Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pusgadu pēc tam, kad Pietiek pavēra plīvuru, kas slēpa Šveices advokāta Rūdolfa Meroni režisētas komplicētas shēmas ar Ventspils tranzītbiznesa milža AS Ventbunkers akcijām, šie Latvijas valstij dārgi izmaksājušie darījumi ir noslēgušies, - par uzņēmuma vienīgo oficiālo labuma guvēju ir kļuvusi Austrijas iedzīvotāja Ursula Haranda, kas publiski tiek dēvēta par advokāta grāmatvedi.

Atklājas oficiālā patiesā labuma guvēja

Pateicoties Latvijas likumdošanas īpatnībām, akciju sabiedrības var atļauties slēpt savu akcionāru sarakstus, un šo iespēju jau ilgāk nekā desmit gadus izmanto arī AS Ventbunkers, kurš jau vairākus gadus nav iesniedzis arī gada pārskatus.

Taču pirms divām nedēļām uzņēmuma vadība ir bijusi spiesta beidzot atklāt tā patiesos labuma guvējus, un izrādās, ka pašlaik par vienīgo AS Ventbunkers oficiālo īpašnieci ir kļuvusi 1969. gadā dzimusī Austrijas pilsone Ursula Haranda.

Uzņēmuma akcionāru sarakstā viņas vārds gan nav atrodams, - kā liecina patieso labuma guvēju saraksta dati, Ventbunkers pašlaik oficiāli pieder Austrijā reģistrētajai IAG Indurstrieanlagen GesmbH un Britu Virdžīnu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Eurocom International Ltd, aiz kuras stāv vēl vesela virkne Eiropā, Latvijā un ārzonās reģistrētu kompāniju.

To vidū ir tādas saistībā ar R. Meroni un Ventspils uzņēmējiem jau iepriekš minētas kompānijas kā London Industry Limited, Topmar Baltic Investments, Tomika International N.V., Yelverton Investment B.V. u.c. Kopumā Ventbunkera patieso labuma guvēju sarakstā ir fiksētas veselas četras dažāda garuma kontroles ķēdes, taču to visu galā kā vienīgā oficiālā kontrolētāja uz īpašumtiesību pamata ir U. Haranda.

Pēdējos gados U. Harandas vārds ir vairākkārt figurējis uzņēmumos, kas tikuši saistīti ar R. Meroni vārdu, - tostarp arī uzņēmumā grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumā Perlogis GmbH, kurā viņa ir partnere, izpildmenedžere un grāmatvedības menedžere vienlaikus.

Taču tagad viņai oficiāli simtprocentīgi piederošajā Ventbunkerā, kura vērtība lēšama virs simt miljoniem eiro, U. Haranda nekādu amatu neieņem. Ventbunkera padomes priekšsēdētājs ir pats R. Meroni, un arī visos citos uzņēmuma vadošajos amatos ir ilgstoši ar viņu saistītas personas, - tikai ne uzņēmuma oficiālā īpašniece.

Valsts zaudējumi – 50-70 miljonu eiro

Faktiski šī situācija nozīmē, ka Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt tā akciju „pirkuma” shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus, zaudētājos paliekot Latvijas valstij.

Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novērtējis kā Latvijas valstij nodarītu zaudējumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmērā.

Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticējuši [A. Lemberga] arestētās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorējuši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzītājai reaģēt uz ziņām par arestētās mantas izšķērdēšanu,” teikts uzņēmuma pārstāvja Rīgas apgabaltiesai iesniegtā dokumentā.

Šajā dokumentā bija detalizēti aprakstīts, kā R. Meroni „par pašu arestēto uzņēmumu finanšu līdzekļiem ir iegādājies savā kontrolē 5/7 daļas Ventbunkera”, vispirms sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem panākot, ka AS Latvijas Naftas tranzītu par lētu cenu pārdod Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, bet pēc tam piespiežot saņemto samaksu „pārskaitīt uz no viņa atkarīgu fondu ārvalstīs un no tā - izmaksāt naudu iepriekšējiem Ventbunkera akcionāriem”.

Šīs shēmas rezultātā valstij potenciāli nodarītais zaudējums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmērā, ko Pars Termināls jau 2017. gadā bija aprēķinājis šādi: „Vēl 2015. gadā Ventbunkeram piederošās mantas vērtība bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. Tādējādi tās likvidācijas gadījumā labumu guvējs, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. Līdz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadījumā arī valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Tagad šī nauda līdz ar AS Ventbunkers īpašumtiesībām ir „aizpeldējusi”. Tiesa, Valsts policijā arī saistībā ar aprakstītajiem faktiem ir sākts kriminālprocess, taču Dienas rīcībā esoša informācija liecina, ka pēc sākotnējās straujās virzības tagad, kad publiski tiek pieminēta Saeimas vēlēšanu uzvarētāju iespējama finansiāla saistība ar R. Meroni, tas ir „piebremzēts”.

Esot izpausts komercnoslēpums

Tikmēr ir aktivizējušās personas, kas iepriekš ir tikušas pieminētas saistībā ar R. Meroni un prokuratūras pārstāvju „saspēli”, organizējot AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanu par mākslīgi samazinātu cenu, kas, kā tagad izrādījies, bijusi viena no komplicētās finanšu shēmas posmiem.

Jau pērn atklātībā nonāca elektroniskās sarakstes fragmenti, kas lika izdarīt secinājumus, ka prokurors Juris Juriss ir aktīvi „izpalīdzējis” A. Lemberga arestētās manta glabātājam un apsaimniekotājam R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem.

Vispirms atklātībā nonāca ziņas, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratūras pārstāvji ir palīdzējuši R. Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.

Savukārt pēc tam atklātībā nonāca sarakste, kas demonstrēja R. Meroni apkalpojošā advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ģenerālprokuratūru: piemēram, biroja pārstāve Benita Balana bija informējusi R. Meroni, ka tieši saskaņā ar J. Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vēstuli Ģenerālprokuratūras sekretariātā.

Taču tagad, mainoties politiskajam klimatam, iespējamos noziedzīgos nodarījumos līdzdalīgās personas ir mainījušas taktiku. Pietiek ir zināms, ka Valsts policijā ir saņemts advokātu biroja pārstāvju vai ar tiem saistītu personu iesniegums ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar šīs informācijas publiskošanu.

Kā zināms Pietiek, iesnieguma autori ir norādījuši, ka šīs informācijas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu atklāšana sabiedrībai esot traktējama kā korespondences noslēpuma pārkāpšana un komercnoslēpuma atklāšana.

Ne Benita Balana, ne Daimārs Škutāns, kuri bija pieminēti publiskotajā sarakstē, kas atklāja arī Ģenerālprokuratūras pārstāvju iesaisti tiesas apiešanā un atbalstā iecerētajām shēmām, šonedēļ nevēlējās Pietiek šai sakarā sniegt kādus komentārus.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...