Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. februārī Satversmes tiesā (ST) gaidāms svarīgs spriedums lietā, kurā apstrīdēta norma, ka lielajās pašvaldībās vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas vai to apvienības, bet ne vēlētāju apvienības. Par šo lietu publiskajā telpā tiek runāts maz vai nemaz, tomēr intrigu rada tas, ka ST tiesnešu domas lietā esot sadalījušās un neviens neņemas prognozēt spriedumu, kas  var ietekmēt līdzšinējo vēlēšanu kārtību, radīt sekas politisko partiju sistēmai Latvijā un būt nozīmīgs arī nacionālās drošības kontekstā.

Ar konstitucionālo sūdzību ST vērsās Jūrmalas aizsardzības biedrība, kuras pārstāvjiem 2013. gada pašvaldību vēlēšanās tika atteikts reģistrēt vēlētāju apvienības sarakstu Jūrmalnieki. Rezultātā ST pirms gada, 2014. gada 10. janvārī ierosināja lietu par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta 1. daļas neatbilstību Satversmes 91. un 101. pantam, kuri noteic cilvēku vienlīdzību un tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā.

Avoti, kas ir informēti par ST iekšējo noskaņojumu, Pietiek atzinuši, ka pašlaik tiesnešu noskaņojums dalās un izšķirošā var izrādīties ST priekšsēdētāja Alda Laviņa balss. Lietu bez Laviņa vēl skata četri ST tiesneši - Kristīne Krūma, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis un Sanita Osipova. Kusiņš, kurš ir referējošais tiesnesis lietā, ceturtdien, sastapts Saeimā, atteicās komentēt pat to, vai tiesa, ka gaidāmais ST spriedums būs sabiedrībai saistošs. „Es nevaru teikt ne jā, ne nē, jo tad jūs nojautīsiet [kāds būs spriedums],” teica ST tiesnesis.

Ja ST lemtu, ka pašvaldību vēlēšanu likuma norma, kas novados, kuros iedzīvotāju skaits ir virs 5 000 un lielajās pilsētās liedz kandidēt ārpus politisko partiju vai to apvienību sarakstiem esošiem kandidātiem, būtu jāveic tālāki grozījumi likumos, radot ciešāku regulējumu vēlētāju apvienību kontrolei. Apstākļos, kad agresīvu ārpolitiku pret kaimiņvalstīm īstenojošā Krievija izmanto tā dēvēto „maigo varu”, finansējot un ietekmējot dažādas nevalstiskas organizācijas ārvalstīs, zaļā gaisma vēlētāju apvienību startam lielo pilsētu - Rīgas, Daugavpils un citu - domju vēlēšanās jāskata arī no nacionālās drošības apsvērumiem. 

Ja Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvju konstitucionālā sūdzība tiks apmierināta, mazinātos arī lielo partiju ietekme pār pašvaldībām, - bet to „jumta” pašlaik vietējie līderi lielajās pilsētās un novados vairs nevar startēt vēlēšanās. Tomēr atšķirībā no Latvijas Pašvaldību savienības, kura ST sniegusi jūrmalnieku pozīciju atbalstošu viedokli, Lielo pilsētu asociācija nākusi ar pretēju viedokli. Labvēlīgs ST spriedums arī būtu savā garā pretējs Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātajiem grozījumiem likumos, kas vērsti uz partiju nostiprināšanu, izvirzot prasību pēc 500 biedriem līdzšinējo 200 vietā un par dibināšanu vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Pēc Pietiek avotu teiktā, jūrmalnieku konstitucionālajai sūdzībai atbalstošu pozīciju ST paudis arī Egils Levits, kuru publiskajā telpā atsevišķi politiķi minējuši kā iespējamo kandidātu vasarā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.  

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...