Seši jautājumi par disertāciju LU rektora amata kandidātam Gundaram Bērziņam – no dzimumu maiņas līdz lidmašīnas pašreklāmas žurnālam
Skaidris Skaidrotājs24.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godājamais Bērziņa kungs. Saistībā ar savu nu jau slaveno promocijas darbu Jūs rakstāt, ka izmantojat APA publikāciju standartu. Ja ar to kā ierasts saprotam Publication Manual of the American Psychological Association tad jautājumi:
1) Kāpēc Jūs 122., 157. lappusē dēvējat avotu - Stalk, G., D. K. Pecaut, and B. Burnett. "Breaking compromises-Reply." HARVARD BUSINESS REVIEW 74.6 (1996): 190-190. – kā STALKER, G., JR., D.K., P., B., B. Laužot kompromisus, atraušanas izaugsme. Harvard Business Review on Strategies for Growth., 1998.? Kādi ir iemesli Bostonas konsultāciju grupas vecākā padomnieka Džordža Stalka jaunākā pārsaukšanai par “Stalkeru”? Kādi zinātniski apsvērumi Jūs pamudināja tulkot latviešu valodā publikācijas nosaukumu? Kāpēc atbilstoši APA Jūs nenorādījāt pārējo divu publikācijas autoru uzvārdus, aizstājot tos ar iniciāļiem?
2) Kāpēc Jūs 52., 151. lappusē dēvējat avotu – Scholes, K., Johnson, G., & Whittington, R. (2002). Exploring corporate strategy. Financial Times Prentice Hall. – kā JOHNSEN, G., SCHOLES, K., WHITTINGTON, R. Exploring Corporate Strategy. Edtion ed.
3) Kāpēc Jūs 151. lappusē Henry, C., & De Bruin, A. (Eds.). (2011). Entrepreneurship and the creative economy: process, practice and policy. Edward Elgar Publishing. noformējāt kā nevis APA, bet HENRY, C., DE BRUIN, A. Entrepreneurship and the creative economy : process, practice and policy. Edtion ed.
4) Kāpēc Jūs dēvējat 52. lpp patiešām pazīstamo Stenforda universitātes profesori, Britu Akadēmijas locekli Ketlīnu Mēriju Eizenhārtu par vīrieti? Pat, ja pieļauj, ka tam neesat pievērsis uzmanību, kā varētu skaidrot šo pārpratumu, ņemot vērā, ka, paņemot rokā attiecīgo avotu Eisenhardt, K. M. (1999). “Strategy as strategic decision making. MIT Sloan Management Review, Cambridge 40(3), 65-72, pašā pirmajā, 65. lappusē ir samērā liels attēls, kur Ketlīnas kundze sakārto acenes vai matus un ir acīmredzama sieviete? Vai Jūs šo atsauci aizņēmāties no citas vietas? Savukārt, ja Jūs patiesi izmantojāt Mintzberg, H., Ghoshal, S., Lampel, J., & Quinn, J. B. (2003). The strategy process: concepts, contexts, cases. Pearson education., tad Jūs šī avota 149. lappusē būtu redzējis, ka šis ir vien īss izvilkums no pamatavota, jo tulkotais citāts “Therefore, the ability to make fast, widely supported, and high-quality strategic decisions on a frequent basis is the cornerstone of effective strategy’’ ir viena centimetra attālumā no atsauces lappuses apakšā, kur arī, protams, mnēts Ketlīnas kundzes pilns vārds.
5) Kāpēc Jūs 154. lappusē noformējat avotu kā MENEGHETTI, A. Intuition: Good for Businness. Baltic Outlook, 2008, September? Vai Jūs pavisam nopietni gribat apgalvot, ka Latvijas Universitātes disertācijā Jūs kā avotu izmantojat aviosabiedrības “AirBaltic” lidmašīnas reklāmas žurnāliņu, kas kalpo kā ievads katalogam ar dzērieniem un suvenīriem? Un Jūs šo atsauci iekopējāt no ontopsiholoģijas vietnes? http://www.ontopsicologia.org.br/_arquivos/baltic_antonio_meneghetti.pdf
6) Bērziņa kungs, vai Jūs saprotat, ka šī nav nekāda izpēte, ka jebkurš maģistra programmas studējošais varētu atrast Jūsu “akadēmiskajos darbos” ne to vien?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
