Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī nedēļa atnāca ar mums visiem tik labi zināmā Ivara Godmaņa paziņojumu, ka viņš kopā ar citiem "no aptveres izbirušiem" godavīriem - tostarp Aigaru Kalvīti, Aināru Šleseru un Jāni Straumi - esot gatavs atkal Latviju glābt, attīstīt, padarīt labu, nospraust tai ceļu, iecelt saulītē utt. (Vajadzīgo pasvītrot.)

Neordināra bezkaunība? Aizkustinošs optimisms? Personīgi mani visvairāk pārsteidz kas cits - vai tiešām tāds Godmanis visā nopietnībā cer, ka viss ir aizmirsts un ka neviens pat nepasmīnēs, klausoties viņa stāstos par pēdējo gadu varoņdarbiem Latvijas labā?

Pārsteigt ta pārsteidz, bet... ja nu tā vismaz zināmā mērā ir taisnība? Ja nu tāds Godmaņpaps nemaz tik ļoti nekļūdās, jaunas valstiskās siles meklējumos funktierēdams: ja es Dombrovska tradīcijās simtreiz sū... pikuci nosaukšu par halvu, varētu taču atrasties pietiekami daudz ļaužu, kas tam arī noticēs, jo sen aizmirsuši, kas tā tāda halva, pēc kā tā smaržo un kā garšo?

Domāju, ir akurāt īstais brīdis saīsinātā formā pārpublicēt šo te nodaļiņu no pirms dažiem gadiem izdotās grāmatas "Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki". Tas, ka pēc šīs grāmatas iznākšanas (un vispār "Parex" "glābšanas" kā tādas) neviens nenosēdās uz apsūdzēto sola, nepārsteidz, - tā mūsu valstī pieņemts. Taču cerams, ka pēc šī atgādinājuma vismaz par savu lomu "Parex" afērā Godmaņa kungs kādu brīdi paklusēs:

Te nu tā ir: "Nav un nekad nebūs iespējams precīzi saskaitīt, kādi būtu Latvijas zaudējumi, 2008. gada novembrī izlemjot "Parex banku" nevis slēgt, bet gan glābt par katru cenu, - Latvijas Bankas pieminētie trīs miljardi latu ir ne vairāk kā viedoklis, ar kādiem Ilmāra Rimšēviča vadītā iestāde mīl nākt klajā, labi apzinoties, ka neviens neplāno tos praktiski pielietot un pārbaudīt.

Toties ir iespējams uzskaitīt galvenās muļķības un neizdarības, kuru rezultātā bankas krīze izvērtās tik dziļa un prasīja tik apjomīgus valsts finanšu līdzekļus, ka uz to fona bankas bijušajiem saimniekiem atvēlētie miljoni tiešām šķiet nenozīmīgi.

Neapšaubāmi pirmā lielā Latvijas valsts vadītāju kļūda bija novēlotā reaģēšana uz virknes Eiropas valstu septembra paziņojumiem par atbalstu savam banku sektoram un noguldītāju garantētā minimuma palielināšanu.

Var piekrist "Parex bankas" viedoklim, ka tieši Latvijas valdības nereaģēšana uz Zviedrijas paziņojumu par atbalstu savām bankām radīja naudas aizplūšanu no "Pareksa", vai citu ekspertu uzskatam, ka savu naudu uzmanošiem ļaudīm un kompānijām pēc ASV bankas "Lehman Brothers" bankrota bija skaidrs, kādu problēmu priekšā stāv "Parex banka".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) skaitļi rāda, ka vēl septembra pirmajā pusē noguldījumi bankā auga, bet nedēļā no 15. līdz 21. septembrim no tās kopā tika izņemti 29 miljoni latu. Savukārt laikā no 30. septembra līdz 24. oktobrim no bankas noguldījumos tika izņemti gandrīz 100 miljoni latu.

Nevis notika kāda mistiska „aizplūšana”, bet pašmāju un ārvalstu noguldītāji – apmēram vienādās daļās - izņēma paši savu naudu, lai to pārceltu uz, viņuprāt, kādu drošāku vietu. Taču Ivara Godmaņa valdība un pārējās atbildīgās amatpersonas nekustināja ne ausi.

Nesalīdzināmi milzīgāku ļaunumu bankai un visai valsts ekonomikai nodarīja tas, ka ne valdībai, ne Finanšu ministrijai, ne Latvijas Bankai, ne FKTK, ne jau 2007. gadā šo institūciju izveidotajai speciālajai finanšu krīžu vadības pastāvīgajai darba grupai nebija nekāda reāla valstiska plāna rīcībai gadījumā, ja kraha priekšā nonāk viena no pirmā piecnieka bankām (kaut tieši tā bija noticis gan 1995., gan 1998. gadā).

Rezultātā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tikai runāja par ātruma svarīgo lomu šādu krīžu risināšanā, tikmēr lemšana par to, ko darīt ar banku, turpinājās divarpus nedēļas - no 21. oktobra līdz pat 8. novembrim. Rezultātā no 24. oktobra līdz 6. novembrim noguldītāji no bankas izņēma vēl gandrīz 100 miljonus latu.

Nākamā kļūda – atbildīgās valsts amatpersonas (ja uzskaitīt precīzi - premjers, finanšu ministrs, Latvijas Bankas vadītājs un FKTK vadība) nenovērtēja reālo situāciju, nevis tūlīt pārņemot visu banku, bet gan neadekvāti optimistiski cerot, ka "Parex bankas" bijušajiem saimniekiem izdosies pierunāt sindicēto kredītu devējus atstāt savu naudu jau valstiskajā (par 51%) "Pareksā".

Nevienai no šīm amatpersonām bankas „pirmās” pārņemšanas brīdī nebija reāla plāna, ko darīt, ja tas neizdosies. Vēl vairāk – tā vietā, lai izvirzītu vienu runas personu, atbildīgās amatpersonas katra sauca savus „finanšu cauruma” skaitļus, tā vēl sējot papildu paniku noguldītājos un neuzticību sindicēto kredītu devējos.

Viena lieta – iekšēja neskaidrība, bet bija arī augstas amatpersonas, kuras bija gatavas savā mulsumā dalīties ar sabiedrību. Turklāt publiski šaubīties par bankas drošību amatpersonas nebeidza arī pēc tās pārņemšanas.

Tāpēc nav jābrīnās, ka laikā no 7. novembra līdz 1. decembrim noguldītāji no bankas savu naudu kopumā izņēma 537,8 miljonu latu apjomā (Valsts kontroles aprēķini) – pat vairāk nekā līdz bankas pārņemšanas brīdim, kam it kā vajadzēja iezīmēt stabilitātes un drošības atjaunošanos (no 1. septembra līdz 7. novembrim saskaņā ar Valsts kontroles datiem kopā noguldītāji bija izņēmuši 465,6 miljonus latu savas naudas).

Turklāt, ja līdz 7. novembrim noguldītāji savu naudu lielākoties izņēma no pašas bankas līdzekļiem, tad pēc 7. novembra tā jau bija bankā apjomīgi iepludinātā valsts nauda.

Tāpat jāņem vērā arī premjera Ivara Godmaņa unikāli muļķīgais „patiesības brīdis”: viņš 3. decembrī LNT raidījumā "900 sekundes" paziņoja – ja sindicēto kredītu devēji nepiekritīs visu "Parex bankas" akciju nonākšanai valsts kontrolē, tad banka būs jāslēdz.

Rezultātā var pietiekami droši apgalvot, ka viens premjera izteikums Latvijas valstij izmaksāja vēl apmēram 50 miljonus latu, ko vēl atlikušie "Pareksa" noguldītāji uzskatīja par labāku pārcelt uz drošāku vietu.

Papildus tam netrūka arī dažādu sīkāku neizdarību un atklātu muļķību, kas tikai atkal un atkal apliecināja sakāmvārdu „muļķis maksā”: atbildīgās valsts amatpersonas un struktūras nespēja ieturēt konsekvenci faktiski nevienā jautājumā – pozīcija tika mainīta gan par Valērija Kargina un Viktora Krasovicka atstāšanu vai neatstāšanu amatos, gan par valsts līdzdalības apmēru bankā.

Turklāt, ja šajos jautājumos daļēju atbildību vēl varēja novelt uz ārējiem faktoriem, tad mēnesi ilgā bankas atstāšana bez reāla vadītāja tāpat kā pieļautā "Parex" klientu informācijas aizplūšana uz "Aizkraukles banku" bija simtprocentīgas amatpersonu neizdarības sekas.

Labu laiku atbildīgās amatpersonas, neraugoties uz Valērija Kargina un Viktora Krasovicka darbībām, turpināja uz abiem kungiem raudzīties kā uz finanšu brīnumdariem, kam vienkārši gadījies neveiksmes brīdis. Šī attieksme izzuda tikai novembra beigās.

Īpašu vietu atbildīgo amatpersonu neizdarību un muļķību uzskaitījumā ieņem noguldītāju naudas izņemšanas – tā sauktās „naudas aizplūšanas” – ierobežojumu jautājums.

FKTK ierobežojumus izmaksām no bankas drīkstēja noteikt tikai kopā ar Ministru kabinetu (un patiešām šādus ierobežojumus aicināja noteikt gan 7. novembrī, gan 20. novembrī), taču Ivara Godmaņa valdības finansiāli ne pārāk izglītoto Segliņu, Veldru un Gerhardu masā ar savu enerģiski spiedzīgo uzstāšanos virsroku guva galvenais ierobežojumu neuzlikšanas aizstāvis - Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs.

Nevar neatzīt, ka šī viņa nostāja nebija bez savas loģikas. Šī loģika bija – ja reiz valdība un FKTK nebija uzlikušas naudas izņemšanas ierobežojumus pirms 8. novembra, tad galīgi nebūtu loģiski tos uzlikt pēc bankas pārņemšanas valsts īpašumā, kad „valsts taču pārņem banku, lai stiprinātu tai uzticību, nevis apturētu pati savu komercbanku”.

Nelaime tikai tā, ka, pietiekami mērķtiecīgi uzspiežot pārējām atbildīgajām iestādēm un amatpersonām šo viedokli, Latvijas Banka ņēma vērā tikai mācību grāmatu patiesības, bet ne tobrīd jau acīmredzamo faktu, ka ne citas atbildīgās iestādes, ne arī pašas Latvijas Bankas vadība nav spējīga ne uz ātrumu, ne uz izlēmīgu rīcību, ne uz vienota viedokļa paušanu.

„Uzliekot ierobežojumus, valsts automātiski padarīja savu ieguldījumu, savu īpašumu - pārņemto banku mazvērtīgāku. (Cilvēki taču nemēdz tikko nopirktam auto izsist priekšējo stiklu vai vēl ko sabojāt.),” – tā vēlāk savu mācību grāmatu viedokli skaidroja Latvijas Banka.

Taču, turpinot šo salīdzinājumu, pati Latvijas Banka izlēma, ka, ar tikko nopirktu auto iekuļoties Hārlemā, ir lietderīgi to atstāt ielas malā ar neaizslēgtām durvīm un atvērtiem logiem...

„Jā, mēs rīkojāmies apsteidzoši, jā!” 12. novembra TV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja premjers I. Godmanis, taču reālā situācija bija pilnīgi pretēja – jebkuru lēmumu atbildīgās personas pieņēma ar vairākas dienas un pat nedēļas ilgu nokavēšanos.

Attiecībā uz tā saukto noguldījumu aizplūšanu šī pieeja problēmu risināšanai izmaksāja vismaz pusmiljardu latu, no kuriem vismaz daļa pameta arī Latvijas ekonomiku kopumā, attiecībā uz "Parex bankas" krīzes risināšanu kopumā – vismaz divreiz lielāku summu. (..)

Tā vietā, lai reāli vadītu bankas pārņemšanas procesu un – pat, ja tā nav patiesība – iedrošinātu "Parex bankas" noguldītājus un kreditorus, toreizējais valdības vadītājs Ivars Godmanis pats vēl veicināja paniku: tikai viens viņa izteikums televīzijā par to, ka vēl nevar zināt, vai banka tiks vai netiks slēgta, lika no kredītiestādes aizplūst vismaz 50 miljoniem latu.

Ir jauki, ka pieredzējušais politiķis vienmēr ir gatavs publiski demonstratīvi uzņemties atbildību par tiem viņa vadībā pieņemtajiem lēmumiem un notikušajiem procesiem (piemēram, par "Parex bankas" pārņemšanu kopumā), par kuriem ir skaidri zināms, ka nekāda konkrēta un skaidra atbildēšana nemaz nevar sanākt.

Tāpat nevar apstrīdēt ekspremjera savdabīgās rūpes par valsti, taču "Parex" gadījums par ļoti dārgu cenu apstiprināja jau iepriekš pietiekami skaidri zināmo – šis cilvēks nav un nekad nebūs piemērots tālredzīgam un mērķtiecīgam komandas darbam valsts pārvaldē..."

Un nu šis pats Ivars Godmanis atkal ir gatavs visus pamācīt, pārstāvēt un vadīt. Ko lai saka - tiešām fascinējoši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...