Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jā laikā sabiedrÄ«bas un mediju uzmanÄ«bas centrā ir nonākusi tā saucamā „kapu tramvaja” iecere. Taču runa ir nevis tieši par tramvaju, bet par savienojumu vispār, - tādu, kas atbilstu RÄ«gas sabiedriskā transporta sistÄ“mas loÄ£ikai un vajadzÄ«bām.

Skanstes apkaime attÄ«stās kā daudzfunkcionāla apkaime („veiksmÄ«gi” degradÄ“jot arÄ« mazdārziņu kopienas). Tagad šeit atrodas virkne pilsÄ“tas mÄ“roga objektu, un attÄ«stÄ«ba turpinās. PilsÄ“ta ir atradusi finansÄ“juma avotu (neiedziļināšos par konkrÄ“to fondu finansÄ“juma mÄ“rÄ·u atbilstÄ«bu) un plāno izbÅ«vÄ“t tramvaja lÄ«niju, kas, no vienas puses, apkalpotu šo apkaimi, no otras puses, veidotu loku, kas it kā bÅ«tu tāpat kā BerlÄ«nÄ“ un MadridÄ“. Izklausās lieliski.

Bet tad tiek publiskota shÄ“ma ar nosaukumu „Jaunā tramvaja maršruta loks kopÄ“jā sabiedriskā transporta plÅ«smā” (skat. SHÄ’MA 1 pielikumā). Atvainojos par tiešumu, bet kaut ko tik nepārliecinošu es sen neesmu redzÄ“jis (ja nu vienÄ«gi RB lidostas loku un Ziemeļu koridoru jeb „ātrgaitas auto caurceļu” Ä£eometriski pa vidu RÄ«gai).

PacentÄ«šos paskaidrot, kāpÄ“c, manuprāt, piedāvātais risinājums ir ekonomiski un funkcionāli iracionāls. Iesākumā par lÄ«dzÄ«bu ar BerlÄ«ni un Madridi jeb klasisko „argumentāciju”: „jā, bet citur arÄ« tā dara”. Manuprāt, šim risinājumam ar BerlÄ«nes un Madrides sabiedriskā transporta (turpmāk tekstā: ST) loku ir tikpat liela lÄ«dzÄ«ba kā ar loku, ko mÄ“ness met ap zemi vai loku zem acÄ«m. Pat ignorÄ“jot mÄ“rogu un pilsÄ“tu strukturālās atšÄ·irÄ«bas, tramvajam RÄ«gā ir atšÄ·irÄ«ga loma ST sistÄ“mas hierarhijā. Pat, ja RÄ«gā bÅ«tu metro, „vieglais dzelzceļš” (S-Bahn), kurš veidotu loku 4-5 km rādiusā, vairāk nekā 3,5 miljoni iedzÄ«votāju un pilsÄ“tas platÄ«ba vairāk nekā 900 km² (RÄ«gā ir ~300 km²) kā BerlÄ«nÄ“, manuprāt, tramvaja loks šobrÄ«d piedāvātā izpildÄ«jumā tik un tā bÅ«tu iracionāls.

Tramvajs kā ST „mugurkauls” un pārÄ“jie „skeleta kauliņi”

Tramvaja tÄ«kls ir RÄ«gas ST mugurkauls. Ko tas nozÄ«mÄ“ monocentriskā pilsÄ“tas modelÄ«: tramvajs nodrošina tiešu saikni starp centru un pilsÄ“tas apkaimÄ“m. Nosaukšu tos par primāriem jeb lineāriem savienojumiem. Bet ST infrastruktÅ«ra nevar funkcionÄ“t tikai lineāri, tādēļ „mugurkauls” ir jāpapildina ar citiem „kauliņiem” jeb perpendikulāriem savienojumiem.

Skat SHÄ’MA 3. Pa labi ir redzams, kā izskatās sistÄ“ma ar „kapu posmu”, kas it kā nodrošina perpendikulāro ST savienojumu pa Senču ielu. Kāds vaicās, a kāpÄ“c tramvajs nevar nodrošināt perpendikulāros savienojumus? Var, piemÄ“ram, starp daudz maz lÄ«dzvÄ“rtÄ«gām (pieprasÄ«juma ziņā) apkaimÄ“m, bet diez vai to vajag darÄ«t pa RVC apvedceļu dublÄ“jot esošos tramvaja maršrutus. Paņemsim par piemÄ“ru piedāvāto 6a tramvaju un es pacentÄ«šos paskaidrot kur ir problÄ“ma.

6a tramvajs (skat. SHÄ’MA 1)

No Centra (Stacijas), Pārdaugavas, Ķengaraga puses uz Teiku, Juglu (un otrādi) ar šo 6a tramvaju brauks ja nu vienÄ«gi mÄ«lnieku pārÄ«tis vai kāds, kurš nekur nesteidzas, jo, salÄ«dzinot ar 3. un 6. tramvaju, tas met lielu lÄ«kumu! Posmā no Stacijas lÄ«dz GanÄ«bu dambim jau funkcionÄ“ 5. un 9. tramvajs (52 reisi dienā + 11a tramvajs?). Es šeit neredzu racionālu pamatojumu papildu tramvaja maršrutam. Savukārt no Senču ielas pagrieziena lÄ«dz Teikai, Juglai funkcionÄ“ 3. un 6. tramvaju maršruti (183 reisi dienā). 6a maršruta regularitāte pamatā izrietÄ“s no tā, cik liels pieprasÄ«jums pasažieru pārvadājumam ir/bÅ«s starp Skansti un Teiku/Juglu. VarÄ“tu padomāt, ka šodien pa Senču ielu kursÄ“ autobusi, tie ir pārbāzti un tāpÄ“c jābÅ«vÄ“ tramvajs. Pat ne tuvu, šobrÄ«d pa Senču ielu kursÄ“ 0 (nulle) autobusu uz Skanstes apkaimi, savukārt pa Skanstes ielu iet 0 (nulle) tiešo autobusu reisu uz Teiku vai Juglu.

Identiski iracionāls bÅ«s arÄ« piedāvātais 11a tramvaja maršruts (tikai Teika/Jugla vietā ierakstām - Mežaparks).

ST konkurÄ“tspÄ“jas celšana

Manuprāt, virzÄ«ties uz ST konkurÄ“tspÄ“jas celšanu, lietotāju Ä«patsvara palielināšanu un bÅ«vÄ“t tramvaja lÄ«niju pa intensÄ«vas autosatiksmes apvedceļu nav Ä«sti savietojami jÄ“dzieni. SalÄ«dzinājumam tas bÅ«tu tas pats, kas teikt - „es vÄ“los, lai vairāk cilvÄ“ku pievÄ“ršas veÄ£etārismam, tādēļ es nodrošināšu ar svaigiem dārzeņiem steika restorānus un steika festivālus”. Tramvajs intensÄ«vā autosatiksmes apvedceļa posmā neveicinās ST konkurÄ“tspÄ“ju un nespÄ“s konkurÄ“t ar autosatiksmi, jo, ja automašÄ«nas apstājas tikai krustojumos, tad tramvajs papildus apstājas arÄ« pieturās. Šeit autobraucÄ“ja acÄ«s ar tramvaju brauc anti-mobilie lÅ«zeri.

Lieki pieminÄ“t, ka visās tramvaja pieturvietās gājÄ“jiem jānodrošina ielas šÄ·Ä“rsošana un četru joslu gadÄ«jumā mÄ“s, visticamāk, runājam par regulÄ“jamām pārejām. Papildus šÄda iecere arÄ« rezultÄ“sies ar vairākiem sarežģītiem krustojuma mezgliem un drošÄ«bas izaicinājumiem. Tas viss kopā slāpÄ“s auto plÅ«smu pa apvedceļu, kas rezultÄ“sies ar papildu auto tranzÄ«tu cauri RVC zonai.

Ja mÄ“rÄ·is ir palielināt ST lietotāju Ä«patsvaru un uzturÄ“t RVC zonas konkurÄ“tspÄ“ju, tad, manuprāt, tas ir pašsaprotami, ka tramvajam bÅ«tu jāiet CAURI RVC zonai pa vistaisnāko maršrutu un CAURI apkaimÄ“m, savukārt autosatiksmi, slāpÄ“jot RVC zonā, jānovirza uz loku=lÄ«kumu. ŠÄds mobilitātes princips, starp citu, ir arÄ« ierakstÄ«ts RÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijā (skat. SHÄ’MU 4. „mobilitātes princips pilsÄ“tas kodolā”).

Skanstes apkaime un ST tīkls

ŠobrÄ«d Skanstes ielu apkalpo 24. autobuss (50 reisi dienā). Ja fondu finansÄ“jums attiecināms tikai uz tramvaju, ja mÄ“rÄ·is ir nodrošināt maksimāli efektÄ«vu ST savienojumu Skanstes apkaimei un ja SkanstÄ“ tramvajam ir atbilstošs pieprasÄ«jums, tad, manuprāt, visloÄ£iskāk bÅ«tu veidot ST lÄ«niju pa visÄ«sāko ceļu uz centru, nevis loku=lÄ«kumu. PiemÄ“ram, pa Sporta/Bruņinieku ielu asi. Šeit faktiski nav nekādu šÄ·Ä“ršÄ¼u ierÄ«kot ST lÄ«niju, papildus šeit var izveidot arÄ« velosavienojumu. ŠÄds risinājums atbilstu ilgtspÄ“jÄ«gas mobilitātes principiem, proti, tiešs ST+velo savienojums starp RVC un jaunattÄ«stamo apkaimi.

Piedāvāju salÄ«dzināt loka variantu ar tiešu savienojumu, vadoties pÄ“c tādiem rādÄ«tājiem kā - ST pieejamÄ«ba, izmaksas un funkcionalitāte. Skat. SHÄ’MU 5. Variants A - „kapu tramvaja” iecere un SHÄ’MA 6. Variants B - tiešs savienojums ar centru.

1. Pieejamība

Variantā B pieejamÄ«ba bÅ«s labāka, jo jaunā lÄ«nija ies cauri blÄ«vam rajonam, kurpretim loka variantā jaunais sliežu posms Senču ielā apkalpos kapus. Savukārt blÄ«vākās zonās tas nespÄ“s konkurÄ“t ne ar 11. tramvaju, ne ar ST maršrutiem pa Valdemāra un BrÄ«vÄ«bas ielām, jo veido lÄ«kumu. Jauno pieturu skaits bÅ«s lÄ«dzÄ«gs abos variantos.

2. Izmaksas

Ja pieņemam, ka trases izmaksas ir proporcionālas trases garumam, tad variantā B trase bÅ«s par ~1km Ä«sāka, attiecÄ«gi tā izmaksās par ~35% mazāk nekā variantā A. Neaizmirstam, ka pie izmaksām mÄ“s arÄ« skaitām trases uzturÄ“šanu ilgtermiņā, kas diez vai tiks finansÄ“ta no Eiropas fondiem.

3. Attālums līdz centram

RÄ«gas ST tÄ«kla „sirds” jeb centrs ir Centrālā stacija - starpmodāls ST transporta mezgls. Variants A veido loku=lÄ«kumu, tādēļ variantā B no tālākā pieturpunkta maršruta garums lÄ«dz Stacijai bÅ«s Ä«sāks par 0,6 vai 1,2 km (atkarÄ«bā no tā, pa kuru pusi braucam variantā A). Skat. SHÄ’MAS 7 un 8.

4. Regularitāte

ST sistÄ“mā maršruta garums/braukšanas laiks nav vienÄ«gie efektivitātes rādÄ«tāji. BÅ«tiska loma ir regularitātei jeb tam, ar kādu laika intervālu ST funkcionÄ“.

TeorÄ“tiski, salÄ«dzinot divas trasÄ“juma alternatÄ«vas, regularitātes rādÄ«tājs bÅ«s proporcionāls trases garumam, un, kā mÄ“s jau piefiksÄ“jām, variantā B tā ir efektÄ«vāka. Bet, tā kā variantā A tramvajs funkcionÄ“ pa loku (variantā B turp-atpakaļ), tad tas maina šos regularitātes rādÄ«tājus un ne jau par labu loka variantam.

Ar vienādu tramvaju skaitu, kas savieno trÄ«s plānotās Skanstes ielas pieturas ar Centrālo staciju, variantā B regularitāte atsevišÄ·Äs pieturās bÅ«s pat 2,5 reizes augstāka! SalÄ«dzinājumam, ja variantā B tramvaji no ArÄ“nas RÄ«ga kursÄ“s, piemÄ“ram, ar 5 min. regularitāti, tad variantā A ar tikpat tramvajiem regularitāte bÅ«s 12,5 min. Tā ir liela starpÄ«ba!

5. Sistēmas loģistika

Variantā B tramvaja sistÄ“ma ir skaidra, saprotama un vienkārši modelÄ“jama no loÄ£istikas viedokļa, proti, tramvaja lÄ«nija apkalpo konkrÄ“tu apkaimi(-es) atbilstoši pieprasÄ«jumam. Perpendikulāros savienojumus nodrošina, piemÄ“ram, autobusi. Ja apkaime attÄ«stās un pieprasÄ«jums pieaug, tad attiecÄ«gajam maršrutam tiek palielināta regularitāte un/vai lÄ«nijas garums. Ä»oti vienkārša un labi funkcionÄ“joša sistÄ“ma. Skat SHÄ’MU 10.

Manuprāt, piedāvātajā „kapu tramvaja” sistÄ“mā ir „putra” no loÄ£istikas viedokļa - loks=lÄ«kums, kas it kā savieno ar centru, bet uzliek nevajadzÄ«gus maršrutus posmos kur jau funkcionÄ“ tramvaja satiksme - Eksporta iela, Kronvalda bulvāris, Barona iela. Skat. SHÄ’MU 9. Kā redzams, piedāvātā tramvaju maršrutu shÄ“mā, pa Eksporta ielu plānots laist PIECUS tramvaja maršrutus. KāpÄ“c? Šeit jau tā tramvajs apkalpo tikai vienu ielas pusi, un šeit jauni tramvaju maršruti vienkārši ies pa tukšo. Kurš par to maksās?

Tramvaju loki

Manuprāt, tramvaju loki RÄ«gā var bÅ«t pamatoti, bet ne šÄdā izpildÄ«jumā.

Neredzu pretrunas, veidojot tramvaja lokus starp apkaimÄ“m ar daudz maz lÄ«dzÄ«gu pieprasÄ«jumu vai veidojot lokus pašÄs apkaimÄ“s, piemÄ“ram, SkanstÄ“ cauri rajonam. Tālākā nākotnÄ“ man pamatots liekas Iļģuciema maršruta un jauno Daugavas šÄ·Ä“rsojuma savienojums, kas arÄ« veidotu tramvaja loku, iespÄ“jams, pat savienojoties ar Skanstes apkaimi, ja tam bÅ«s atbilstošs pieprasÄ«jums. Galu galā, arÄ« tramvaju loks ap VecrÄ«gu vai RVC zonas iekšienÄ“ bÅ«tu daudz jÄ“gpilnāks nekā loks pa RVC apvedceļu cauri kapiem.

Nobeigumā

Manuprāt, ST sistÄ“mas pamatotÄ«bu raksturo ne jau tas, vai tramvajs brauc pa loku vai turp – atpakaļ, vai pa kādu citu Ä£eometrisku figÅ«ru, bet tādi pašsaprotami efektivitātes rādÄ«tāji kā: pieejamÄ«ba, izmaksas, funkcionalitāte, ST konkurÄ“tspÄ“ja un atbilstÄ«ba ilgtspÄ“jÄ«gas mobilitātes principiem. ŠÄdu argumentāciju es kādreiz ceru sagaidÄ«t no RÄ«gas transporta plānotājiem.

Paldies visiem, kas izlasīja!

Pārpublicēts no http://a4d.lv