Iesaki rakstu: 
Sabiedrību jau kādu laiku atpakaļ sasniedza informācija par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” dāsnajiem konsultantu līgumiem1. Nav ne mazāko šaubu, ka attiecīgā informācija ir jāizmeklē un, ja tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāuzsāk kriminālprocess un jādara viss, lai vainīgās personas tiktu sodītas. Tiktāl skaidrs un saprotams. Kas to dara – tā jau tiesībsargājošo iestāžu kompetence.
Tomēr šajā sakarā parādījās satraukums ne tik daudz par konsultantu lietu, cik par tieslietu ministru Jāni Bordānu. Proti, vai viņš ir amatā, kurā viņam jābūt? Sabiedrībai jau piemirsies, ka uzreiz pēc valdības apstiprināšanas Jānis Bordāns vērsās pie ārvalstu vēstniekiem ar vēstuli par tiesiskumu Latvijā2. Tas nekas, ka tieši viņš jau tad bija tieslietu ministrs. Labi, varbūt J.Bordāns vēl nebija paspējis sagremot, ka tieši viņš ir tā persona, kura tagad ir atbildīga par tiesiskuma nodrošināšanu. Jocīgi, bet kam negadās.
Bet ko darīt, ja gadās, turklāt ne vienu reizi vien? Apskatīšu vēl divus gadījumus, kurus paanalizējot rodas jautājums – vai jurists, tieslietu ministrs J.Bordāns vispār saprot, ko dara? Vai viņš vispār ir jurists un var pildīt tieslietu ministra pienākumus? Katrs atbildēt varēs sev pats. Tātad.
Plašsaziņas līdzekļi atreferēja J.Bordāna paziņojumu, kuri pēc satura bija līdzīgi: Bordānu satrauc Straumes paziņojums, ka "Rīgas satiksmes" konsultantu gadījums nav KNAB kompetencē.3 Citējot J.Bordānu: „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jēkaba Straumes paziņojums, ka pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” fiktīvo konsultantu lieta neesot KNAB kompetencē, ir vairāk nekā satraucošs, aģentūrai LETA ar preses sekretāra starpniecību pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Ministrs norādīja, ka, lai atbrīvotos no vēlmes fiktīvi nodarbināt sev vēlamos cilvēkus, ir nepieciešams sekmīgs tiesībsargājošo iestāžu darbs un efektīva to darbības uzraudzība. Bordāns arī pauda cerību, ka “KNAB tomēr pievērsīs šim jautājumam pienācīgu uzmanību”.”
No malas jau šķistu – kas tad nu tāds noticis, ja nebūtu dažu “BET”. Varbūt bezpajumtniekiem nav pārāk dziļas izpratnes par to, kādus noziedzīgus nodarījumus izmeklē katra no tiesībsargājošām institūcijām, un viņiem šādas lietas pat nebūtu jāzina, bet tieslietu ministram ar jurista izglītību gan vajadzētu zināt, ka katrai tiesībsargājošai institūcijai ir savs kompetences ietvars. Līdzībās runājot, J.Bordāns ar šādu paziņojumu atgādina šefpavāru, kurš pārmestu pavāriem, ka salātos “Olivjē” nav siļķes. Tas, ka siļķi liek salātos, šaubu nav, bet to, ka tai nav jābūt salātos “Olivjē”, zina lielākā daļa iedzīvotāju, kuri nav studējuši pavārmākslas gudrības.
J.Bordānam tā kā vajadzētu zināt, ka ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Tā 8.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts: veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.4 Bet 9.panta 3.punktā noteikts: veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē.5
Varbūt J.Bordāna bezkompromisa tiesiskuma apziņā ir uzskats, ka katrs var darīt, ko vēlas un kā vēlas, galvenais – saukļi. Tad viņam jāatgādina, ka tiesībsargājošās institūcijas ir tiesīgas darboties savas kompetences ietvaros, atbilstoši likumā noteiktam, pretējā gadījumā to veiktās darbības tiks atzītas par nepamatotām un visi iegūtie pierādījumi par nepieļaujamiem.
Ja, veicot pārbaudi, nav konstatējams, ka izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā ir saistība ar korupciju un speciālais subjekts ir valsts institūciju (arī pašvaldību) pārstāvis vai arī noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu, attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana NAV KNAB jautājums. To vajag izmeklēt policijai.
Līdz ar to, J.Bordāna attiecīgais paziņojums saistībā ar to, ka „Rīgas satiksmes” konsultantu lietu KNAB ir nodevis izmeklēšanai policijai, liecina par J.Bordāna neorientēšanos elementāros jautājumos. Proti, ko katra tiesībsargājošā institūcija ir tiesīga darīt, un ko nē.
Izteiktu neorientēšanos jeb to, ka J.Bordāna ieskatā viņš var jaukties, kur vajag un kur nevajag (jāatzīst, ka tas otrais notiek visbiežāk), parādīja tas, ka viņš sāka komentēt tiesas spriedumus6. Tiesas spriedums bija smagā lietā un vienmēr sabiedrību satraucošā, bet tieslietu ministram vajadzēja zināt likumu “Par tiesu varu”. Kurā nostiprināts fundamentāls princips: nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā. Īpaši, ka tas nebija galējais spriedums un to var vēl pārsūdzēt.
Tagad, ja spriedumu pārsūdzēs un izskatot atkārtoti apsūdzētajiem tiks piespriests smagāks sods, nekā bija, tad tieslietu ministra J.Bordāna nekompetences dēļ apsūdzētie varēs vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT), jo viņu rīcībā būs fakts, ka valsts amatpersona, tieslietu ministrs ir pateicis, ka viņiem piespriestais sods ir par vieglu un ka uz viņiem neattiecas vispārpieņemtais princips par saprātīgu termiņu ievērošanu.
J.Bordāns ar vienu mutes atvēršanu parādījis, ka nav kompetents un pārkāpis likumā “Par tiesu varu” noteikto, tā arī radot priekšnosacījumu, lai apsūdzētie vēlāk varētu vērsties ECT ar prasību pret Latvijas valsti par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem, ko veica tieslietu ministrs, izmantojot savu varu, komentējot tiesas spriedumu, kurš vēl ir pārsūdzams.
Nezinu kā citiem, bet man pašam, šo rakstot, parādījās ļoti liels satraukums par Jāņa Bordāna atrašanos tieslietu ministra amatā. Tiesa, ne tik daudz par amata vietas fizisku aizņemšanu kā tādu, cik par to, ko viņš, izmantojot amata pilnvaras un savu nekompetenci, sastrādās. Pašlaik jau tā nešļava izskatās visnotaļ liela.
1 https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rd-deputati-ka-konsultanti-no-_rigas-satiksmes_-sanemusi-tukstosiem-eiro-menesi-14218671
2 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bordans-izsutijis-vestuli-arvalstu-vestniecibam-saistiba-ar-prokuraturas-lugumu-izdot-jurasu-14213351
3 https://www.tvnet.lv/6653911/bordanu-satrauc-straumes-pazinojums-ka-rigas-satiksmes-konsultantu-gadijums-nav-knab-kompetence
4 https://likumi.lv/doc.php?id=61679
5 Turpat
6 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bordans-komente-tiesas-spriedumu-liepajas-pedofilu-lieta-14215858
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
