Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valstij piederošās un tās kārtējo reizi no bankrota paglābtās akciju sabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības iespaidīgās algas un to veidošanās mehānisms ir komercnoslēpums un nav sabiedrības darīšana, - ar šādu paziņojumu nesen nāca klajā nacionālās aviokompānijas preses sekretārs Jānis Vanags (attēlā). Nu faktiski to pašu oficiālā skaidrojumā apliecinājis aviokompānijas kapitāldaļu turētāja – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Kā zināms, arī šajā uzņēmumā valde saņem milzīgas algas, kas pat pārspēj SIA Lattelecom vadības atalgojumu, arī šajā uzņēmumā valdes locekļu atalgojumā būtiskākā ir mainīgā daļa, un arī šajā valsts kontrolētajā uzņēmumā ar valstij piederošu akciju kontrolpaketi netiek atklāts, kā tieši šī mainīgā daļa tiek aprēķināta. Turklāt arī airBaltic vadības atalgojuma izmaiņās ne vienmēr ir acīmredzama saistība ar uzņēmuma oficiālajiem darbības rādītājiem.

Piemēram, 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums no 278,8 miljoniem eiro gadu iepriekš samazinājās līdz 254,1 miljonam eiro – tātad par nepilniem deviņiem procentiem. Savukārt airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa atalgojums pērn (kad tam it kā būtu jābūt atkarīgam tieši no 2014. gada darbības rezultātiem) saruka no 935 līdz 844 tūkstošiem eiro – gandrīz par desmit procentiem.

Saruka arī valdes locekļa Martina Sedlacka gada atalgojums– no 520 līdz 485 tūkstošiem eiro, toties šajā pašā laikā trešā uzņēmuma valdes locekļa Vitolda Jakovļeva atalgojums no 358,9 tūkstošiem eiro 2014. gadā pieaudzis līdz 362,7 tūkstošiem eiro pērn.

Atšķirībā no Lattelecom gadījuma sākotnēji izrādījās, ka airBaltic kapitāldaļu turētājs – Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija nespēj bez „pieprasītās informācijas apstrādes” atbildēt pat uz jautājumu, vai tā vispār ir iepazinusies ar airBaltic padomes metodiku, pēc kuras tiek noteikta uzņēmuma vadības pārstāvju atalgojuma mainīgā daļa.

Tāpat ne ministrija, ne Augulis ilgstoši nespēja atbildēt uz jautājumu, vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dokumentāli fiksēta šī metodika un kas, kad un pēc kādiem principiem ir noteicis airBaltic padomes atalgojumu. Arī atbildēm uz šiem jautājumiem esot nepieciešama „informācijas apstrāde”, kas varot prasīt pat vairākas nedēļas.

Šim laikam paejot, visa informācija, ko varējis „apstrādāt” ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš, ir – „valdes locekļu atalgojums ir strukturēts tā, lai veicinātu airBaltic pelnītspēju un darbību ilgtermiņā, un sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Atalgojuma mainīgā daļa atkarīga no rezultatīvajiem rādītājiem tādās jomās kā l) finanšu rezultāti, 2) privātā investora piesaiste, 3) drošības un operacionālie rādītāji un 4) klientu un darbinieku apmierinātība”.

Taču neko sīkāk Ozoliņš atklāt nevarot, jo „ar valdes locekļiem noslēgtie līgumi nosaka, ka jebkādas līguma detaļas nav izpaužamas”, - vien to, ka airBaltic valdes atalgojuma rādītājus „saskaņā ar Komerclikumā noteikto kompetenci un airBaltic korporatīvās pārvaldības standartiem nosaka airBaltic padome”.

Savukārt uzņēmuma padomei algu jau 2012. gadā noteikusi Satiksmes ministrija, - pēc pārrēķināšanas eiro tā ir tāpat iespaidīgie 3557 eiro mēnesī padomes priekšsēdētājam un 3201 eiro padomes loceklim. Ministrija šīs algas pamato ar „tādiem apsvērumiem kā padomes locekļu noslodze airBaltic pārmaiņu procesa uzraudzībā, salīdzinoši ar citu līdzvērtīgu uzņēmumu padomes atbildību un atlīdzību”.

AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadības atalgojums pēdējos trīs gados

Valdes priekšsēdētājs Martins Aleksandrs Gauss:

Atalgojums 2013. gadā: 637 299 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 935 225 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 844 048 EUR

Valdes loceklis Martins Sedlackis:

Atalgojums 2013. gadā: 392 895 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 520 843 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 485 353 EUR

Valdes loceklis Vitolds Jakovļevs:

Atalgojums 2013. gadā: 276 522 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 358 908 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 362 785 EUR

Padomes loceklis Kaspars Briškens:

Atalgojums 2013. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 417 EUR

Atalgojums 2015. gadā: 38 415 EUR

Padomes loceklis Kaspars Āboliņš:

Atalgojums 2015. gadā: 34 253 EUR

Padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis:

Atalgojums 2013. gadā: 38 508 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 38 429 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš:

Atalgojums 2013. gadā: 42 686 EUR

Atalgojums 2014. gadā: 37 456 EUR

Atalgojums 2015. gadā: dati vēl nav publiski pieejami

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...