Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai tad, kad vienlaikus vairāku mediju rīcībā nonāca ziņas par dzēruma kautiņu, kurā esot iesaistīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Melnis, policijas vadība pirmdien pieņēmusi lēmumu par viņa atstādināšanu no amata. Līdz tam A. Melnis bija viens no redzamākajiem Valsts policijas „saudzējamo kastas” pārstāvjiem.

„29.jūnijā Jūrmalas patruļpolicijas policija naktī izbrauca uz Kauguriem Skolas ielu, jo notiek kautiņš. Policisti konstatēja, ka vainīgā persona slēpjas krūmos līdz pusei plika, uzbruka policistiem, un tie izvilka ārā un iepūta agresīvajam uzbrucējam asargāzi, uzlika rokudzelžus, jo bija agresīvi noskaņots un loti iereibis. Atveda uz dežūrdaļu un konstatēja, ka šī persona ir Jūrmalas valsts Dubultu policijas priekšnieks Aleksandrs Melnis, zem kamerām visus necenzēti lamāja un solīja visus atlaist no darba,” – šāda satura elektroniskā pasta vēstuli pirmdien neilgi pēc pusnakts saņēma vairāki mediji.

Vēl pirmdienas rīta pusē Valsts policijas vadība mēģināja radīt priekšstatu, ka par šādiem notikumiem neko nenojaušot. „Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Melnis ir darbā kā ierasts un pilda savus pienākumus,” – šādu atbildi Valsts policijas pārstāvis pirmdienas rīta pusē sniedza uz Pietiek jautājumu, vai Jūrmalas policijas darbinieks A. Melnis pašlaik pilda savus amata pienākumus, bet, ja gadījumā viņš no tiem ir atstādināts, - kādu iemeslu dēļ.

Vien dažas stundas vēlāk, kad Valsts policijas vadībai kļuva skaidrs patiesais šīs informācijas izplatības apjoms, tika pieņemts lēmums, kas bija ticis vilcināts gandrīz divas nedēļas, – „ir uzsākta disciplinārlieta, un uz tās izmeklēšanas laiku A.Melnis ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas”. Oficiālā versija – pirms tam Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs esot veicis pārbaudi, un pēc tās rezultātiem un, „ņemot vērā aizdomas par amatpersonas pārkāpumiem”, tad arī sākta disciplinārlieta.

Taču patiesībā šī gandrīz divas nedēļas ilgā vilcināšanās ar A. Melni apliecina sen zināmo, ka Valsts policijā ir neformālā „saudzējamo kasta”, kuras pārstāvji dažādus grēciņus var atļauties līdz pat brīdim, kad pārkāpj neredzamo „sarkano līniju”. Šajā „saudzējamo kastā”, kā Pietiek apliecinājuši avoti tiesībsargāšanas iestādēs, policijas priekšnieku – skandālistu ierindojis gan iepriekšējais darbs Drošības policijā, gan plašais iedibināto kontaktu skaits Jūrmalas biznesa aprindās un arī policijas vadībā.

Ja ne „īpašās saudzēšanas statuss”, A. Melnis, visticamākais, no amata būtu atstādināts jau 2015. gadā, kad klajā nāca ziņas un vēlāk arī videoieraksts par kādu ģimenes strīdu Jūrmalā, uz ko bija ieradušies ne tikai ierindas policisti, bet arī faktiskais Jūrmalas policijas vadītājs, kura rīcība strīdā iesaistītās sievietes iesniegumā bija aprakstīta šādi:

„Pa kāpnēm pretī nāca kāds vīrietis privātā apģērbā ar izteiktu smaidu sejā, un vizuāli šī vīrieša uzvedība liecināja, ka viņš ir lietojis alkoholu, kā arī, pienākot tuvāk, sajutu alkohola smaku. Šis cilvēks stādījās priekšā kā Jūrmalas policijas iecirkņa priekšnieks Melnis, smīnot un ņirgājoties paziņoja, ka mani no šejienes izvedīs roku dzelžos, ja tūlīt neaiziešu. Atbildēju, ka esmu savās mājās, ir jau vēls, un gāju atpakaļ gulēt.

Vīrs [pazīstams Jūrmalas uzņēmējs Kaspars S.] ar Jūrmalas iecirkņa priekšnieku Aleksandru Melni sekoja man guļamistabā, ignorējot to, ka istabā gulēja bērns, viņš turpināja stāstīt, kā viņi varētu ar mani izrīkoties, ka “uztaisīs man lietu” un atņems bērnus. Viņš nepārtraukti izteica man draudus, mēģināja iebiedēt un psiholoģiski ietekmēt. Biju pārsteigta, ka policijas iecirkņa priekšnieks var atļauties šādi rīkoties.

Kad sarunas nenotika mana vīra un Jūrmalas iecirkņa priekšnieka vēlamajā virzienā, viņi izgāja no istabas. Pēc vēl 5 minūtēm izģērbos un gāju gulēt, ap 23.35 dzirdēju soļus uz kāpnēm, un iedegās gaisma guļamistabā. Istabā ienāca daudzi cilvēki. (..) Aleksandrs Melnis kopā ar pārējiem agresīvā veidā un bļaujot uzlika man uz rokām roku dzelžus, paziņoja, ka uzskata, ka esmu ielauzusies pati savās mājās, un kā pamatojumu tam viņš vicināja man gar seju laulības līgumu, kurā par dzīvesvietas lietošanas tiesībām nekas nav noteikts."

Pēc šiem notikumiem sieviete vēl tika uz divām diennaktīm aizturēta, un pret viņu A. Meļņa vadītajā Jūrmalas policijas iecirknī tika sākts kriminālprocess par "nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu", ko piecus mēnešus vēlāk Rīgas tiesu apgabala prokuratūra izbeidza, nesaskatot viņas darbībās nekādu noziedzīgu nodarījumu.

Šīm ziņām nonākot atklātībā pagājušā gada nogalē, par šo atgadījumu – netieši apliecinot „saudzējamo kastas” esamību – sākotnēji vienprātīgi izvēlējās klusēt gan iekšlietu ministrs Roberts Kozlovskis, gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, gan jaunizveidotā Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks. Pēcāk Valsts policijas vadība tikai lakoniski norādīja, ka „nav pamats nevienu amatpersonu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas".

Trīs mēnešus vēlāk pēc šiem notikumiem IDB – lielā mērā pateicoties cietušās sievietes neatlaidībai - gan sāka kriminālprocesu. Taču vēl pašlaik, vairāk nekā gadu pēc A. Meļņa izdarībām ģimenes strīda vietā, šī iestāde, kuras uzdevums oficiāli skaitās policijas darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, „tādējādi vairojot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un uzlabojot sabiedrisko drošību”, apgalvo, ka to joprojām izmeklējot, un par kriminālprocesa virzību nekādas ziņas sniegt nevēlas.

Līdz ar to A. Melnis saistībā ar šiem notikumiem tika cauri ar Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja piezīmi par „ētikas normu neievērošanu darba pienākumu izpildes laikā”, kura pašlaik jau skaitās dzēsta. Arī ņemot vērā šos faktus, Pietiek saņemtās vēstules autors stāstījumu par nule notikušo beidz ar vārdiem: „Laikam jau to priekšnieku izpestīs. Vai tas ir pareizi, un kādu piemēru tad priekšnieki rada padotajiem?” Taču iekšlietu sistēmas vadība pagaidām klusē.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...