Iesaki rakstu: 
Kas tas par murgu? Kā saprast šo virsrakstu? Kas, kam un kur ir aizliedzis? Kāpēc ir pazudis komats?
Šī nebūs tikai kārtējā ziņa par Briseli, Salacgrīvu un Natura 2000 šķērsošanu. Šis būs stāsts par lasītāju vienkāršo un žurnālistu vienkāršo. Par vienkāršrakstu un vienkāršsaprašanu, un vienkāršdarīšanu.
Nē, ne jau par vienkāršdarīšanu, bet par visatļautību, par pārliecību, es to drīkstu, es to varu, tāpēc daru, jo man ir vara. Par tiem, kas notikumus pasniedz un interpretē sev izdevīgajā un tātad - vienīgajā pareizajā griezumā. Un par tiem žurnālistiem, kas to visu kā absolūto patiesību duplicē n-tajos izdevumos un izlaidumos, drukātajos un virtuālajos.
Kā sabiedrība var spēt orientēties daudzplāķšnainajos un nebūt skaidri caurspīdīgajos procesos, kas vērpjas un vijas, piemēram, ap Rail Baltica, ja mums vairs nav Žurnālistu? Profesionāļu, kas spētu vākt faktus, spriest analizēt un skaidri atklāt notikumu būtību, tos salīdzinot ar citiem un parādot nozīmīgās nianses un cēloņsakarības. Piedodiet man, lūdzu, tie daži, kas joprojām to dara vai mēģina darīt, jūs tomēr esat mazākumā, jūs esat kā saucēja balss tuksnesī.
Kur ir žurnālisti, kas spētu sabiedrībai parādīt, kādos gadījumos MK ar VARAM atbalstu pieņēmuši lēmumus, kuros gribējuši un spējuši atļaut atstāt BŪTISKU ietekmi uz Natura 2000 un ierīkot tur kapiņus vai uzcelt tiltus, neprasot tam atļauju Eiropas Savienībai un KĀPĒC tieši Salacgrīvas novads nav vienlīdzīgo skaitā un pret to var atļauties izrādīt skarbu principialitāti un demonstratīvi caur Briseli censties pierādīt, ka LIKUMU PĀRKĀPT NEDRĪKST? Kaut arī IVN Ziņojumā tiek sacīts, ka C5 kā Vitrupes šķērsojums ir rekomendējamā izvēle un ietekme uz Natura 2000 šajā gadījumā ir NEBŪTISKA? Un likums skaidri runā tikai par būtisku ietekmi. Tātad – C5 gadījumā nekāda likuma pārkāpšana nenotiek.
Paskatīsimies beidzot patiesībai acīs. Pie tā, kas Latvijā pēdējos 25 gados ir noticis un joprojām notiek, nav vainīgi tikai pie varas esošie. Tā ir arī žurnālistu atbildība. Ir milzīga rakstošo un pārrakstošo armija, kas to vien gaida kā pienest apgraušanai kārtējo sabiedrībai viltīgi pasviesto, mākslīgo, fabrikā dreijāto plastmasas ziņu kauliņu. Mums žurnālistu uzmestais žņaudzošais puspatiesību un lielāku un mazāku melu tīkls demagoģiski tiek pamatots ar vārdiem „nekas nav tikai balts vai melns, viedokļi ir tik dažādi”, to sakot, tālāk bīdot konkrētu politiķu noteikto to vienīgo viedokli.
Kur palikusi žurnālistu sūtība ienest skaidrību un svaigu gaisu informatīvajā telpā? Viņiem nav laika un par to nemaksā? Jeb citiem vārdiem sakot - kurš maksā, tas pasūta mūziku?
Pat tie nedaudzie lasītāji, klausītāji, skatītāji, kas cenšas sekot notikumiem ap Rail Baltica un mēģina saprast, kas tad notiek, to var darīt tikai ar lielām grūtībām, jo apkārt esošās ziņas ir aptuvenas un klaji maldinošas.
Kā jāsaprot aktuālo ziņu virsraksti: „EK: 'Rail Baltica' nedrīkst šķērsot Vitrupes ieleju pie Salacgrīvas”, „EK: "Rail Baltica" trase nedrīkst šķērsot dabas liegumu "Vitrupes ieleja" pie Salacgrīvas”, „EK: dabas lieguma Vitrupes ieleja šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama”, ja tālāk tekstā ir vārdi: „EK arī norādīja, ka izvērtējums par sociāli ekonomiskajām ietekmēm un trases alternatīvu izvēle ir nacionālā kompetence. Ja tomēr Latvijas valdība izvēlētos realizēt C5 alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, tad EK padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka Rail Baltica projekta īstenošana neatstās negatīvu ietekmi uz dabas teritorijām.”?
Tātad – šie virsraksti neatspoguļo turpmāk tekstā rakstītā satura būtību – jo no tā ir secināms, ka Eiropas Komisija tomēr nav aizliegusi Vitrupes ielejas šķērsošanu. Tomēr - kāpēc šie virsraksti melo?
Ņemsim vērā, ka lielā daļa vienkāršo lasītāju mēdz iepazīties tikai ar tēmu virsrakstiem. Iespējams, ka ir šāds pasūtījums sabiedriskās domas veidošanai. Līdz ar to – paveicamais darbiņš tautas masu nozombēšanā atkal tiek paveikts teicami. Lasītājs vienkāršais ir pārliecināts, ka Salacgrīva kavē progresu, ka Brisele neļauj šķērsot Vitrupes ieleju, ka VARAM šeit (kā vienmēr) cīnās par dabas vērtību saglabāšanu. Bet kā ir patiesībā?
Tā vietā, lai gribētu un domātu, kā laikus juridiski korekti atrisināt jautājumu ar Natura 2000 šķērsošanu, uz ko jau tika norādīts gan AECOM pētījumā (2011. gads), gan daudzajās sākotnējās sabiedriskajās apspriešanās (2015. gada februāris, marts) mūsu Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nevis pieņēma nepieciešamos lēmumus jautājuma atrisināšanai pēc būtības, bet atļāvās ārējiem normatīvajiem aktiem pēc viņu domām neatbilstošu un tāpēc nerealizējamu variantu (A2) kā reālu alternatīvu iekļaut sabiedriskajā apspriešanā (jo likums prasa vismaz divas alternatīvas), tad sarīkoja papildu sabiedrisko apspriešanu ar vēl vienu viņuprāt nerealizējamo alternatīvu (C5) un vēl izspēlēja teātri ar atļaujas prasīšanu Eiropai, lai „ievērotu iedzīvotāju un novada intereses”. Kurš tagad pateiks, ka Salacgrīvas novadā vispār bija izvēles iespējas? Un kā ar finansējuma lietderīgu izmantošanu?
Vai Latvijā ir žurnālists, kas spētu izdibināt un tautai izstāstīt, patiesos iemeslus, kāpēc notika pēkšņa Rail Baltica maršruta atrašanās vietas politikas maiņa no C5 uz B2 2015. gada decembrī/2016. gada maijā? Sacīsim tieši, kurš – Jūlijs, Augusts vai Septembris - deva mājienu, kur vēlams trasei atrasties? Sabiedrībai ir jāzina savi varoņi.
Bet varbūt ir citi vēl savdabīgāki iemesli neizprotamajai un dīvainajai notikumu gaitai? Kāpēc sliedēm ir jābūt tik tuvu mūsu nacionālajai vērtībai - jūras piekrastes zonai? Tur ir vēl virkne noskaidrojamu jautājumu.
Būtu kāds no tiem lielajiem man kā tētis, varētu vieglāk uzzināt patiesību... Tagad atliek tikai iztēloties.
Piebildīšu tikai, ka ļoti nepatīkami bija lasīt dažos RB tematam veltītajos komentāros pausto atziņu: „Kādam vienmēr ir jācieš sabiedrības labā." Ak, šī ciešanu un cietēju filozofija! Tā nu tam brīvā un demokrātiskā valstī nevajadzētu būt.
Nobeigumā jāsaka, ka tagad mēs visi esam lielas dilemmas priekšā, jo arī akceptētajā trases variantā nav iespējams šķērsot Vitrupi, nemaz neskarot un neietekmējot NATURA 2000, jo, kā redzams pēc Rail Baltica IVN Ziņojumā esošajiem materiāliem, arī maršrutā B2-2, sliedēm atrodoties uz pašas šobrīd esošā dabas lieguma robežas, nāksies ar savu aizsargjoslu un augstsprieguma līniju, un komplekso transporta infrastruktūras risinājumu pamatīgi ietiekties Natura 2000 teritorijā, to būtiski ietekmējot.
Novēlu katram šī raksta virsrakstā ielikt komatu un skaidri izlasīt: „Vitrupi šķērsot, aizliegts būt žurnālistam, kas maldina sabiedrību!"
* vides, interjeru un mēbeļu dizainere
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.