Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad daļai SIA Arēna Rīga kapitāldaļu pērn uz vairākiem mēnešiem ar policijas lēmumu bija uzlikts arests, uzņēmuma īpašnieks, bijušais VKD štata darbinieks Juris Savickis pirms mēneša nolēmis „drošības dēļ” izmaksāt sev dividendēs visu Arēnas Rīga peļņu – vairāk nekā 1,31 miljonu eiro.

Kopš 2006. gada beigām Arēna Rīga bija pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Igora Ivanova publiski zināmais vērtīgākais īpašums, - tad viņš no būvuzņēmuma Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro. Par šo summu I. Ivanovs iegādājās gan pašu arēnu, gan arī zemesgabalu 5,8 hektāru platībā un publiski paziņoja, ka gatavojoties arēnai pieguļošajā teritorijā izveidot Baltijā lielāko izklaides un atpūtas kompleksu.

2008. gada 3. martā I. Ivanovs tika aizturēts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības organizēšanu, un divas dienas vēlāk viņu ar tiesas lēmumu oficiāli apcietināja. Savukārt mēnesi vēlāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informēja, ka aizturēšana un apcietināšana I. Ivanovam nav traucējusi nedēļu vēlāk atbrīvoties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu Arēnā Rīga.

Publiskie dati tobrīd rādīja, ka par šo kapitāldaļu jauno īpašnieku ir kļuvis I. Ivanova ilggadējais kompanjons Genādijs Bondariks: iepriekš viņa īpašumā bija 25% Arēnas Rīga kapitāldaļu, bet no 11.marta atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem to apjoms bija palielinājies līdz 60%.

Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, I. Ivanovs spējis noorganizēt kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Taču 2008. gadā šai tēmai turpinājuma nebija: kaut gan neviens no četriem apsūdzētajiem savu vainu neatzina, Rīgas apgabaltiesa I. Ivanovam 2009. gada nogalē piesprieda divpadsmitarpus gadu cietumsodu, bet ar Arēnas Rīga īpašumtiesībām tupinājās publiski neizskaidrotas darbības.

Tikmēr jau 2007. gadā par jaunu lielu Arēnas Rīga līdzīpašnieku caur SIA Arena Invests bija kļuvusi nezināmiem īpašniekiem piederošā Kiprā reģistrētā Grantox Consult Limited ar 30% kapitāldaļu. Genādija Bondarika dzīvesbiedres Jeļenas Bondarikas daļa no 25% bija samazinājusies līdz 10%, bet E. Ivanova savus 15% kapitāldaļu bija zaudējusi vispār.

Savukārt 2009. gada decembra beigās jau visi 100% Arēnas Rīga kapitāldaļu pārgāja Kiprā reģistrētās AR Entertainment Limited īpašumā, savukārt 2013. gada septembra sākumā tie nonāca SIA Glesum Investments rīcībā. Kopš 2015. gada augusta šīs SIA vienīgais īpašnieks ir pazīstamais uzņēmējs, ar gāzes biznesu saistītais bijušais VDK štata darbinieks J. Savickis.

Taču tad I. Ivanovs iznāca no cietuma un sāka spert soļus, lai mēģinātu atgūt viņam, ļoti iespējams, izkrāptās kapitāldaļas. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa pagājušā gada 3. jūlija „lēmumu par aresta uzlikšanu mantai” 35% no J. Savickim netieši piederošajām Arēnas Rīga kapitāldaļām tika uzlikts arests kā „ar kriminālprocesu saistītajai mantai, kas ir iegūta noziedzīgā ceļā un atrodas pie citas personas”. Nepieciešamā nodrošinājuma summa ir iespaidīga – 6,17 miljoni eiro.

Kriminālprocess tika sākts šā gada 28. aprīlī pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par I. Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar I. Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats I. Ivanovs 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros tika atzīts par cietušo.

Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kas ir bijuši pamatā kriminālprocesa sākšanai, rāda, ka 2008. gada marta sākumā notikusī I. Ivanovam piederējušo Arēnas Rīga 35% kapitāldaļu pāriešana G. Bondarika īpašumā bija notikusi, izmantojot primitīvu shēmu, kuras pamatā, iespējams, bijis aprēķins, ka I. Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzīs.

Kā jau minēts, I. Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts 3. martā, pēc tam divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts. Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistram, ir liecinājuši, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – I. Ivanovs esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot G. Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.

„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas pagājušā gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.

Tiesa, pēc augstākas priekšniecības iejaukšanās Arēnas Rīga kapitāldaļu arests tika atcelts, kamēr kriminālprocess, pēc visa spriežot, ir „iestrēdzis”. Tomēr J. Savickis, kā rāda Lursoft datu bāzes, ir nolēmis lieki neriskēt un „drošības pēc” izņēmis visu Arēnas Rīga peļņu dividendēs.

Šā gada 19. martā J. Savickis kā Glesum Investments īpašnieks un valdes loceklis ir nolēmis ne tikai Arēnas Rīga tīro peļņu par 2017.gadu – 1 266 287 eiro, bet arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 44 363 eiro apmērā izmaksāt sev piederošajai Glesum Investments.

Tas nozīmē – pat, ja I. Ivanovam izdosies attiesāt sev daļu no Arēnas Rīga kapitāldaļām, vismaz šim kopumā 1,31 miljonam eiro viņš klāt vairs netiks, - šo summu J. Savickis būs „paglābis”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...