Slepus veikts audioieraksts: NEPLP "radoši" atceļ balsojumu par sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu priekšvēlēšanu debatēm
PIETIEK08.09.2014.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) visai "radoši" atrisinājusi situāciju, kad to neapmierināja pašas veiktais balsojums par sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu priekšvēlēšanu debatēm. Kā liecina Pietiekrīcībā esošais NEPLP sēdes ieraksts (tā atšifrējumu publicējām jau piektdien, bet pilnu audioierakstu publiskojam šodien), padomes locekļi uzskata – ja balsojums nav sanācis tāds, kā īsti gribētos, to var arī "radoši" atcelt.
Slēpti veiktais audioieraksts rāda: lemjot par finansējuma piešķiršanu priekšvēlēšanu debašu raidījumiem, NEPLP locekļi bijuši vienisprātis, ka premjera amata kandidātu debašu raidījuma finansējums jāpiešķir telekompānijai LNT. Turklāt bez jebkādiem iebildumiem šai televīzijai tika piešķirts viss prasītais finansējums 15 125 eiro apmērā, kā televīzija norādījusi savā pieteikumā.
Tāpat nav bijis domstarpību par to, ka tiesības rīkot reģionālās debates par valsts atvēlētajiem līdzekļiem jāpiešķir RE TV, lai gan pirms tam komisijas locekļi radoši izdomājuši, kā samazināt prasīto summu, jo izrādījās, ka visiem raidījumiem piešķirt tik, cik tiek prasīts, nav iespējams.
Tādēļ, pamatojot to ar faktu, ka visas šīs debates tiek rīkotas vienā vietā, un vēl pajokojot, ka televīzija jau arī varētu dabūt telpas bez maksas, ticis nolemts, ka RE TV piešķirs gandrīz divas reizes mazāk līdzekļu, nekā tā lūgusi – 4 054 eiro bez PVN. Par abiem šiem priekšlikumiem padomes locekļi nobalsoja vienprātīgi.
Taču NEPLP locekļu domas atšķīrušās par debatēm krievu valodā. Diskusijās gan vairākkārt izskanējis, ka debatēm krievu valodā nav iesniegts neviens kvalitatīvs piedāvājums, un apspriesta ideja, ka sakarā ar kvalitatīva piedāvājuma trūkumu var debatēm krievu valodā naudu vispār nepiešķirt un to pārdalīt pārējām debatēm.
Diskusija notikusi par divu televīziju – TV5 un Pirmā Baltijas kanāla (PBK) - piedāvājumiem. Kad nonācis līdz balsošanai, ticis balsots par PBK piedāvājumu, un šajā balsojumā domas dalījās – divi bija par, divi pret, bet viens atturējās.
Kā rāda audioieraksts, pēc šāda balsojuma NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants vairākkārt uzsvēris, ka šādos gadījumos izšķirošā ir NEPLP priekšsēdētāja balss, kurai tad arī vajadzējis izšķirt, ka finansējuma tiek piešķirts. Tomēr atsevišķi padomes locekļi piedāvājuši balsot arī par TV 5 piedāvājumu un tad "apskatīties", kā tad sadalīsies balsis.
Uz to gan nākusi NEPLP vadītāja iebilde, ka tādā gadījumā vajadzējis arī par pārējām debatēm balsot par visiem piedāvātajiem variantiem, nevis tikai izvirzīto vienīgo. Uz visām debašu grupām bija vairāki pieteikumi, bet balsojums notika tikai par vienu variantu, kuru paši NEPLP locekļi virzīja balsošanai.
Audioieraksts rāda: Dimants vairākkārt uztraucies, kā ir pareizi rīkoties šādās situācijās pēc procedūras un nolikuma. Taču tad nācis priekšlikums, neraugoties uz jau notikušo balsojumu, debatēm krievu valodā vispār nepiešķirt finansējumu "kvalitatīvu piedāvājumu trūkuma dēļ".
NEPLP vadītājs gan iebildis, ka par to tad būtu vajadzējis balsot vispirms, taču beigu beigās visi vienojušies, ka debatēm krievu valodā uzvarētāju nepaziņos, bet sludinās konkursu vēlreiz, un tā nu oficiāli notikušais NEPLP balsojums "radoši" atzīts par nenotikušu.
Pietiek jau nosūtījis NEPLP oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot sniegt skaidrojumu, cik bieži un par kādām tēmām šogad padome vēl ir "radoši" ignorējusi pati savus oficiālos balsojumus un to rezultātus.
Audio (mp3, 32Mb) Noklausīties | Lejuplādēt
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
