Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Saskanīgi aprobežotie gaisa jaucēji

Artūrs Šmits, LR pilsonis
04.05.2011.
Komentāri (12)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja arābu valstīs rīko revolūcijas ar īstiem ieročiem un sprāgstvielām, tad Latvijā šogad pāris pretnostatījušos grupu sadomājušas karot mazliet citiem līdzekļiem – ar pildspalvām un parakstiem. Viena karojošā puse gatava stāvēt un krist par valsts apmaksātas izglītības nodrošināšanu tikai valsts valodā, otra – teju vai jebkādiem līdzekļiem īstenot seno sapni par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē, sagādājot īstu saldo ēdienu civilokupantiem (arī tiem, kuri par tādiem kļuvuši nejauši), viņu pēctečiem un citiem mūsu zemītes bradātājiem ar apšaubāmu lojalitāti (pretējā gadījumā valodas un tās prasmes jautājums nebūtu aktuāls).

Pirms kāda brīža publiskajā telpā viens no politiskajiem spēkiem, kas bauda tieši cittautiešu elektorāta un autoritārā Putina Vienotās Krievijas labvēlību, politisko partiju apvienība Saskaņas centrs (SC), deklarēja, ka pilnībā norobežojas no biedrības Dzimtā valoda iniciatīvas panākt Satversmes grozījumus, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, tajā pašā laikā atgādinot, ka atbalsta oficiālu krievu valodas lietošanu pašvaldībās, lai „gados vecāki cilvēki pakalpojumu varētu saņemt arī krieviski” (kur tie „gados vecākie” nabadziņi bija visus šos gadus, ka neiemācījās valsts valodu? Zilupes stacijā komunismu gaidīja?), un iestājas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Atklāti sakot, šādi “batoni” ir baltiem diegiem šūti, un SC ar šādu mākslotu “norobežošanos” vēl vairāk parādījusi sevi kā diezgan liekulīga politiskā apvienība, kam svarīga ir nevis Latvijas iedzīvotāju labklājība un bieži piesaukto sociāldemokrātijas ideju īstenošana, bet rūpīgi slēpta valsts līmeņa pārkrievošanās. Ja kāds to neredz, tad varbūt vienīgi tā gandrīz ceturtā daļa balsstiesīgās sabiedrības, kas gatava balsot par šo sociālkomunistisko latviešu valodas iztirgotāju apvienību.

SC pēc būtības ir diezgan nereāli “norobežoties” no Dzimtās valodas aktivitātēm, jo biedrības līderu skaitā atrodami ne tikai radikālie bļauri Vladimirs Lindermans (lai atceramies viņa tiesas zālē izteiktos draudus, ka “daudzi mirs”) un Jevgēņijs Osipovs (kurš, šķiet, latviski runās nākamajā dienā pēc pūces astes uzziedēšanas), bet arī viens no SC vadošajiem ekonomistiem Aleksandrs Gapoņenko, kurš līdz šim nav centies pārāk afišēties. Turklāt tas ir tikai viens faktors, kas liek apšaubīt SC un tās līdzdarboņu lojalitāti Latvijai, taču nebūt ne vienīgais. Lūk, vēl daži.

Jau sen nav nekāds noslēpums, ka ar Osipova vadīto organizāciju Liepājā pastāvīgi kontaktējas vēl kāds Saeimas tipāžs (kas faktiski kļuvis par labāko „kompromatu” pašai SC) Valērijs Kravcovs. Viņa šaubīgā pilsonības iegūšanas epopeja un fakts, ka par latviešu valodas zināšanām kāds “atcerējās” tikai pēc Saeimas vēlēšanām (cik pamuļķim gan jābūt SC „labākajam premjera amata kandidātam” un īpašumu ofšorizatoram Jānim Urbanovičam, lai vispirms tādu personāliju iekļautu kandidātu sarakstā un pēc tam taisnotos, ka par Kravcova valodas (ne)zināšanu „neko nezināju”?), skaidri apliecina šīs politisko partiju apvienības attieksmi pret valsts valodu. Tagad lai Urbanovičs netaisnojas par “Liepājas sibīrieša” valodas neprasmi, jo par to zināja pietiekami labi! Drīzāk te bijušas citas intereses – aiz Kravcova “stāv” pietiekami liela nauda, tomēr SC ziedotāju sarakstā viņa vārds nav atrodams, un tas ļauj izdarīt, minimums, dažus visai loģiskus minējumus...

Pirms gada notikušajā sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa (par tās saistību ar SC, domāju, nav jāstāsta) kongresā viena no tās ekonomistēm Jevgēņija Zaiceva cita starpā ieminējās, ka 1940.gadā Krievija mūsu valsti nevis okupējusi (šis vārds SC politiķiem ir kā zobu sāpes, un likumsakarīgi, ka no tā lietošanas viņi hroniski izvairās), bet gan “sniegusi nelielu palīdzību”. Tolaik neviens no SC līderiem ne ar pušplēstu vārdu no šādiem izteikumiem “nenorobežojās”, un, lai gan skanēja mantra par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, daudzi kongresā pabijušie apliecina, ka liela daļa runātāju tajā uzstājusies krieviski.

Līdz ar to arī SC sevi ir parādījusi kā visai divkosīgu politisko spēku un nenopietnu gaisa jaucēju, kam svarīgāki par visu ir tikai reitingi, ko spodrināt ar Krievijas drauģeļu un vietējo civilokupantu atbalstu un upurējot latviešu valodu. Plaši reklamētā ārvalstu ekspertu ekonomiskā programma izrādījusies tikai aizsegs (spriežot pēc murgainā “alternatīvā valsts budžeta”, ekonomikas jautājumiem SC darbībā labākajā gadījumā ir kosmētiska nozīme). Turklāt SC izpratni par ekonomikas lietām “apliecina” arī Rīgas pašvaldības “pārsālītie” izdevumi par sniega izvešanu, slidotavas ierīkošanu, zupas virtuvēm u.c. publiski izskanējuši skandāli, ko vainagoja kompetentas speciālistes izgāšana Saeimā, izraugoties tiesībsargu. Vai arī no šīm muļķībām un cūcībām SC “norobežosies”? Drīzāk demonstrēs sevi kā neko nezinošu, aprobežotu darboņu vienību, jo tā ir politiski izdevīgāk...

Ko tam visam SC var likt pretī? Vērienīgā krāpšanā apsūdzēta deputāta mālēšanu par “piemēru” un “īstu vīru” (atkal – kur bija SC šefu un paša sasmērētā kandidāta “vīrišķība”, kad viņš tika iekļauts deputātu kandidātu listē?), nu, vismaz tikpat īstu kā eksministrs Ādamsons, kam pēc avārijas izraisīšanas dzērumā visās malās rēgojās ne baltās pelītes, bet starpgadījuma inSCenētāji un provokatori, un arī vainīgi, protams, bija visi citi, tikai ne pats...

Latvijas iedzīvotājiem vēl ir laiks padomāt, kurā pusē nostāties. Ja pašlaik valdošā koalīcija visus ir iedzinusi bezcerībā un “atbrīvojusi” no materiāliem līdzekļiem, tad SC nokļūšana pie teikšanas labākajā gadījumā beigsies arī ar lēnu, pakāpenisku latviešu valodas un latviskās kultūras iznīdēšanu. Lai arī tuvākajos gados SC un viņu līdzdomātājiem valsts valodas statusu kirilicai neredzēt kā sprāguša ēzeļa ausis, jārēķinās, ka ar laiku notikumi var pavērsties arī citā virzienā... Tas var kļūt par uzskatāmu piemēru pasaulei, kā iespējams okupēt veselu valsti un iznīcināt tās nacionālo kultūru bez neviena tanka vai šāviena...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...