Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skandāls, kas aizvadītajā nedēļā atsevišķos medijos raisījās ap valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) un tās dažādi vērtēto vadītāju Ivetu Zalpēteri, faktiski saistīts ar cīņu par ietekmi valstij piederošajā bankā Citadele. Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (amatam deleģējusi Reformu partija) pašlaik vakantajam Citadeles valdes priekšsēdētāja amatam virzot savas iepriekšējās darbavietas Swedbank darbinieku.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, lēmums par jauno Citadeles vadītāju varētu tikt pieņemts tuvākās nedēļas laikā: piektdien Citadeles padomes veidotā komisija izlemšot par bankas jaunā vadītāja kandidātu „īso sarakstu”. Neoficiāli zināms, ka tajā tikšot virzīts arī kāds Swedbank augsta līmeņa darbinieks, kurš labi pazīstams ar Pavļutu.

Fakts, ka PA vadītāja Zalpētere iebildusi pret ar Swedbank saistīta kandidāta virzīšanu vakantajam Citadeles valdes priekšsēža amatam, esot bijis viens no iemesliem, kāpēc medijos tieši aizvadītajā nedēļā parādījusies informācija par Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto „bosingu un mobingu.” 

Banka Citadele jaunu vadītāju meklē kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai – kā tiek apgalvots oficiāli – pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, stiprinot to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus.

Jaunā Citadeles vadītāja meklēšanu bankas padome uzticējusi personāla vervēšanas kompānijai Amrop. Ar šīs starptautiskās kompānijas Latvijas partneri Viesturu Lieģi ministrs pēdējās dienās kontaktējies biznesa kontaktu portālā linkedin.com.

Pietiek jau rakstīja, ka pērn apturētajā Citadeles pārdošanas plānošanā šīs valstij piederošās bankas reālākā pircēja bija zviedru Swedbank. Valda Dombrovska valdība decembra beigās izšķīrusies par Citadeles pārdošanas atlikšanu, jo decembra vidū ap Swedbank Latvijā tika radīta milzīga ažiotāža un bankas klienti no tās masveidā izņēma naudu. Turklāt arī cena, ko Swedbank bijusi gatava maksāt par Citadeles iegādi, neesot atbildusi valdības nospraustajiem mērķim par bankas pārdošanu saņemt vismaz 120 – 130 miljonus latu.

Līdz ar valdībā pērn decembrī lemto Citadeles pārdošana jāatsāk, vēlākais, 2012.gada rudenī. Iespējamā ar Swedbank saistītas, Pavļuta virzītas personas kļūšana par Citadeles valdes priekšsēdi tiek saistīta ar zviedru bankas interesēm tomēr kļūt par valstij piederošās bankas pircēju.

Pavļuta rūpes par Citadeles jauno valdes priekšsēdi tiek saistītas ne vien ar tās pirkšanas darījumu, bet arī ar iespējamo viņa vēlmi „izpalīdzēt” bijušajai darba vietai un varbūt pat kādreiz atgriezties labi apmaksātā amatā kādā no abām bankām (Pavļuts savulaik bija Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi).

No paša Pavļuta Pietiek otrdien nekādus komentārus neizdevās saņemt.

Kā liecina Pavļuta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2011.gadu, ministram ir 128 tūkstošu latu lielas parādsaistības. Lai saņemtu iespaidīgo kredītu, 2010.gadā viņš par labu DNB bankai ieķīlājis abus savus dzīvokļus un zemi. Taču kopš pērnā gada rudens, kad Pavļuts kļuva par ekonomikas ministru, viņš nespēj par šo kredītu norēķināties, jo ikmēneša maksājumiem no ministra algas nepietiek. Tādēļ, kā ministrs ziņojis savā deklarācijā, viņš ar kredītiestādi vienojies, ka gadu nemaksās aizdevuma pamatsummu, bet jau šā gada rudenī viņam paredzētas nākamās pārrunas par aizdevuma atmaksas kārtību.

Jau rakstīts, ka Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tik aizdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...