Skolotāju arodbiedrības līdere par protestiem paziņojusi pēc tikšanās ar ZZS; LIZDA padome nobalsojusi pret
PIETIEK15.05.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Taisnībai neatbilst publiski izskanējusī informācija, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome 9. maijā vienojusies par skolotāju protestu rīkošanu Rīgā jūnija sākumā. Patiesībā skolotāju arodbiedrības padome pēc ilgām diskusijām nobalsojusi pret protestu rīkošanu jūnijā, priekšroku dodot sarunām ar nozares ministru Robertu Ķīli.
Aizkulisēs tiek runāts, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa (Reformu partija) un skolotāju arodbiedrības attiecības, izmantojot savas korporatīvās saites, cenšas saasināt ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bijušo vadību saistīti spēki, kas protestus vēlētos izmantot ministra krēsla un valdības šūpošanai. Avoti izglītības nozares iekšienē vēsta, ka LIZDA vadība neformāli konsultējas ar vairākām sabiedrisko attiecību firmām par to, kā organizēt iespaidīgas protesta akcijas. Kā zināms, IZM ilgstoši vadīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri – Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks.
Tieši tikties ar ZZS frakciju 9. maijā, nesagaidījusi LIZDA padomes sēdes beigas, aizsteigusies arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško. Pēc tās ZZS paziņoja, ka izglītības ministrs Ķīlis „virza pseidoreformas, kas nerisina pazemojošā pedagogu atalgojuma problēmas”. Savukārt Mikiško pieļāva skolotāju aicināšanu uz protestiem Rīgā jūnija sākumā. Mikiško tiek uzskatīta par bijušajai izglītības ministrei Rivžai (ZZS) pietuvinātu cilvēku. Aizvadītajā piektdienā aculiecinieki arī bija novērojuši LIZDA vadības ilgstošu tikšanos ar Ķīļa atstādināto IZM ilggadējo valsts sekretāru Mareku Gruškeviču.
LIZDA vadītājas Mikiško paziņojums par gaidāmajiem protestiem bijis pretrunā arodbiedrības padomes balsojumam, kurā protesti noraidīti, Pietiek apstiprināja vairāki tās pārstāvji. Piemēram, Gulbenes novada arodorganizācijas vadītāja Rasma Vanaga, kas 9. maijā piedalījās LIZDA padomes sēdē un nobalsoja pret protestu rīkošanu, apstiprināja, ka diskusijas gaitā izlemts – pirms protestēt, jāturpina sarunas. „Vadītāja aizsteidzās uz Saeimu, tādēļ, iespējams, domāja, ka mēs nobalsosim par protestiem, bet mēs izdiskutējām, ka galvenais šobrīd ir sarunas,” nesakritību starp LIZDA padomes lemto un tās vadītājas Mikiško izteikumiem centās skaidrot Rasma Vanaga.
IZM vairākkārtīgi ir publiski apliecinājusi, ka ir gatava sākt prasīto skolotāju algu minimālo likmju paaugstinājumu, kā to pieprasa LIZDA – no šā gada 1. septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10%. Bet Ministra Ķīļa ieskatā tam jānotiek kopsakarā ar pedagogu darba kvalitātes vērtējumu. LIZDA padomes pārstāve Rasma Vanaga uzsver, ka neapšauba ministra profesionalitāti, tomēr viņa solījumos trūkstot konkrētības. Proti, pedagogos neesot skaidrības, pēc kādiem kritērijiem tiks piešķirts 10% algas pieaugums un vai tas attieksies uz visiem. Tieši Ķīļa spēja sniegt skaidras atbildes ietekmēšot to, vai skolotāji tiešām neizies ielās, lai protestētu. „Es nesaku nē protestiem vispār, es saku, ka tagad, kad sarunas ir sāktas, tie nav jārīko,” saka Rasma Vanaga. IZM vadība ir apliecinājusi, ka līdz jūnijam izstrādās un piedāvās konkrētus priekšlikumus algu paaugstināšanas mehānismam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.