Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums. Otrais cēliens
Pietiek lasītājs03.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāpiekrīt dr.Apiņa viedoklim, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) celtniecības un Staņēviča demisijas stāstā ir nepilnīga puzle. Viedoklis pausts rakstā “Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju“.[1] Šķetināsim, kas tad notika, un mēģināsim izvairīties no vienpusējas interpretācijas, kaut objektīvi to ir grūti izdarīt, un tas ir pamatoti, jo arī raksta autors/-e pārstāv kādu pusi.
Paldies dr.Apinim par novērtējumu, ka raksts palīdzēja salikt redzējumu par notikušo, bet tiešām jāpiekrīt, ka spēlēšanās ar faktiem var būt vienas puses interesēs un tas nebūs vienkārši. Raksta “Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums”[2] aicinājums bija paskatīties no otras puses, jo histēriskā glorifikācija, kas tiek izvērsta medijos, ir, šķiet, jaunums veselības aprūpē.
Runājam atkal par faktiem, lai izvairītos no liekas interpretācijas. Atsaukšos uz dr.Apiņa rakstu[3], lai vieglāk izsekot:
1. Citēju: “Atbilstoši “Vienotības” politpulciņa vadības principiem vadošos amatos jāceļ cilvēki, kas ņemti no svešām jomām”. Atgādinu - N. Staņēvičs amata pienākumus sāka pildīt laikā, kad veselības ministre bija L. Menģelsone, kura uz to brīdi pārstāvēja “Apvienoto sarakstu”. Kāda sakritība, ka sašutumu par vadītāja aiziešanu pauda iepriekšminētās partijas pārstāvji.
2. Ja reiz bijušais slimnīcas vadītājs bija tik izlēmīgs un ar mugurkaulu, tad kāpēc viņš pakļāvās ministrija idejai par centralizētu medikamentu iepirkumu? Te tomēr ir pretruna, jo intervijā pats bijušais slimnīcas vadītājs apgalvoja, ka centralizētā medikamentu iepirkšana ietaupītu līdzekļus.[4]
3. Amatu savienošana tiešām ir Valtam Ābolam, Edgaram Labsvīram un Jari Petaja.[5]. Tomēr – Valts Ābols un Jari Petaja pārstāv bērnu veselības aprūpi, kas tieši nekonkurē ar Austrumu slimnīcas pamatprofilu, un Jari Petaja ir Helsinku bērnu slimnīcas izpilddirektors. Nevaru iedomāties, kā Somijas slimnīca varētu tieši apdraudēt slimnīcas darbību Latvijā un pretendēt, piemēram, uz finansējumu no Nacionālā veselības dienesta. Jāatzīst, ka situācija ar Edgaru Labsvīru ir sarežģītāka, jo viņš ir valdes loceklis “Daugavpils Reģionālajā slimnīcā”, kas tieši konkurē par finansējumu ar Austrumu slimnīcu, bet tā ir ministrijas izvēle iecelt viņu šādā amatā.
Nedaudz jau no iepriekšējā slimnīcas vadītāja paustā:
4. “Mēs apzināmies riskus un uz tiem reaģējam. Nevienā brīdī slimnīca nav pazaudējusi finansējumu savas neizdarības vai kļūdu dēļ – šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. Visas izmaiņas finansējuma apjomā ir bijušas saistītas ar ārējiem apstākļiem, kas jau sākotnēji identificēti kā potenciālie riski. Tos lieliski apzinās arī Veselības ministrija un ministrs, izprotot izaicinājumus, ar kuriem saskaramies, un palīdzot ar vienotu redzējumu rast risinājumus, par ko sakām lielu paldies, jo tikai kopā varam sasniegt rezultātu.”[6]
Raksts publicēts 2025. gada 22. aprīlī, t.i. nesen. Tas gan ir pretrunā ar intervijā ar padomes priekšsēdētāju Edgaru Labsvīru pausto, ka “patiesībā tas stāsts ir diezgan vienkāršs. Ir bijis Atjaunošanas fonda finansējums, kas bija jāapgūst līdz 2026. gada vasarai, ir bijis konkurss Infektoloģijas centra būvniecībai, kas beidzās bez rezultāta, sekas tam ir zaudēti 44 miljoni eiro [..]”.[7]
Acīmredzot riski tomēr nebija pietiekami izvērtēti, vai bija paļaušanās uz veiksmi.
Atsevišķs ievērības cienīgs stāsts ir Austrumu slimnīcas darbinieku vēstule (nav zināms, kam tā patiesībā adresēta (sabiedrībai)), bet pieņemsim, ka tā tika adresēta veselības ministram. RE.tv nopublicējusi vēstuli ar darbinieku parakstiem slimnīcas bijušā vadītāja aizstāvībai[8]. Iespējams, ka skatījos neuzmanīgi, bet es neredzēju nevienu profesora parakstu, nevienu onkoloģijas centra darbinieka parakstu. Kas ir personas, kas parakstījušās, nav skaidrs.
Nevēlos teikt, ka cilvēki nav pauduši atbalstu. Ir, bet arī no vēstules sabiedrībai nav skaidrs, ko tad bijušais slimnīcas vadītājs ir paveicis, jo vēstulē primāri pausts viedoklis, ka nav finansējuma, un netiek teikts, ka iepriekšējam vadītājam bija jāsaglabā amats.
Nebija.
Turpinājums sekos. Iespējams.
[1] Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju | LA.LV
[2] Pietiek :: Sirds sadeg neparasti jeb Austrumu slimnīcas vadītāja ceļojuma noslēgums
[3] Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju | LA.LV
[4] RAKUS vadītājs: Pienācis laiks slimnīcām ļaut iepirkt zāles, apejot lieltirgotavas / Raksts
[5] Pēteris Apinis: Nepilnīga puzle par PSKUS un RAKUS celtniecību un Staņēviča demisiju | LA.LV
[6] Normunds Staņēvičs: Pretstats nepamatotai kritikai
[7] RAKUS padome: Esam neapmierināti ar bijušā Austrumu slimnīcas vadītāja Staņēviča darbu / Raksts
[8] RAKUS darbinieki prasa finansējumu un skaidrojumus - ReTV
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
