Skaistumkopšanas salona “Rīga Nails” īpašniece Viktorija Kazanovska sēžas uz apsūdzēto sola par krāpšanu lielā apmērā
Rodijs Rododendrs23.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No krimināllietas Nr.15840042222 materiāliem izriet, ka Viktorija Kazanovska tiek saukta pie kriminālatbildības pēc KL 177.p.3.daļas par krāpšanu lielā apmērā: būdama SIA "LA GRUPA" valdes locekle un faktiska vadītāja, mantkārīgu motīvu vadīta, nolūkā ar viltu iegūt valsts budžeta līdzekļus, apzinoties, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 2.punktu pievienotās vērtības nodokli var atskaitīt tikai ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, kā arī to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, un saskaņā ar Pievienotas vērtības nodokļa likuma 99. panta piekto daļu viņai kā SIA "LA GRUPA" valdes loceklei nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, nodeva darījumā starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" apliecinošus dokumentus SIA "LA GRUPA" grāmatvedei.
SIA "LA GRUPA" grāmatvede, pildot Viktorijas Kazanovskas norādījumus un nezinot par Viktorijas Kazanovskas noziedzīgo nodomu un to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas nevadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu, 2018. gada 20. decembrī Valsts ieņemumu dienestā iesniedza SIA "LA GRUPA" PVN deklarācijas par 2018. gada novembri pielikuma "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksacijas periodu" I daļā "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem" iekļāva darījumu starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" par nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā iegādi, pamatojot to ar 2018. gada 30. novembra pavadzīmi Nr. ACD 3011118 par darījuma summu bez PVN 132 231,40 euro, PVN 27 768,60 euro apmērā pielikuma "Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu" PVN 7-1 daļā "Par nekustarnā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" iekļāva nepatiesu informāciju par to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā tiks izmantots SIA "LA GRUPA" saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Viktorija Kazanovska tādējādi maldināja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu par konkrētā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķiem.
Valsts ieņemumu dienesta amatpersona, būdama maldināta par SIA "LA GRUPA" nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā faktiskajiem izrnantošanas mērķiem, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. panta ceturto daļu apstiprināja PVN pārmaksu 27 830,72 euro apmērā, tajā skaitā nelikumīgi atskaitīto priekšnodokli 27 768,60 euro apmērā, pēc kā 2019. gada 19. februarī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona to ieskaitīja SIA "LA GRUPA" UAB "Paysera LT" atvērtajā kontā.
Tādā veidā Viktorija Kazanovska ar viltu ieguva valsts budžeta līdzekļus, nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 27 830,72 euro apmērā, kas atbilstoši likuma “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atzīstami par lieliem apmēriem. Ar savām darbībām Viktorija Kazanovska izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un par ko paredzēta kriminālatbildība un soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Pirmā tiesas sēde notika šā gada 13.maijā, kurā uzreiz pēc ieradušos procesa dalībnieku personību pārbaudes apsūdzības uzturētājs - Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Toms Kalniņš lūdza tiesu pasludināt 10 minūšu pārtraukumu, lai ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku un viņas aizstāvi zvērinātu advokātu apspriestu iespējamo vienošanos. Saruna notika tiesas zālē, un tā bija dzirdama ne tikai man kā klausītājam, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai Ligitai Bogomolai, kura pārstāv cietušas personas Latvijas Republikas intereses. Prokurors Toms Kalniņš ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku vienojās atlīdzināt Latvijas Republikai nodarītos zaudējumus 15 000.00 euro apmērā (par 12 830,72 eiro mazāk, nekā tika izkrāpti no Valsts budžeta) un vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, kam Viktorija Kazanovska arī piekrita. Prokurors instruēja apsūdzēto, ko teikt tiesai, kādus lūgumus izteikt.
Pēc pārtraukuma, atsākot skatīt lietu, prokurors ļoti dedzīgi lūdza tiesu atlikt krimināllietas izskatīšanu saistībā ar iespējamās vienošanās parakstīšanu, savukārt apsūdzētā lūdza laiku līdz gada beigām, lai varētu savākt 15 000 eiro. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei nebija radušies nekādi iebildumi par vienošanas saturu, kaut prokurora nosauktā summa bija gandrīz divreiz mazākā par valstij nodarītā kaitējuma apmēru, un viņa paziņoja tiesai, ka pievienojas prokurora teiktajam.
Interesanti, vai pret visām personām, kuras ir apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā, prokuratūra un Valsts ieņēmumu dienests ir tik labvēlīgi? Vai nesanāk tā, ka starpība gandrīz 13 000 eiro apmērā tiek kādam dedzīgajam Tomiņam!? Vai varbūt tomēr Viktorijas Kazanovskas vīram Kasparam Caunem, kurš regulāri aicina valsts amatpersonas pievienoties Karību fondiem, ir taisnība, ka korupcija ir mūsu nākotne?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
