Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ome
14.11.2016. 18:25Cik tad īapašumus skars. Daba jau nevar uzrakstīt rakstu. Vai nav tā kā tiks skarti 4 īapsūmi?
kaķa smiekli
13.11.2016. 18:41Latvijā nav analītiskās žurnālistikas, jo pēc tās nav pieprasījuma. Sabiedrībai ar trīs mēnešus ilgu atmiņas pussabrukšanas periodu tāda nav nepieciešama, pārāk smaga lasāmviela. Stipri pasen bija tāds preses izdevums "Republika", tur bija tiešam interesanti pētnieciski raksti, diemžēl laikam lasītāju trūkuma dēļ izputēja.
Krištopānam tiešām bija taisnība.
reptilis
13.11.2016. 15:54Vispār,cilvēkiem atmiņa ir tikai nedaudz garāka ,kā zivīm:)))))...Jūs ņemat un pašķirstiet arhīvus reālos (smadzeņu arī) - kurš mums ienesa šo virspusējo žurnālistiku???....b.Streips!...,kurš pirmais publiski noliedza analītisko žurnālistiku - žurnālistam tikai esot jādod ziņa...un ,tad jau lasītājs pats visu sapratīs....,tā lūk sākās primitivizācija. Pats b. Streips uzmetās par Lielu ekspertu,lai gan visas viņa zināsānas ir vienpusējas un virspusējas.Pat raidījums ""Skats no malas"" neatbilda nosaukumam,jo tam bija jābūt neieintresētam,kāda politiķa vai politiskā spēka atbalstā ....Ja,mums ir Tāda žurnālistika un eksperti ,kuri nespēj prognozēt politiskos procesus,tad viņi ir jātriec ratā! Jo Latvijas valstij ir jāvadās pēc reālām prognozēm!
Vietējais
13.11.2016. 00:15Nav lietu, kuras nevarētu loģiski nokārtot. Ir tikai vēlēšanās, vai nevēlēšanās tās kārtot. Un vēl ir svarīgi zināt šo nevēlēšanās avotu.
Tās ir trīs lietas, kuras ir jāuzzin, pirms ko sāk darīt tālāk.
Vīvai
12.11.2016. 20:18Šis "Ja tomēr Latvijas valdība izvēlētos realizēt C5 alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, tad EK padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka Rail Baltica projekta īstenošana neatstās negatīvu ietekmi uz dabas teritorijām" to arī nozīmē - padziļināti izvērtēs un, ļoti iespējams, konstatēs, ka atstās gan būtisku ietekmi (diez vai EK visi ir tik "ietekmēti" kā reizēm Latvijā, lai "sagremotu" to, ka dzelzceļa trasei tīrumā ir lielāka ietekme uz vidi nekā trasei mežā un aizsargājamos biotpos). Un gandrīz droši, ka pēc attiecīga valdības lēmuma tiesā vērstos vides NVO.
ērce
12.11.2016. 20:11nez, ko Vīva teiks, kad vides eksperti sāks apšaubīt dizaineru kompetenci interjera un mēbeļu dizainā :)
Tālis Linkaits
12.11.2016. 17:51Es esmu transporta nozares eksperts. Lai gan neesmu studējis ne arhitektūru, ne pilsētplānošanu, ne inženierzinātnes, kas saistītas ar transportu un transportbūvēm, kā arī neesmu studējis transportbūvju projektēšanu un būvēšanu, bet tik un tā es esmu eksperts un visgudrākais transporta nozarē.
Kopumā nepiekrītu raksta autorei.
zaza
12.11.2016. 17:02Vajag vietējo Trumpu, kas sitos birokrātus sasēdina vilcienā uz Ķīnu vienā virzienā
Kaspars Gerhards
12.11.2016. 16:44»
aotoram
Kāda nekompetence vai lielsaimnieku lobijs no autora puses...
Mans ieteikums - aizmirsti par domu vērsties Eiropas tiesā. Izmet to no galvas. Vilcienam un bagātai, kā arī pārtikušai dzīvei būt!
Sam Suns
12.11.2016. 16:42Autorei taisnība! Mums, latviešiem, ir tiesības pietaisīt vietu, kur dzīvojam!
aotoram
12.11.2016. 16:34Kāda nekompetence vai lielsaimnieku lobijs no autora puses!
Protams, ka ES nav tiesības iejaukties Natura 2000 iznīcnāšanā/neiznīcināšanā. Tā ir nacionālas valtss kompetence, taču saskaņā ar likuma " Par īpaši aisargājamām dabas teritorijām" 43.pantu šīs teritorijas var izmantot tikai tad, ja mērķis skar vides aizsardzību, cilvēku drošibu vai veselību. Ne jau ekonomiskās intereses.
Ja Latvija tur būvētu dzelzceļu, EK varētu vērstis Eiropas tiesā, un pret Latviju tiktu uzsākta procedūra, kuras rezultāā no valsts budžeta būtu jāmksā ievērojama naudas summa.
Nevajadzētu savas muļķības dēļ vainot žurnālistus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
