Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai šķiet likumsakarīga. Par spīti tam, ka atlajdēju pirmajās rindās karogus vicina visodiozākie personāži, process ij netaisās stāties.

Neatkarīgi no manas attieksmes pret šo ideju atzīmēšu, ka pseidoarguments “paskatieties, kas ir organizatori, kāds ārprāts!” man šķiet pilnīgi falšs. Atgādināšu, ka mūsu valsts neatkarības atjaunošanas pirmajās rindās bija okupācijas režīma vadošie ideologi un priekšnieki, sovjetu represīvo orgānu virsnieki un krietns bars visprastāko stukaču. Ja pat šī komuņaku varza nespēja “sasmērēt” ideju, tad mūsu aktuālajā situācijā politmēslu uzpeldēšana sakustinātā dīķī ir tikai dabiska procesa sastāvdaļa.

Atkāpe par parakstiem un referendumiem

Es pats nekad nevienu iniciatīvu parakstījis neesmu un arī turpmāk neplānoju. Iemeslu tam vesela buķete, bet šeit pietiks ar vienu: ja reiz man jāizvēlas kāda no demokrātijas formām, tad es palieku pie pārstāvnieciskās, nevis tiešās. Pārstāvnieciskā demokrātija darbojas caur priekšstāvju ievēlēšanu parlamentā uz kādu termiņu, un tad no šamajiem pēc laiciņa var mēģināt prasīt kādus skaidrojumus. Tiešā demokrātija savukārt operē ar referendumiem un tautas sapulcēm, kurās tiek formulēti jautājumi atbildēšanai ar “jā” vai “nē”. Tas ļauj ikkatru diskusiju noreducēt līdz pūļa psihozei ērtam saprašanas līmenim.

Šī forma – referendums – bija tik ļoti iecienīta nacistiskajā Vācijā, ka vēlēšanas pēc varas sagrābšanas tur vairs nenotika, bet referendumus rīkoja itin naski. Tālabad pēckara Rietumvācijā referendumi bija pat aizliegti, un atjaunot šo instrumentu nācās tikai atkalapvienošanās laikā jauno zemju robežu leģitimizācijai.

Kad abas šīs sistēmas – pārstāvnieciskā un tiešā – ir spēkā paralēli, var iestāties valsts poltiskās pārvaldes totāla disfunkcionalitāte. To spoži ilustrē breksita referendums, pēc kura tiešās demokrātijas nobalsoto lēmumu pārstāvnieciskā demokrātija britu parlamentā padarījusi par pašizsmieklu vispārējākā pakāpē.

Atkāpe par parlamentu raibumu

Otrs arguments pret atlajšanu ir “āpāc āpāc, kas nāks vietā!“. Atšķirībā no iepriekšapskatītā šis nav nekas samurgots.

Pirmkārt, mūsu pašu parlamenta vēsture rāda, ka katrs nākošais Saeimas sasaukums ir vājāks par iepriekšējo. Un nav pamata naivai ticībai, ka ākstības un bezjēdzības griesti ir jau sasniegti un turpmāk būs tikai labāk. Nebūs. Būs vēl raibāk, vēl ākstīgāk un vēl nejēdzīgāk.

Otrkārt, tas jau notiek visā demokrātiskajā pasaulē. Iepriekšējās sabiedriski politiskās sistēmas izjukšana, kam par iesākumu bija masu mediju monopola sabrukums, turpinās pilnā sparā. Aktuālākie notikumi Vācijas zemju vēlēšanās, kuru sekas tūlīt būs jūtamas CDU kongresā, kā arī gaidāmais raibuma izvirdums britu parlamenta vēlēšanās pēc dažām nedēļām prasās pēc izvērstāka iztirzājuma, kurš jau tikpat kā uzrakstīts (© Dainis  Lemešonoks: “Raksts jau tikpat kā gatavs. Vēl tikai jāuzraksta!”). Būs. (Es teicu būs, rīt.) Drīzumā.

Valdības mēnešiem ilgi nevar sastādīt šur un tur, un vēl viskaukur, jo gadu desmitiem ierastie vairākumi vairs neeksistē. Spānijā sludina ceturtās parlamenta vēlēšanas četru gadu laikā, bet Izraēlā būs trešās tikai šogad vien. Šai ziņā – parlamenta raibuma un veco politisko partiju struktūru sabrukuma nozīmē – mēs esam visnotaļ eiropeiski. Baidīšana ar to, ka “vietā nāks vēl trakāki” ir savā ziņā antidemokrātiska, jo nāks jau šā kā tā. Radikāli to var novērst tikai, aizstājot demokrātiju ar kādu citu sistēmu.

Tā kā esmu par demokrātiju, tad neatbalstu arī šo ideju, un te man nav, kur parakstīties.

Prātojums par epohālu divkosību

Tas, ka valdība un parlaments nepilda solījumus, nav nekas pārāk jauns, politkorekti izsakoties. Šoreiz sabiedrības sašutuma vilnim ir vairāk emocionāls, ne racionāls iemesls: mūsu politisko līderu bezkaunība un divkosība superduperpuper pakāpē. Paši vienbalsīgi pieņem likumu, kuru pildīt netaisās, jo izrādās, ka tam nav naudas, bet straujā vienprātībā pievāc no valsts kases miljoniņus sev pašiem, lai arī tieši to nevienam publiski ne pušplēsta vārda nav minējuši.

Raksturīgi, ka šo uzkrītoši nekaunīgo valsts kases iztīrīšanu ne tikai atbalsta, bet pat sajūsmināti slavē visi kādreizējie delnisti šmelnisti, kā arī jaunpienākušie (komunistēni un āksti) izcilie spēki. Nevaru atturēties šai sakarā atsaukties uz korupcijas pētnieku un valsts nozagšanas apkarotāju, “Providus” pētnieku Valtu Kalniņu. (Neticu savām acīm, man talkā nāks “Providus”!)

Jautājums, kā Saeimai būtu jāsaprot “valsts nozagšanas” jēdziens, kurš zinātniski jādēvē par valsts sagrābšanu, tika skatīts Saeimas izmeklēšanas komisijā “sarunu lietas” kontekstā. Citāts:

“Ja sākotnējā “valsts sagrābšanas” izpratne gandrīz paredzējusi, ka vienmēr jābūt “sagrābējam” un tam, kurš nosacīti tiek “sagrābts” vai kura lēmuma pieņemšana tiek “sagrābta”, tad jaunākajās publikācijās runa ir arī par iespēju, ka īstenībā šī “sagrābšana” tika realizēta kaut kādas vienas personas pašas darbības rezultātā. Persona pati ir politiskā amatā un pati gūst labumu no tiem lēmumiem, kurus pieņem, norādījis eksperts (Valts Kalniņš).

Komisija vienojusies par jēdziena darba definīciju: “Valsts sagrābšana ir politiskā korupcija, kas izpaužas kā apzināta valsts amatpersonu rīcība normatīvo aktu, administratīvo aktu un politisku lēmumu pieņemšanā vai to pieņemšanas procesu ietekmēšanā, lai gūtu sev vai sev pietuvinātām personām ekonomisku labumu.”

Saeimas komisijas viedoklis ir nepārprotami skaidrs: tie, kas lemj septiņkāršot savus vai sev pietuvinātu personu ienākumus, ir valsts sagrābēji, smalki izsakoties.

Vai prastāk, bezkaunīgi divkosīgi valsts kases iztīrītāji. Kuri ir ļoti izbrīnīti, ka dažu dienu laikā vairāki desmiti tūkstošu vēlētāji demonstrē, ka šo vairs negrib ciest.

Knābisti ir ilgstoši izcēlušies ar cietu principialitāti, sodot pašvaldībiņu deputātus par dažu desmitu eiro prēmiju piešķiršanu sev pašiem. Droši vien tā arī vajag. Bet tad, kad koalīcijas alkatīgie liekuļi piešķir “sev un sev pietuvinātām personām” budžeta miljonus, valsts sagrābšanas apkarotāji ir akli un kurli.

Es neparakstīšos par aicinājumu atlaist Saeimu. Bet papīru – iesniegums, sūdzība, kļauza, nezinu, kurš te labāk iederētos – lai visus tos, kas rosinājuši, atbalstījuši un balsojuši par šo miljonu sagrābšanu, paņemtu uz pāris dienām pratināšanai un pēc tam dažus gadus pavalkāt pa tiesām, to es parakstītu. Varbūt KNAB birojā varētu atvērt kādu reģistru, un es nebrīnītos, ka pirmos desmit tūkstošus parakstu savāktu bez lielām grūtībām.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...