Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem
Pietiek lasītājs30.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā arī šī procesa necaurspīdīgumu es kā falerists vēlētos norādīt uz virkni būtisku jautājumu.
Valsts apbalvojumu likuma 61. panta pirmā daļa paredz: "Valsts apbalvojumus, izņemot 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajiem nav tuvāko piederīgo, glabā Valsts prezidenta kanceleja."
Savukārt šī paša panta otrā daļa paredz: "Pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Valsts prezidenta kanceleja šā panta pirmajā daļā minētos valsts apbalvojumus nodod glabāšanā: Viestura ordeņus un to goda zīmes — Latvijas Kara muzejam, bet pārējos valsts apbalvojumus — Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam."
Valsts apbalvojumu likuma 67. panta trešā daļa paredz, ka Ordeņu kapitula lēmumus - gan par piešķiršanu, gan par atņemšanu - publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Caurskatot 2013. gadā publicētos Ordeņu kapitula paziņojumus, var konstatēt, ka tikai Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Kažociņa gadījumā pieļauta kļūda, proti, atbilstoši 2013. gada 10. aprīļa paziņojumam Nr. 5 (https://www.vestnesis.lv/op/2013/70.17) viņam piešķirts Atzinības krusta II šķira, bet jau 2013. gada 12. aprīļa paziņojums Nr. 6 (https://likumi.lv//ta/id/256047?&search on) steidz informēt, ka Jānim Kažociņam tomēr piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira, "nevis kā norādīts 2013.gada 10.aprīļa Ordeņu kapitula paziņojumā Nr. 5".
Diskusijā par "mājieniem", ka tirgo Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru, kas bijis paredzēts Valdim Dombrovskim un kas palicis nepiešķirts lielveikala "Maxima" sagrūšanas 2013. gada 21. novembrī dēļ, būtu jāņem vērā vairāki aspekti:
1. Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmā daļa, kas būtu attiecināma uz konkrēto gadījumu, norāda, ka apbalvojumus pasniedz 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. Tātad, ja bija paredzēts pasniegt 2013. gada 11. vai 18. novembrī, tad piešķiršanas paziņojumu un pasniegšanu neietekmētu sagrūšana, kas notika 21. novembrī.
2. Ja savukārt Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras piešķiršana spriesta 2014. gadā, pēc sagrūšanas, tad minētā iecere, ja vispār, bijusi apturēta vai nu pirms lēmuma parakstīšanas (41. panta trešā daļa) vai publicēšanas (41. panta ceturtā daļa). Prezidenta paraksts ir obligāts nosacījums, lai lēmums stātos spēkā, bet publikācija ir pēdējā iespēja prezidentam "mainīt viedokli" tā, lai nebūtu jāpieņem lēmumu par precizējumu, kā Jāņa Kažociņa gadījumā, vai jāpieņem lēmums par ordeņa atņemšanu.
3. 2014. gada 29. oktobra paziņojums Nr. 10 atspoguļo 2014. gada 23. oktobra lēmumu - "Piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru: politiķim, bijušajam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim" (https://likumi.lv//ta/id/269835?&search on). Kā jau minēts, ordeni var pasniegt šādos gadījumos tikai 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. Tātad, ja pieņem, ka paziņojums par ordeņa kapitula lēmumu, ko parakstījis Andris Bērziņš, nav publicēts pirms ordeņa pasniegšana, kas savukārt nav publiski atspoguļota, tad lemšanai bijis jābūt pēc 2013. gada 18. novembra un pirms 2014. gada 4. maija, bet pasniegšanai - 2014. gada 4. maijā. Ja publicēšana (kaut vai kā precizējums) nav sekojusi, bet jau oktobra beigās paziņots par II šķiru, normāli būtu pieņemt, ka apbalvotais ir atteicies no I šķiras, bet Valsts prezidenta kancelejai atbilstoši 61. panta pirmajai daļai bija jāuzņemas apbalvojuma glabāšana un tad tā nodošana atbilstoši 61. panta otrajai daļai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Leģitīmi jautāt, kurš no Andra Bērziņa Valsts prezidenta kancelejas vai Latvijas Nacionālajam vēstures muzeja ir nodevis "tirgošanai" to, kas bijis jāglabā.
Kas noticis ar Jānim Kažociņam kļūdaini paredzēto apbalvojumu? Un kāpēc vispār notikusi kļūda?
Tāpat leģitīmi jautāt, kāpēc likumā nav paredzēts un ordeņu kapituls nesteidz rosināt visus apbalvojumus numurēt, lai novērstu Valsts prezidenta kancelejas un atbildīgo muzeju nelikumīgo rīcību, kā arī lai izslēgtu no aprites viltotus apbalvojumus, bet gadījumā, kad apritē nonāk apbalvojumi, būtu skaidri zināms, kam piederošu apbalvojumu tirgo.
Vitauta Ļūdēna Triju Zvaigžņu ordeņa tirgošanas gadījumā nav skaidrs, kāpēc mantinieki nav informēti par iespēju apbalvojumus nodot muzejam glabāšanai, bet tā vietā nodod "kolekcionāriem", kuru vienīgais mērķis gūt ātru peļņu (https://jauns.lv/raksts/izklaide/303903-dzejnieka-ludena-meita-sasutusi-interneta-tirgo-mirusa-teva-triju-zvaigznu-ordeni).
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
