Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
28.04.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100 dienām satiksmes ministra amatā, ja uzskatītu to par vajadzīgu?

Ar to, ka darba vizītē apskatījis dzelzceļa staciju un atzinis pašvaldības centienus teritorijas attīstībā? Ar tēloto pieticību, ministram iesēžoties vilcienā? Pat suņubūdas "zaļais gurķis" Ralfs Nemiro ar visu OIK nastu kamiešos un Deglava tilta slēgšanu izskatās krietni pārliecinošāks jaunās politikas īstenotājs.

No pašas galvenās prioritātes – katastrofālā Latvijas ceļu stāvokļa – Linkaits ir, viņaprāt, jau veikli atkratījies: tam vajag četrus miljardus, te līdzēt var tikai brīnums, bet tādi dzīvē nenotiek – tādēļ lieciet mani mierā! Nebrīnīšos, ja drīz bezceļainos novados ļaudis pulcēsies, lai dedzinātu ministra izbāzeņus.

Rodas iespaids, ka šis cilvēks klīniski izvairās no jebkādas iespējas uzlabot savu (un JKP) reitingu. Jo dīvaināk tādēļ, ka nozares ministrēšana vismaz diviem viņa priekštečiem – Lielajam Vilim un Buldozeram – savā laikā ļāva kļūt par politikas "superzvaigznēm".

Kad Linkaits stājās amatā, viņš vairākkārt kā savu prioritāti minēja taksometru nozares sakārtošanu. Dīvaini, ka apstiprinātajā valdības rīcības plānā to nekas neapliecina. Kur gan šodien satiksmes ministram vieglāk un ātrāk saplūkt laurus, ja ne šajā "tēmā"?

Nozare, tiek apgalvots, joprojām par procentiem astoņdesmit atrodas biznesa "pelēkajā zonā". Taču no tās ar saprātīgu nodokļu modeli un sociālām garantijām vairumu taksistu varētu drīz vien izdabūt ārā.

Problēmas būtība sakņojas Satiksmes ministrijas spītīgajā vēlmē saglabāt taksometru vadītājiem darba ņēmēja statusu, visu atbildību par viņu nodokļiem un sociālām iemaksām uzkraujot firmām, kas nodrošina šī aroda piekopējus ar atbilstošām mašīnām.

Kā jau rakstīju portālam iepriekš, tāpēc Latvijā šajā nozarē valda unikāls (Eiropā noteikti) fiskālais modelis – ar ienākuma nodokli un sociālo maksājumu tiek aplikts nevis strādājošais, bet gan darba rīks – automašīna.

Tādā veidā SM uztur taksistiem ideālus apstākļus krāpties ar nopelnīto, gluži vai pat mudina to darīt. Takšu firmu pārstāvji atzīst nespēju kontrolēt, cik reāli ikdienā tiek pelnīts. Ja šoferis gribēs, viņš pat var apgalvot, ka visu laiku stāvējis dīkā, velti uz pasažieriem cerēdams – taču uz algu pretendēs.

Gada sākumā ekonomisti Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas vadībā ministram piedāvāja elegantu viņa publicitātes iespēju – gatavu risinājumu, kā nozarē veiksmīgi iekasēt nodokļus un sociālās iemaksas. Uz sudraba paplātes pienesa, mutē ielika. Izspļāva…

Piedāvājuma būtība: taksometru vadītājiem jākļūst par pašnodarbinātajiem, kuri reģistrējas Autotransporta direkcijā un tiek aplikti ar (saprātīgu) fiksēto nodevu. Tagadējie darba devēji viņiem iznomātu noteikumiem atbilstoši aprīkotas un apkoptas automašīnas, attiecīgi maksājot nodokļus no sava biznesa ieņēmumiem.

Ja valsts ieviestu taksistiem ikmēneša patentmaksu 250€ apjomā, kā apgalvo Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības runasvīrs Ilmārs Lancers, budžetā papildus rastos piecpadsmit miljoni gadā. (Veselības ministre noteikti zinātu, kur šo naudu likt.) Tai skaitā arī no PVN, kā neiekasēšana nozarē satrauc Linkaitu.

Daļa no takšu firmām, kas publiski par to ir izteikušās par šo risinājumu, tam būtībā piekrīt. Priekšlikums esot tīkams arī Finanšu un Ekonomikas ministrijām – taču iniciatīvu veikt pārveidojumus būtu jāpanāk no SM.

Pārliecinošs risinājums biznesa pilnveidošanai tiek ignorēts un pat gluži demonstratīvi aizstāts ar pašas SM izstrādātu taksometru nozares regulējumu – birokrātiski smagnējiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā.

Paredzētajās izmaiņās iekļautos nosacījumus (kas izstrādāti, pilnīgi ignorējot nozares viedokli) var izpildīt tikai pāris lielākie taksometru pārvadātāji. Tāpēc arī taksistu darba devēju biedrība publiski izteica bažas, ka tiek radīta iespēja no "netīkamiem" (valstij vai tās patronētām firmām) uzņēmumiem veikli atbrīvoties bez tiesas iesaistīšanas.

Piemēram, SM piedāvā ieviest cietas cenas vaučerus braucienam no lidostas "Rīga" uz centru, lai izbeigtu hronisko ārzemnieku krāpšanu. Kā lasāms Saeimā iesniegtajos iebildumos (skatiet te pie atbildīgās komisijas dokumentiem uz 1.lasījumu), tagadējā formulējumā iecere ir izdevīga tikai vienai un konkrētai taksometru firmai.

Vai ministrs tiešām akli parakstīja "motivētu" ierēdņu priekšā pagrūsto papīru? Vai arī tādā veidā viņš demonstratīvi norobežojas no agrākiem biznesa partneriem – Liepājas autobusu parka, Jāņa Nagļa?

Linkaits, ja uzklausītu ekspertu, nozares un pat valdības kolēģu viedokli, varētu drīz atrādīties sabiedrībai kā veiksmīgs ēnu ekonomikas apkarotājs, varbūt pat "takšu mafijas" uzveicējs. Ko viņš? Atmet iespējai ar roku – ak, varbūt pēc kāda gada apskatīsimies, ko te var darīt...

Tas man izskatās jau pēc pavisam spītīgas "mētāšanās ar maizi". Politiķis, kuram nevajag reitinga laurus, popularitāti medijos, sabiedrības atzinību? Linkaita iedomība izdara "lāča pakalpojumu" ne tikai paša karjerai – arī "atsaldēto" ministru virzījušai partijai.

Nav viņš nekāds politiķis – tikai kārtējais latvju funkcionārs, kurš iestrēdzis bizantiskās uzvedības trafaretā "Es – priekšnieks, jūs – duraki".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...