„Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad tas ir nepieciešams,”- tā, viesojoties Latvijā, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Protams, zinu, ka Francijas prezidents šo mūžam neizlasīs, bet tomēr vēlos viņam pateikties par sirsnīgo padomu un dalīties ar vēstures faktos balstītām nelielām pārdomām.
Jāatceras, politiskais dialogs ar Krieviju nozīmē mēģināt runāt nevis ar Krieviju kopumā, bet gan ar autoritāro “nonullēto prezidentu” Vladimiru Putinu.
Vai Makrona kungam kāds ir pateicis, ka Putins jau reiz uz Latvijas mēģinājumu sākt dialogu atbildēja ar piedāvājumu saņemt beigta ēzeļa ausis?
Pavisam nesen dialogu mēģināja uzsākt Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Šis mēģinājums beidzās ar to, ka Krievijas vēstniecība atsūtīja viņai pudeli ar “Krimas šampanieti.” Protams, viņa pudeli ar šo savādo dziru nosūtīja atpakaļ. Bet tas tikai liecina, ka Krievijas diplomātijas izpratnē “dialogs” var būt arī stulbs, infantils joks.
Makrona kungam, iespējams, neviens vēl nav izstāstījis, ka Putina izglītības līmenis ir iesprūdis kaut kur starp Brežņeva un Staļina laika propagandas melīgajām klišejām. Nesen Putins paziņoja, ka Baltijas valstis esot pievienotas PSRS “leģimitīvā veidā”.
Vēsturniekiem atlika tikai nopūsties, jo fakts paliek fakts - tas notika, pat formāli neievērojot Latvijas Republikas Satversmi (Konstitūciju). Vēl Putinam atlika tikai piebilst, ka 1941., 1949. gados vairāk nekā simt tūkstoši deportēto Baltijas valstu iedzīvotāju labprātīgi nopirka ceļojuma biļetes uz Sibīriju.
Tāpat Makrona kungam, iespējams, neviens nav izstāstījis, ka Putina čekistu vidē “win-win” princips nenozīmē abpusēju izdevīgumu. Putina diplomātijā, kā to apliecina pieredzējuši eksperti, tas nozīmē ko pavisam ko citu - “win-win” Putinam ir “uzmest nevis vienreiz, bet divreiz pēc kārtas”.
Te jāsaka, ka Francijas aicinājumi uz dialogu ar Kremli nav nekas jauns. Vēl 1990. gadā Parīze aicināja Lietuvu atteikties no mēģinājumiem atgūt neatkarību - proti, aicināja uz dialogu ar Putina apraudāto komunistu režīmu. (Skat. pievienoto attēlu no Spānijas laikraksta La Vanguardia virsraksta 1990. gadā.) Šīs Parīzes un Bonnas (Rietumvācijas toreizējās galvaspilsētas) aicinājums uz dialogu beidzās ar Krievijas tankiem Lietuvas galvaspilsētā.
Es būtu pateicīgs, ja Makrona kungs atcerētos, ka Krievija ir vāji attīstīta, korumpēta valsts ar indi un asinīm uz rokām. Krievija ir ekonomisks punduris, salīdzinot ar Eiropas Savienību, ar 140 miljoniem iedzīvotājiem iepretim ES apmēram 500 miljoniem. ES kopējie ieguldījumi aizsardzībā katru gadu ir apmēram 3-4 reizes lielāki nekā Krievijai. Nemaz jau nerunājot par zinātnes, tehnoloģiju attīstības atšķirībām.
Makrona kungs kopā ar pārējiem ES valstu vadītājiem pārstāv ES, kura ir nesalīdzināmi augstākā svara kategorijā nekā Putina pārstāvētā Krievija. Un ar agresīviem starptautiskajiem huligāniem ir jārunā, kā nopietniem cilvēkiem pieklājas - stingri un noteikti. Tikai tāds var būt dialogs ar starptautiskiem agresoriem un klīniskiem meļiem.