Šleseram vēl arī sīkas nepatikšanas par partijas ārvalstu finansējumu
L. Lapsa18.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdztekus neiekļūšanai 11. Saeimā un ziņām par kriminālprocesa sākšanu tā sauktajā „oligarhu lietā” Aināram Šleseram pagadījušās arī sīkākas nepatikšanas, kas saistītas ar nu jau izjukušās apvienības Par labu Latviju finansējumu, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka apvienība pērn saņēmusi likumdošanā aizliegto ārvalstu finansējumu.
Kā Pietiek informēja pagājušā gada oktobra sākumā, Vācijas valdības finansēta liberāli politiska organizācija Frīdriha Naumana fonds politiskajai apvienībai Par labu Latviju (PLL) pērn bija organizējusi vismaz trīs priekšvēlēšanu seminārus. Viens no tiem rīkots potenciālajiem deputātu kandidātiem, bet divi – partijas jauniešiem par aģitācijas un līderības jautājumiem.
PLL politiķi vienā no Vācijas fonda apmaksātajiem semināriem tika izglītoti par psiholoģiskajiem aspektiem un vēlētājiem nepieciešamo informāciju, priekšvēlēšanu darbu ar dažādu sociālo un profesionālo grupu vēlētājiem, par darbu pie brīvdabas teltīm un to, kā reaģēt uz provokācijām. Tāpat seminārā PLL dalībnieki apguvuši prasmes sociālo tīklu mārketingā un to, kā atrast atbalstītājus, izmantojot internetu.
PLL gan apgalvoja, ka faktiski noticis „maiņas” darījums, – PLL savukārt organizatoriski un finansiāli atlīdzinājusi, Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa jauniešiem dodoties uz Lielbritāniju, lai tur piedalītos politiskajā aģitācijā.
Taču Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums šādu „maiņas darījumu” iespējamību nepieļauj, skaidri norādot, ka dāvinājumus un ziedojumus politiskās organizācijas var pieņemt tikai un vienīgi no Latvijas pilsoņiem un personām, kam saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas nepilsoņa pasi.
Gandrīz gads KNAB bijis nepieciešams, lai noskaidrotu, ka „2010. gada 24. augustā notikušo semināru „Frīdriha Naumana fonds brīvībai - politiskā apvienība Par labu Latviju Vēlēšanu kampaņas vizīte un apmācību seminārs" organizēja Partiju apvienība Par labu Latviju. Turklāt Partiju apvienība Par labu Latviju apmaksāja izdevumus par semināra rīkošanu saskaņā ar izrakstīto rēķinu par telpu nomu, projektora nomu, tulkošanu, kafijas pauzi un pusdienām”.
Taču vienlaikus birojs gadu ilgajā izpētes un analīzes darbā konstatējis arī to, ka „semināra vadītāja Peter Schroder honorāru un ceļa izdevumus apmaksāja Friedrich Naumann Stiftung fur die Freiheit fonds, kas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta otrās daļas izpratnē ir uzskatāms par dāvinājumu (ziedojumu) Partiju apvienībai Par labu Latviju”.
Līdz ar to, kā oficiāli informē KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, tagad „biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet mantu nodot valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.
Nav gan zināms, kāda summa Par labu Latviju jāatmaksā valstij, taču ir skaidrs, ka tā ir ļoti neievērojama, salīdzinot ar to pusmiljonu latu, kas Šlesera partijai ar iepriekšējo nosaukumu LPP/LC jāiemaksā valsts kasē saistībā ar 2006. gada vēlēšanu kampaņas finanšu pārkāpumiem. Tiesa, šajā lietā Šlesera partija vēl turpina tiesāties.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
