tikusi nodibināta lielās arodbiedrības apakšnozare.

Fakts, ka, nodibinot primārās organizācijas “LVIPUFDA Tieslietu nozarē strādājošo organizāciju”, reģistrācijas brīdī Ēriks Pūle nebija lielās arodbiedrības biedrs, automātiski anulē primārās organizācijas reģistrācijas apliecību, saistībā ar rupjiem statūtu pārkāpumiem reģistrācijas brīdī (kā arī turpmākās darbības šajā apakšnozarē nav tiesiskas).

Nozaudējis biedru iesniegumus par pāreju no vienas arodbiedrības otrā.

Vēsturiskajai arodbiedrībai izveidojies nodokļu parāds, ko Ēriks Pūle nav centies dzēst no vēsturiskajā arodbiedrībā divu mēnešu laikā iekasētas biedru naudas.

Šis raksts tapis nolūkā aizsargāt tiesu sistēmā strādājošo tiesības un intereses – zināt par arodbiedrību un tās statusu.

Arī personām, kurām vēlēšanu karstumā radīsies vēlme ielikt krustiņu Ērikam Pūlem, vajadzētu padomāt, vai vēlas balsot par cilvēku, kurš savās darbībās ir juridiski nekorekts, iesāktos darbus pamet nepabeigtus, sastrādā nodokļu parādus.

Izskatās, ka Ēriks Pūle ir klasiskais politiķis daudzsolītājs. Sākumā sola, bet nekad neko neizdara līdz galam. Vai mums ir vajadzīgs šāds politiķis?

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...