Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm
Skumjais Bruņinieks03.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā - politiskā teātra skatuves! Nav vairs jātēlo miroņi lētās ludziņās, tagad kopā ar citiem politaktieriem var tēlot valsts vīrus un valsts sievas.
Bet, lai paildzinātu savu politaktiera mūžu, Artusam ir jāatceras, ka politiskā imidža nomaiņa nesekmēs ilgmūžību Saeimā. Man viena jauniešu nihilistu kompānija teica, ka vairāk par Kaimiņu nebalsos, jo viņš sācis tēlot "valstiski domājošu politiķi". Bet viņi balsoja tieši par to, ka Artuss bija ne kā citi... skraidīja ar kameru, provocēja, ākstījās utt.
Kad TV rāda Kaimiņu ar norūpējušos seju, nervozi staigājot Saeimas plenārsēžu zālē vai sēžot iegrimušu juridisko dokumentu lasīšanā - ticiet man, Artuss tajā brīdī nedomā par valsts sakārtošanu vai par pensionāriem (kā solīja). Ar vienu acs kaktiņu viņš profesionāli skatās, vai viņu šajā brīdī filmē... un Kaimiņa vienīgā rūpe un doma ir - vai pietiks vakarā ar to viskija pudeli, kas palika no vakardienas, vai būs par īsu?? Vai varbūt vakarā atkal uzsvingot?
Es nezinu, kur TV raidījumu vadītajiem prāts... ņemt Kaimiņu (tāpat kā Krievijā Žirinovski) katrā politiskā diskusijā. Un visur viņš visu "zina", ir lietas kursā - par NEPLP, lūdzu, Kaimiņš klāt... par jebkuru sabiedrībā svarīgu, apspriežamu un reformējamu lietu vienmēr līdzās studijā būs Kaimiņš un ar iestudētām dežūrējošām frāzēm tēlos zinošu, kompetentu politiķi - valstsvīru, nedodor citiem vārdu. Tie citi, uzlūgtie, pieticīgi klusē, kaut daudz vairāk zina par šo ākstu... bet bailīgi klusē, jo tiem viena rūpe galvā, vai Artuss tajā brīdī viņus nefilmē.
Un tad viņu rāda tuvplānā ar sarkano, nodzerto seju, atšautajām ausīm un muļķīgo smaidu - plaukstu dūrītē savilcis, viņš visai sabiedrībai liek noprast... viss ir okidoki, no pasaran, Lembergs tiks uzveikts!
Ir ļoti skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm. Bet, kā teica klasiķi, - "kādi māli ir, ar tādiem ir jāstrādā”.
Kaimiņa piekabināšana JKP, domāju, ir sistēmas izlaista pīle. Vienkārši šie "kaimīņi" JKP kalpo par spundi valdības nestabilajam, caurumotajam kuģim. Kaimiņš kopā vienā komandā vai partijā ar JKP būtu Lemberga sapnis! Tad nu prieks būtu visai Lemberga sistēmai un JKP konkrentiem Vienotībai, NA un Att/Par.
Domāju, to taču Bordāna kungs un pārējie saprot - Kaimiņš ir zārka nagla jebkurai partijai!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
