Skandāls ap PA saistīts ar "Citadeli", Pavļuts bankas vadībā virzot „savējo” no "Swedbank"

No sirds novēlu rakta autoram nepieciešamību risināt ar Zalpēteri jautājumus par viņa likumīgajām tiesībām. Ātri nāksies saprast kam šajā valstī ir tiesības un kam nē, kam ir teikšana un kam nē.

Atbildēt

Šobrīd ikviens uzskata par goda lietu iespert (izmest no amatiem) ZZS un ar to saistītus cilvēkus. Kas būtu ok, ja vietā tiktu likti konkursa kārtībā atrasti profesionāli un ar partijām nesaistīti cilvēki. Bet realitātē visur tiek salikti ar RP un V saistīti cilvēki. Rīkojumu nr.2 var uzkārt uz naglas.

Atbildēt

lapsa, lapsa... kas TEV maksā?

Atbildēt

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/26169/privatizacijas-agentura-sasutums-par-toposo-vaditaju

09.augusts 2010 09:11
Valdība bez konkursa gatavojas Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājas amatā apstiprināt līdzšinējo valdes locekli Ivetu Zalpēteri. Darbinieku vidū gan par viņu, gan aģentūrā notiekošo ir visai kritiskas atsauksmes.
Benzīnā nobrauc 170 latu


Zalpētere ir Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekle kopš pagājušā gada 11. septembra. Lai kā viņu slavētu Kampars, padoto atsauksmes ir negatīvas. „Darbinieki tiek pazemoti visādos veidos, ļoti skaļi bļaustās, tāda rakstura īpatnība,” kasjauns.lv stāsta avoti PA, kas gan vēlas palikt anonīmi.
Mutiski valdība sludina taupību, un uz savas ādas to izjūt gan skolotāji, gan policisti, gan zemākā ranga ministriju un citu iestāžu darbinieki. Savukārt Zalpēterei no PA budžeta apmaksā autostāvvietu, par sava privātā audi izmantošanu viņa saņem kompensāciju. „Kā var nobraukt 170 latu mēnesī par benzīnu, dzīvojot Rīgā? Un būšot līdz pat 200 latu,” brīnās aģentūrā. Darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises esot pieticīgas, kamēr valdei — „ne pa jokam”.

Atbildēt

http://bizness.delfi.lv/viedokli/zalpetere-butu-japrivatize-lattelecom-meteo-centrs-un-valsts-mernieks.d?id=34612501
BNS | 13. oktobris 2010 19:28
Zalpētere: būtu jāprivatizē 'Lattelecom', Meteo centrs un 'Valsts mērnieks'

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/212461
AS «Citadele banka» ir jāizliek pārdošanai un tad jāskatās, kāda ir investoru interese, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» stāstīja Privatizācijas aģentūras (PA) jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Vārds 25.08.2010 14:59:34 Ziņot!
Vai si ir ta pati Zalpeteres kundze, kas stradajusi bijusaja LR Bernu un gimenes lietu ministrija? Ja ja tad man gan jabrinas cik plasa profila specialisti strada musu ministrijas...Privatizacijas agenturai un Bernu tiesibu nozarei visnotal daudz kopiga, mana skatijuma ;)
Zane2012-05-23 00:04:50Ziņot
Tas pats ar Zalpēteri bija Tieslietu ministrijā - viņa kliedza pat uz citu departamentu direktoriem, histēriski kliedza, bļāva, taisīja klačas, pazemoja citus kolēģus (pat tos, kuri nebija saistīti ar viņu darbā). Nenormāla mātīte, kuru mīkstčaulis Dombrovskis (laikam zem spiediena Zalpēteres) ielika par PA direktori. Viņas vīrs Bija Andis Zalpēteris, tiesājās par nelikumīgiem dzīvokļiem u.tml. Zalpētere nevis runā, bet GAUDO baismīgās intonācijās. Pretīgi ar viņu strādāt valsts darbā. Iveta Zalpētere ir histēriskas dabas, nav domāta vadītājas amatam. Āmen

Atbildēt

Pārtiek no mirušajām dvēselēm

Samazināt savus izdevumus ministrija nav gatava. Ministrijas preses sekretārs Taivo Trams ar atsauci uz ministrijas valsts sekretāri Ivetu Zalpēteri žēlojās par iestādes grūtībām aizpildīt jau esošās štata vietas. Tomēr tieši neaizpildītās vietas ir ministrijas lielākais dārgums, jo ļauj vismaz I. Zalpēterei tikt pie ļoti lieliem ienākumiem. I. Zalpētere līdzās 1454 latu pamatalgai saņem arī 573 mēnesī par sava neesošā vietnieka pienākumu pildīšanu. Gadumijā A. Baštika ministrija izcēlās uz citu ministriju fona ar darbinieku premēšanu. I. Zalpētere tad līdz ar algu un piemaksu saņēma 4730 latu, par kuriem ministrs 5. janvāra Neatkarīgajā klāstīja, ka valsts sekretāres "augsta darba intensitāte un augstas atbildība" esot devusi " vairākus nozīmīgus rezultātus, piemēram, izveidota Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija". Tās darbā Neatkarīgā ielūkojās aizvakar, 12. martā: "Izvarošana, mērdēšana badā, sitieni un lamas – tā ir ikdiena, ko piedzīvo nevienam nevajadzīgie", t. i., bērnunamos ieslodzītie bērni. "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ierosinājusi pārbaudi un apbraukā jaunākajos šausmu stāstos figurējošās iestādes Kurzemē. Taču cerības, ka bērnu glābšana nebeigsies pie bagātīgi klāta kafijas galda direktora kabinetā un secinājuma, ka bērni atkal pārspīlē, ir niecīgas." Tādu iespaidu par sevi ir radījusi A. Baštika un I. Zalpēteres vadītā Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Atbildēt

„Bērnu vietā savairojušies ierēdņi" 2008. gada 15. augustā
raksts no NRA:

Kopš 2003. gada bērnu un jauniešu skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 80 tūkstošiem, toties Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) ir radījusi apmēram 170 ierēdņu.

BĢLM tika izveidota 2003. gadā sākotnēji kā īpašu uzdevumu ministra sekretariāts. Par pirmo un līdz šim vienīgo bērnu un ģimenes lietu ministru strādā Ainars Baštiks. Savu pastāvēšanu BĢLM sāka ar 26 cilvēkiem, bet tagad tā dod darbu apmēram 170 cilvēkiem. Sekretariāts ir pāraudzis ministrijā un apaudzis ar divām iestādēm, lai būtu ko vadīt un pārbaudīt. Bērnu un jauniešu skaits valstī šai laikā ir sarucis no 560 tūkstošiem 2003. gadā līdz 480 tūkstošiem šā gada sākumā.

Politiķi apmānīja tautu

BĢLM nevar vainot, ka dzimstība Latvijā sāka sarukt tūlīt pēc valsts neatkarības atgūšanas. Savu pastāvēšanu valsts sāka ar 752 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 0 līdz 19 gadiem 1991. gadā. Tātad nepilni 200 tūkstoši bērnu un jauniešu bija pazaudēti jau pirms 2003. gada. Sabiedrība to uztvēra kā draudus Latvijai, un politiķi piedāvāja problēmu risinājumu kaut tīri birokrātiskā stilā. Pēc 2002. gada Saeimas vēlēšanām tika nodibinātas vairākas jaunas ministrijas un sekretariāti, bet galvenais notikums bija varas nodošana partijai Jaunais laiks. Ar pāris gadiem pietika, lai tā pati sevi atmaskotu un diskreditētu, bet tagad darba kārtībā ir 2003. gadā radīto pārvaldes iestāžu un to klonu likvidācija. Pie viena nāksies atvadīties no ilūzijas, ka mācītāja A. Baštika iecelšana par ministru nodrošina Bībeles baušļu ievērošanu valdībā un BĢLM jo īpaši.

Bērnunamu industrija stipra

Ar bērnu tēla izmantošanu 2002. gada vēlēšanu kampaņā izcēlās un savu daļu varas ieguva Latvijas Pirmā partija. Ļoti efektīga un efektīva bija partijas reklāma par "ierēdņu aizmirstiem bērniem", saprotot ar to bērnunamos iespundētos bērnus. "Viens no galvenajiem ministrijas izveides mērķiem bija samazināt ārpus ģimenes dzīvojošo bērnu skaitu. Tomēr patlaban esmu nonācis pie pārliecības, ka to nebūs viegli izdarīt. Bērnunami un līdzīgas iestādes ir tik milzīga industrija, ka mēģinājumi to aiztikt izsauc milzīgu pretestību. Ir pat bērnunami ar adoptējamiem bērniņiem, bet vadība pretojas, jo bērns: tie ir 5-7 lati dienā (!) no valsts," klāstīja A. Baštiks avīzei Rīgas Balss 2003. gada 17. janvārī. Tagad BĢLM ir kļuvusi par bērnunamu industrijas galveno balstu un A. Baštiks - par šīs industrijas seju, par ko saņem virs 30 tūkstošiem latu gadā. Izmaksas viena bērna turēšanai bērnunamā bija pieaugušas vidēji līdz 370 latiem mēnesī 2006. gadā, bet izmaksu pieaugumu tagadējās dārdzības apstākļos ministrijas pārstāve Inguna Potetinova Neatkarīgajai nevarēja pateikt. Bērnunamu skaits BĢLM pastāvēšanas laikā nav mainījies, bet bērnu skaita sarukums bērnunamos procentuāli knapi tiek līdz bērnu kopskaita sarukumam valstī.

Mahinācija ar audžuģimenēm

"Līdz ar audžuģimeņu kustības attīstīšanu, ko BĢLM uzsāka 2003. gadā, gandrīz par 30% ir samazinājies bērnu skaits bērnunamos - bērniem tiek atrasta droša vide un iespēja augt citā ģimenē. Audžuģimeņu skaits ir pieaudzis no 14 ģimenēm ar 9 bērniem 2003. gadā līdz 344 ģimenēm ar 531 bērnu šā gada 1. augustā," informēja I. Potetinova.

Viņas teiktais atklāj, ka BĢLM ir būtiski pasliktinājusi bērnu izredzes augt ģimenēs, ja to nenodrošina viņu bioloģiskie vecāki. 344 audžuģimenes taču tikai nelielā mērā aizvieto aizbildņus, kuru skaits tajā pašā laikā sarucis no 7192 līdz 5053. Audžuģimenes labākajā gadījumā dara to pašu, ko aizbildņi, bet īstenībā dara to daudz sliktāk, jo to prasa Audžuģimeņu noteikumi. Tajos uzsvērts, ka "bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku" un audžuģimenei jābūt mierā ar to, ka bērna uzturēšanos "audžuģimenē pirms līgumā noteiktā termiņa izbeidz, pašvaldībai vienpusēji atkāpjoties no līguma, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu". Tāpat arī audžuģimenei tiek dotas tiesības padzīt audzināmo jebkurā brīdī. BĢLM atlasa un apmāca audžuģimeņu statusam tādus cilvēkus, kuri nedara neko citu, kā vien uzskaita dienas un stundas, kuras bērns pavadījis audžuģimenē, lai piestādītu par to rēķinus valstij un pašvaldībai. Ja audžuģimenes patiešām rūpētos par audzēkņiem, tad tās riskētu nodarīt milzīgas ciešanas sev un bērnam, kuru bāriņtiesas tante drīkst jebkurā brīdī ģimenei atņemt.

Adoptētāji iztrenkāti

"Arī adopcijas statistika ministrijas darbības laikā ir būtiski mainījusies," apgalvo I. Potetinova. Formāli tā varētu teikt, par atskaites punktu ņemot 2003. gadu ar 15 vietējām adopcijām un to skaita pieaugumu līdz 90 pērn. Tomēr 15 adopcijas parādīja tikai pašas BĢLM nespēju 2003. gadā raiti pārņemt adopciju noformēšanu no citām iestādēm. Pirms tam taču adopciju bija trīsreiz vairāk. Tagad to patiešām ir divreiz vairāk nekā ap 2000. gadu, bet 90 adopcijas ir niecība pret aizvien pieaugošo nedzimušo bērnu skaitu. Jau 1991. gadā sākās straujš dzimstības kritums. Nepiedzimušo bērnu vietā viņu potenciālie vecāki izvēlējās jaunās iespējas kļūt par uzņēmējiem, politiķiem, pasaules apceļotājiem utt., bet šodien varētu sadomāt adoptēt bērnu, ar kuru kopā it kā atgriezties savā 1990. gada jaunībā. Adopciju mazais skaits nozīmē, ka BĢLM, bāriņtiesas un bērnunami, kā jau A. Baštiks sākumā teica, jebkurai adopcijai "pretojas". Pie adoptēta bērna Latvijā var tikt vai nu bagātākie, vai uzņēmīgākie.

Ceļ bērnu cenas

Īpaša uzmanība jāvelta adopcijām uz ārzemēm. Krievijas TV adoptētāji stāsta, ka tur viņi par bērnu samaksājuši starpniekiem 50 tūkstošus ASV dolāru. Ja Latvijas bērni tiek iztirgoti par līdzīgu cenu, pērnā gada gada ieguvums no 114 bērniem bija ap 2,7 miljoniem latu. Šis gads sākās ar A. Baštika 8. februāra paziņojumu, ka "BĢLM ir paredzējusi pieņemt izvērtēšanai tikai tās ārvalstu adoptētāju lietas, kurās adoptētāji izsaka vēlmi adoptēt bērnus, kuriem vairs nav cerību tikt adoptētiem Latvijā". Šādu tekstu var saprast tikai kā brīdinājumu par bērnu cenu pacelšanu. Pietiek uzmest aci pārskatam par adoptējamo un adoptētāju skaitu šā gada 1. augustā, lai konstatētu, ka nekādu cerību tikt adoptētiem Latvijā taču nav 24 no 27 bērniem 1-2 gadu vecumā, uz kuriem pieteikušies 3 vietējie un 57 ārzemju adoptētāji. Turpat redzams, ka vietējie adoptētāji nebūt negaida lielā barā uz brīdi, kad bērni sasniegs trīs un vairāk gadu vecumu. Kā tad tiek atšķirti bērni, kurus ļauj adoptēt ārzemniekiem, jo uz vietējiem cerību nav, no bērniem, kuri ar visām šīm cerībām reāli paliek bērnunamos 15-20 gadus? Uz šo jautājumu Neatkarīgajai nespēj atbildēt ne A. Baštiks, ne ministrijas valsts sekretāre Iveta Zalpētere, ne ministrijas bezgaldaudzie speciālisti. BĢLM darbinieki kā vienā balsī atsaucas uz bāriņtiesu lēmumiem, bet bāriņtiesas - uz BĢLM rīkojumiem.

Jāatceras īstie vārdi A. Baštikam bērnunamu industrijas kalpībā ir ļoti bēdīgs skats. Kādreiz viņš teica, ka "milzīgā demagoģija aizstāv bērnunamu eksistenci. (..) Mani tas tracina. Bērnam ir jādzīvo ģimenē." Tomēr ar 30 tūkstošiem latu gadā pietika, lai A. Baštiks pārstātu trakot un uzņemtos galveno atbildību par to, ka vairāki tūkstoši bērnu kopš 2003. gada ir ievietoti un palikuši Latvijas bērnunamos tik ilgu laiku, ka jau neatgriezeniski padarīti par nākamajiem cietumu, trakonamu, zaņķu un sociālo māju iemītniekiem. Naudas dēļ mācītājs aizmirsa Kristus vārdus, ka "ko jūs esat darījuši ... vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši". Bet tad "eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī" (Mat. 25;40-41), kas "tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam" (2 Moz. 20;5).

A. Baštiks pēdējā laikā izskatās tik sanīcis, it kā būtu sācis Bībeles vārdiem ticēt. Viņš gan ir pilnīgs nulle gan bērnunamu industrijā (reāli to vada I. Zalpētere, Laila Rieksta-Riekstiņa u.c.), gan valdībā, bet A. Baštika piemērs varbūt atgādinās Bībeles brīdinājumu diviem Kristīgās akadēmijas audzēkņiem - Aināram Šleseram un viņa kundzei Inesei.

Atbildēt

no 'dienas'
Varējai jau papētīt Lato Lapsa ar kādu dienesta auto braukā Zalpētere - tas ir Audi A8, lepnāks nekā premjeram

...cilvēki runā, ka šis auto nāk no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas....kad ministriju likvidēja bijusī valsts sekretāre to nopirka....atceries, NEO bija nopublicējis atalgojumu sarakstus, kurus savulaik saņēma ierēdņi un min.darboņi.... šī izcēlās ar īpašām naudas summām.... ne velti Kluinis savulaik NRA Zalpēteri... cita starpā... nodēvēja par " ...valsts naudas kases lielāko tukšotāju"...

Atbildēt

Man tevis ir cilvēciski žēl par to, ka tik lieli un nesamaksājami kredīti. Nesaprotu tikai vienu - kāda mērķaķa pēc līdi amatā, ja iepriekš saņēmi vairāk? Dažiem tā gribas ministrēt, ka skaitīt vairs neprot. VAi tiešām sabiedrību uzskatāt par muļķiem, ja cerat, ka nedomāsim par iespējamu ministra korpciju.

Atbildēt

Tiesam ir divaini, ka Pavluts nevar nomaksat savus paradus un atrodas sai svarigaja amata, jo tas tiesam velk uz korupcijas riskiem!!! Paskatisimies, ka Pavluts rikosies rudeni, tad ari viss bus skaidrs.

Atbildēt

Nez kāpēc Lato Lapsa nepapētīja ar kādu limuzīnu savu pēcpusi pārvieto PA vadītāja - tas ir Audi A8, akurāt lepnāks nelā premjeram.

Atbildēt

Pat, ja uz īsu brīdi pieņemtu, ka šeit rakstītais ir taisnība un tiešām Zalpētere traucē kādam/kādai darīt to vai nedarīt šito.... tad kādas problēmas sakarā ar uzticības zaudēšanu viņu no amata atbrīvot? Otrkārt, var taču samazināt PA valdes sastāvu... kādēļ uz divdesmit ar pusi Bērnu un ģimenes lietu speciālistu jābūt četriem valdes locekļiem... tā kā Ekonomikas ministram ir ļoooti plašas iespējas kā savu panākt... arī citādas, protams :).

Atbildēt

Tā, šķiet, patiešām ir dezinformācija.
Ministrs būtu goda vīrs, ja par Z. izturēšanos un kampšanu parunātu ar aģentūras darbiniekiem.
Cik daudz viņš dabūtu zināt...
---------------
jā, tikai viena problēma - ministrs ir bez mugurkaula, baidās no melnā PR. bet laikam nesaprot, ka tur, kur viņš ir tagad, ar samta cimdiem nevar.

Atbildēt

Ak tu plikparaunais mazais nelietis, viss , šitos no Zaglera klana vairs neievēlēt, kāds saimnieks tādi tuvu stāvosie......

Atbildēt

Apbrīnoju tos kas saka ka Pavļuts labs ministrs,zinu viņu no kulturas ministrijas laikiem, kad viņš bija valsts sekretārs un saimniekoja naudu pa labi un pa kreisi un kad sanāca mēsli, tad ar Demakovas gādību klusi pazuda pagrīdē,bet nu ir atgriezies ,jo Latviešiem jau īsa atmiņa.

Atbildēt

Nu beidzot skaidri redzama Pavļuta āža kāja.

Atbildēt

SKAIDRS- KA PAULUTAM JĀIZLĪDZ SAVĒJIEM + JĀDOMĀ, KO NĀKOTNĒ DARĪS, JO SAPROT, KA PEEC PAARIS GADIEM ZRP NETIKS IEVELEETI!!!
CILVECIGI, NE!? :)
UN MUUSU LV NEVIENS (IZNJEMOT PIETIEK)PAR TO NEUZTRAUCAS...
P.S. OSTU VALDEE VIRZIITAIS TAS BUDISTS ARII TACHU NO SWEDBANKAS BIJA,NE?

Atbildēt

NO RAXTA:...."Taču kopš pērnā gada rudens, kad Pavļuts kļuva par ekonomikas ministru, viņš nespēj par šo kredītu norēķināties, jo ikmēneša maksājumiem no ministra algas nepietiek..."
TAS TAČU IR KORUPCIJAS RISKS!

Atbildēt

Par Zalpēteri - otru tik nejauku personu neesmu satikusi. Kad viņa vēl strādāja pie Baštika, piedalījos konkursā uz vienu vakanci. Kāpēdējais "pārbaudījums" pēc uzdevumiem un testiem,kurus spoži nokārtoju, bija pārrunas ar šo personu. Acīmredzot, amatam jau bija pretendents un lai mani,kā nevēlamu,atšūtu, Zalpētere izturējās vienkārši drausmīgi - uzdeva izaicinošus un specifiskus jautājumus, bija augstprātīga un brīžiem pat rupja. Bet, diemžēl,mūsu valstī ne jau amatpersonu kompetence un profesionalitāte nosaka kas kādu amatu ieņems, bet gan savējo būšana. Tas vēl no padomju laikiem ir tā.
Par Pavļutu - jā, biju iedomājusies, ka šis beidzot ir viens inteliģents ministrs. Nekā - tāds ķēķa saimnieciņš vien ir. Un dokumentus nemāk glabāt...Tagad jau Latvijā varu bauda visādi banku ielikteņi un draugi. Un mēs kā aitas ejam un vēlēšanās balsojam par tādiem...

Atbildēt

Rakstā tāda piezīme, ka Pavļutam ir vērienīgs kredīts un ar ministra algu viņš nespēj to nomaksāt. Tātad ministrs ir pakļauts korupcijas riskiem. Tajā pat laikā ministra Sprūdža kredītsaistības esot pat 900'000 LVL, kā tad šis aktīvists spēs šādu naudu sapelnīt. Kas tā par valdību? Vieni vienīgi parādnieki !

Atbildēt

Pilna valsts pārvalde ar zagļiem, korumpantiem, neliešiem un vienkārši psihiski slimiem vadoņiem. Saeimas un valdības mainās, bet tie kā sēdējuši savos siltajos krēslos, tā turpina sēdēt un varot valsti, pazemot cilvēkus. Muļķu zemē, acīredzot, tas nekad nebeigsies, vienīgā cerība, ka tauta vairs neklusē...skat, Operā atkal dumpis.

Atbildēt

Viņas neapbļaustītie darbinieki bija Sandris Rāgs, lielais Dainis Papāns, maais dainis Bīlmanis - uz šitajiem šī nebļāva vienīgajiem Tieslietu ministrijā.Kolēģes - sievietes viņai ļoti nepatika. Vēlāk šos kungus no Tieslietu ministrijas pārvilka uz Bērnu ministriju , tagad ministrija likvidēta - gan jau kaut kur atkal siltā vietā tikuši.

Bet kā Zalpētere uz visiem auroja Tieslietu ministrijā , kā tāds no ķēdes norāvies Bāskervillas suns.
Slima un histēriska sieviete. Brrrrrr - tiem, kuriem ar Zalpēteri jākontaktējas, ne velti šķirtene.

Atbildēt

zalpētere nav adekvāta, ja kas
reiz nejauši biju klāt, kad viņa 'audzināja' kādu no savas iestādes juristiem,
viņa nekautrējās, ka pilnīgi sveši cilvēki no malas to visu redz, dzird,
mums klātesošajiem bija neērti un mazliet žēl cilvēka (starp citu, diezgan sakarīga jurista)
katru reizi, kad atceros zalpēteres izgājienu, domāju par to, ko mūsu cilvēki gatavi pārciest, lai saglabātu darba vietu, bet nākas arī pasmīnēt par šo vagara un kalpa dialogu - "slinkais, glupais kalps .. !.. es tev taču teicu - dari tā!" ... "žēlīgā cienmāte, neliec, mani, muļķī, pērt, ... " :) (bet nu nabaga juristam laikam smiekli nenāca)
cita pasaule, citi tikumi, grūti saprast šādas attiecības, bet, domaju, ka PA darbiniekiem varētu būt taisnība, jo, ja teatris tika izspēlēts svešu cilveku klātbūtnē, kas notiek, ja neviens nav klāt?

Atbildēt

Ej, nu šitādu sviestu no Pietiek gan negaidīju! Sarotams gan, ka Kārkliņu puisietim savs mundieris ir jātur kārtībā, bet nu šitādus pekstiņus skricelēt :)... Zalpēteru madāma kā jau te un visur kur minēts ir viena rikktīgi nepiemērota persona tik ietekmīgam un labi atalgotam valsts amatam. Malači PA darbinieki, ka neklusē, ka cīnās par savu taisnību un zināmā mērā valsts godu.

Atbildēt

Ticiet gan, ka tās ir Zalpēteres spēle, lai torpidētu ministra izrādīto interesi par (ne)darbiem PA

Atbildēt

Iveta Zalpētere ir Vienotības cilvēks un viss ko viņa dara un kā dara ir saskaņā ar minētās partijas kūltūru un dažāda veida uzdevumiem jeb norādījumiem.

Atbildēt

Tāda ir tā politika - visus īsā laikā sačakarē. Protams ka Vienotība izspēlēja savu spēli ar PV un valdi, tad ZRP tagad ir iespēja arī savā pāraugošajā iestādē ir iespēja izmest ārā no PA Vienotības ielikto Zalpēteri lai pēc tam Citadelē saliktu sev tā dēvētos lojālos darbinieku. Nu un kur tad tā ZRP devīzē pret astoņkājiem un oligarhiem??? Paši rīkojas vēl zemiskāk un banālāk, jo sāk pat uzmest savus kolīcijas partnerus. Kā saka,katrs rauj tagad deķīti uz savu pusi. Manuprāt, ilgi vairs neizturēs šāda kolīcija, paši sapūs no iekšas.

Atbildēt

Kas tik te neatklājas, Pavļuts līdzīgi Repšem varētu griezties pie tautas lai samet miljonu, bet viņš par to varētu izsludināt godīgu konkursu uz vakanci...

Atbildēt

Ne jau velti Privatizācijas aģentūras darbinieki vērsušies tvnet ar lūgumu fiksēt un pārtraukt Zalpēteres Ivetas masveida mobingu - bosingu (jokaini skan šie svešvārdi) pret aģentūras darbiniekiem.

Pat pietiek.com iemīļotais portāls puaro pievērsies Zalpēteres histēriskās izturēšanās un slimīgās bļaušanas valsts pārvaldē tēmai. Palasiet !

Atbildēt

Tā, šķiet, patiešām ir dezinformācija.
Ministrs būtu goda vīrs, ja par Z. izturēšanos un kampšanu parunātu ar aģentūras darbiniekiem.
Cik daudz viņš dabūtu zināt...

Atbildēt

varbūt vispirms ir jāprunājas ar privatizācijas aģentūras darbiniekiem un tad jāizdara secinājumi?

Atbildēt

banku atgriezt karginam, atcerieties visa sākumu un katra reakciju

Atbildēt

pilnīgi garām. un man ļoti žēl, ka šādā veidā ir vēlme glābt Zaļpēteres vārdu un godu. nožēlojami, ka "Pietiek" uz to ir parakstījies.

Atbildēt

žēl, ka arī Daniels šādi rīkojas

Atbildēt

"...un tās dažādi vērtēto vadītāju Ivetu Zalpēteri."

Tieši otrādi- no visu darbinieku puses- gan PA tagad, gan Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas darbinieku & kolēģu puses - Zalpētere vērtēta VIENĀDI: viņa ir neciešami histēriska un bļaustīgi slima saskarsmē ar cilvēkiem un kolēģiem (zemākstāvošajiem vai vienādi stāvošajiem).

Ne velti PA tagad uzrakstīja tvnet vēstuli par Zalpēteres regulāro bosingu un mobingu pret PA darbiniekiem.... un histēriski bļaustīgo , valsts pārvaldei nepiedienīgo kliegšanu saskarsmē ar cilvēkiem.

Kā tad bija ar Zalpēteres pielaidēm valsts noslēpuma objektiem?
Kā šāda histēriskas attieksmes potenciālā paciente var atrasties valsts pārvaldē? Kad tas reiz beigsies, ka viņa kliedz regulāri, pazemojot cilvēkus? Uz cilvēkiem viņa vienkārši histērijā bļauj ne par ko.

Un pats interesantākais: pietiek.com taču zin no drošiem avotiem , kas ir Zalpēteres " aizmugure" lai šī histēriskā tantīte atrastos PA...

Atbildēt

zalpēteri ziepēs, tā kalpo kampējiem un buldozeratoru saimniekiem, tāpat kā pietiek.com

Atbildēt

kādam taču jāuzticās , vai vajadzētu kādu no vienotības vai zzs? pavļuts pagaidām vienīgais sakarīgais ministrs.gribētos redzēt , kurš no komentētājiem , būdams ministrs, uzticētos svešam cilvēkam.

Atbildēt

godīguma karoga nesējs - kalpo tik iepriekšējai darbavietai! nožēlojami!

Atbildēt