Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Skanstes tramvajs - kā labāk?

Ventis Didrihsons
11.11.2016.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā sabiedrības un mediju uzmanības centrā ir nonākusi tā saucamā „kapu tramvaja” iecere. Taču runa ir nevis tieši par tramvaju, bet par savienojumu vispār, - tādu, kas atbilstu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas loģikai un vajadzībām.

Skanstes apkaime attīstās kā daudzfunkcionāla apkaime („veiksmīgi” degradējot arī mazdārziņu kopienas). Tagad šeit atrodas virkne pilsētas mēroga objektu, un attīstība turpinās. Pilsēta ir atradusi finansējuma avotu (neiedziļināšos par konkrēto fondu finansējuma mērķu atbilstību) un plāno izbūvēt tramvaja līniju, kas, no vienas puses, apkalpotu šo apkaimi, no otras puses, veidotu loku, kas it kā būtu tāpat kā Berlīnē un Madridē. Izklausās lieliski.

Bet tad tiek publiskota shēma ar nosaukumu „Jaunā tramvaja maršruta loks kopējā sabiedriskā transporta plūsmā” (skat. SHĒMA 1 pielikumā). Atvainojos par tiešumu, bet kaut ko tik nepārliecinošu es sen neesmu redzējis (ja nu vienīgi RB lidostas loku un Ziemeļu koridoru jeb „ātrgaitas auto caurceļu” ģeometriski pa vidu Rīgai).

Pacentīšos paskaidrot, kāpēc, manuprāt, piedāvātais risinājums ir ekonomiski un funkcionāli iracionāls. Iesākumā par līdzību ar Berlīni un Madridi jeb klasisko „argumentāciju”: „jā, bet citur arī tā dara”. Manuprāt, šim risinājumam ar Berlīnes un Madrides sabiedriskā transporta (turpmāk tekstā: ST) loku ir tikpat liela līdzība kā ar loku, ko mēness met ap zemi vai loku zem acīm. Pat ignorējot mērogu un pilsētu strukturālās atšķirības, tramvajam Rīgā ir atšķirīga loma ST sistēmas hierarhijā. Pat, ja Rīgā būtu metro, „vieglais dzelzceļš” (S-Bahn), kurš veidotu loku 4-5 km rādiusā, vairāk nekā 3,5 miljoni iedzīvotāju un pilsētas platība vairāk nekā 900 km² (Rīgā ir ~300 km²) kā Berlīnē, manuprāt, tramvaja loks šobrīd piedāvātā izpildījumā tik un tā būtu iracionāls.

Tramvajs kā ST „mugurkauls” un pārējie „skeleta kauliņi”

Tramvaja tīkls ir Rīgas ST mugurkauls. Ko tas nozīmē monocentriskā pilsētas modelī: tramvajs nodrošina tiešu saikni starp centru un pilsētas apkaimēm. Nosaukšu tos par primāriem jeb lineāriem savienojumiem. Bet ST infrastruktūra nevar funkcionēt tikai lineāri, tādēļ „mugurkauls” ir jāpapildina ar citiem „kauliņiem” jeb perpendikulāriem savienojumiem.

Skat SHĒMA 3. Pa labi ir redzams, kā izskatās sistēma ar „kapu posmu”, kas it kā nodrošina perpendikulāro ST savienojumu pa Senču ielu. Kāds vaicās, a kāpēc tramvajs nevar nodrošināt perpendikulāros savienojumus? Var, piemēram, starp daudz maz līdzvērtīgām (pieprasījuma ziņā) apkaimēm, bet diez vai to vajag darīt pa RVC apvedceļu dublējot esošos tramvaja maršrutus. Paņemsim par piemēru piedāvāto 6a tramvaju un es pacentīšos paskaidrot kur ir problēma.

6a tramvajs (skat. SHĒMA 1)

No Centra (Stacijas), Pārdaugavas, Ķengaraga puses uz Teiku, Juglu (un otrādi) ar šo 6a tramvaju brauks ja nu vienīgi mīlnieku pārītis vai kāds, kurš nekur nesteidzas, jo, salīdzinot ar 3. un 6. tramvaju, tas met lielu līkumu! Posmā no Stacijas līdz Ganību dambim jau funkcionē 5. un 9. tramvajs (52 reisi dienā + 11a tramvajs?). Es šeit neredzu racionālu pamatojumu papildu tramvaja maršrutam. Savukārt no Senču ielas pagrieziena līdz Teikai, Juglai funkcionē 3. un 6. tramvaju maršruti (183 reisi dienā). 6a maršruta regularitāte pamatā izrietēs no tā, cik liels pieprasījums pasažieru pārvadājumam ir/būs starp Skansti un Teiku/Juglu. Varētu padomāt, ka šodien pa Senču ielu kursē autobusi, tie ir pārbāzti un tāpēc jābūvē tramvajs. Pat ne tuvu, šobrīd pa Senču ielu kursē 0 (nulle) autobusu uz Skanstes apkaimi, savukārt pa Skanstes ielu iet 0 (nulle) tiešo autobusu reisu uz Teiku vai Juglu.

Identiski iracionāls būs arī piedāvātais 11a tramvaja maršruts (tikai Teika/Jugla vietā ierakstām - Mežaparks).

ST konkurētspējas celšana

Manuprāt, virzīties uz ST konkurētspējas celšanu, lietotāju īpatsvara palielināšanu un būvēt tramvaja līniju pa intensīvas autosatiksmes apvedceļu nav īsti savietojami jēdzieni. Salīdzinājumam tas būtu tas pats, kas teikt - „es vēlos, lai vairāk cilvēku pievēršas veģetārismam, tādēļ es nodrošināšu ar svaigiem dārzeņiem steika restorānus un steika festivālus”. Tramvajs intensīvā autosatiksmes apvedceļa posmā neveicinās ST konkurētspēju un nespēs konkurēt ar autosatiksmi, jo, ja automašīnas apstājas tikai krustojumos, tad tramvajs papildus apstājas arī pieturās. Šeit autobraucēja acīs ar tramvaju brauc anti-mobilie lūzeri.

Lieki pieminēt, ka visās tramvaja pieturvietās gājējiem jānodrošina ielas šķērsošana un četru joslu gadījumā mēs, visticamāk, runājam par regulējamām pārejām. Papildus šāda iecere arī rezultēsies ar vairākiem sarežģītiem krustojuma mezgliem un drošības izaicinājumiem. Tas viss kopā slāpēs auto plūsmu pa apvedceļu, kas rezultēsies ar papildu auto tranzītu cauri RVC zonai.

Ja mērķis ir palielināt ST lietotāju īpatsvaru un uzturēt RVC zonas konkurētspēju, tad, manuprāt, tas ir pašsaprotami, ka tramvajam būtu jāiet CAURI RVC zonai pa vistaisnāko maršrutu un CAURI apkaimēm, savukārt autosatiksmi, slāpējot RVC zonā, jānovirza uz loku=līkumu. Šāds mobilitātes princips, starp citu, ir arī ierakstīts Rīgas attīstības stratēģijā (skat. SHĒMU 4. „mobilitātes princips pilsētas kodolā”).

Skanstes apkaime un ST tīkls

Šobrīd Skanstes ielu apkalpo 24. autobuss (50 reisi dienā). Ja fondu finansējums attiecināms tikai uz tramvaju, ja mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvu ST savienojumu Skanstes apkaimei un ja Skanstē tramvajam ir atbilstošs pieprasījums, tad, manuprāt, visloģiskāk būtu veidot ST līniju pa visīsāko ceļu uz centru, nevis loku=līkumu. Piemēram, pa Sporta/Bruņinieku ielu asi. Šeit faktiski nav nekādu šķēršļu ierīkot ST līniju, papildus šeit var izveidot arī velosavienojumu. Šāds risinājums atbilstu ilgtspējīgas mobilitātes principiem, proti, tiešs ST+velo savienojums starp RVC un jaunattīstamo apkaimi.

Piedāvāju salīdzināt loka variantu ar tiešu savienojumu, vadoties pēc tādiem rādītājiem kā - ST pieejamība, izmaksas un funkcionalitāte. Skat. SHĒMU 5. Variants A - „kapu tramvaja” iecere un SHĒMA 6. Variants B - tiešs savienojums ar centru.

1. Pieejamība

Variantā B pieejamība būs labāka, jo jaunā līnija ies cauri blīvam rajonam, kurpretim loka variantā jaunais sliežu posms Senču ielā apkalpos kapus. Savukārt blīvākās zonās tas nespēs konkurēt ne ar 11. tramvaju, ne ar ST maršrutiem pa Valdemāra un Brīvības ielām, jo veido līkumu. Jauno pieturu skaits būs līdzīgs abos variantos.

2. Izmaksas

Ja pieņemam, ka trases izmaksas ir proporcionālas trases garumam, tad variantā B trase būs par ~1km īsāka, attiecīgi tā izmaksās par ~35% mazāk nekā variantā A. Neaizmirstam, ka pie izmaksām mēs arī skaitām trases uzturēšanu ilgtermiņā, kas diez vai tiks finansēta no Eiropas fondiem.

3. Attālums līdz centram

Rīgas ST tīkla „sirds” jeb centrs ir Centrālā stacija - starpmodāls ST transporta mezgls. Variants A veido loku=līkumu, tādēļ variantā B no tālākā pieturpunkta maršruta garums līdz Stacijai būs īsāks par 0,6 vai 1,2 km (atkarībā no tā, pa kuru pusi braucam variantā A). Skat. SHĒMAS 7 un 8.

4. Regularitāte

ST sistēmā maršruta garums/braukšanas laiks nav vienīgie efektivitātes rādītāji. Būtiska loma ir regularitātei jeb tam, ar kādu laika intervālu ST funkcionē.

Teorētiski, salīdzinot divas trasējuma alternatīvas, regularitātes rādītājs būs proporcionāls trases garumam, un, kā mēs jau piefiksējām, variantā B tā ir efektīvāka. Bet, tā kā variantā A tramvajs funkcionē pa loku (variantā B turp-atpakaļ), tad tas maina šos regularitātes rādītājus un ne jau par labu loka variantam.

Ar vienādu tramvaju skaitu, kas savieno trīs plānotās Skanstes ielas pieturas ar Centrālo staciju, variantā B regularitāte atsevišķās pieturās būs pat 2,5 reizes augstāka! Salīdzinājumam, ja variantā B tramvaji no Arēnas Rīga kursēs, piemēram, ar 5 min. regularitāti, tad variantā A ar tikpat tramvajiem regularitāte būs 12,5 min. Tā ir liela starpība!

5. Sistēmas loģistika

Variantā B tramvaja sistēma ir skaidra, saprotama un vienkārši modelējama no loģistikas viedokļa, proti, tramvaja līnija apkalpo konkrētu apkaimi(-es) atbilstoši pieprasījumam. Perpendikulāros savienojumus nodrošina, piemēram, autobusi. Ja apkaime attīstās un pieprasījums pieaug, tad attiecīgajam maršrutam tiek palielināta regularitāte un/vai līnijas garums. Ļoti vienkārša un labi funkcionējoša sistēma. Skat SHĒMU 10.

Manuprāt, piedāvātajā „kapu tramvaja” sistēmā ir „putra” no loģistikas viedokļa - loks=līkums, kas it kā savieno ar centru, bet uzliek nevajadzīgus maršrutus posmos kur jau funkcionē tramvaja satiksme - Eksporta iela, Kronvalda bulvāris, Barona iela. Skat. SHĒMU 9. Kā redzams, piedāvātā tramvaju maršrutu shēmā, pa Eksporta ielu plānots laist PIECUS tramvaja maršrutus. Kāpēc? Šeit jau tā tramvajs apkalpo tikai vienu ielas pusi, un šeit jauni tramvaju maršruti vienkārši ies pa tukšo. Kurš par to maksās?

Tramvaju loki

Manuprāt, tramvaju loki Rīgā var būt pamatoti, bet ne šādā izpildījumā.

Neredzu pretrunas, veidojot tramvaja lokus starp apkaimēm ar daudz maz līdzīgu pieprasījumu vai veidojot lokus pašās apkaimēs, piemēram, Skanstē cauri rajonam. Tālākā nākotnē man pamatots liekas Iļģuciema maršruta un jauno Daugavas šķērsojuma savienojums, kas arī veidotu tramvaja loku, iespējams, pat savienojoties ar Skanstes apkaimi, ja tam būs atbilstošs pieprasījums. Galu galā, arī tramvaju loks ap Vecrīgu vai RVC zonas iekšienē būtu daudz jēgpilnāks nekā loks pa RVC apvedceļu cauri kapiem.

Nobeigumā

Manuprāt, ST sistēmas pamatotību raksturo ne jau tas, vai tramvajs brauc pa loku vai turp – atpakaļ, vai pa kādu citu ģeometrisku figūru, bet tādi pašsaprotami efektivitātes rādītāji kā: pieejamība, izmaksas, funkcionalitāte, ST konkurētspēja un atbilstība ilgtspējīgas mobilitātes principiem. Šādu argumentāciju es kādreiz ceru sagaidīt no Rīgas transporta plānotājiem.

Paldies visiem, kas izlasīja!

Pārpublicēts no http://a4d.lv

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...