Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un tās piesaistītie būveksperti no kompānijas Inspecta Latvia, kā arī būvsabiedrība SBRE izvairās no konkrētām atbildēm par būvdarbu apturēšanas laikā veikto patvaļīgo sienas plaisu „aizķepināšanu”. Lai gan par būvniecības noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība, Zolitūdes traģēdija jau piemirsusies - neviens nav vērsies policijā ar iesniegumu par šo prettiesisko darbību.

P. Stradiņa slimnīcas vadība savās oficiālajās atbildē otrdien izlikās, ka vispār nesaprot, par ko uzdoti jautājumi, lai gan nepārprotami norādīja, ka atbildes tiek sniegtas saistībā ar publiskoto informāciju par patvaļīgo plaisu aiztaisīšanu.

"Periodā, kad būvdarbi ir pārtraukti, būvdarbu izpilddokumentācija, tajā skaitā arī būvdarbu žurnāli, atrodas būvvaldē. Par darbībām būvobjektā līguma ietvaros atbild būvuzņēmējs (nodrošina apsardzi, organizē būvobjekta apmeklēšanu u.c. jaut., kā arī ir atbildīgi par kontrolējošo personu un iestāžu izteikto norādījumu ievērošanu).

Tāpat jāatzīmē, ka būvobjektā pēc defektu atklāšanas līdz šim brīdim darbojas vairāki eksperti:  pasūtītāja, izpildītāja un LR Inženieru savienības ieteiktais eksperts,” teikts Stradiņu slimnīcas sagatavotajā atbildē. Jautājumus par būvnieku patvaļīgi aizķēpāto deformāciju, kas oficiāli konstatēta slimnīcas pārstāvju veiktā apsekošanā, slimnīcas vadība trešdien izlikās nesaprotam.

Savukārt piesaistītā būvekspertu kompānija Inspecta Latvia sākotnēji Pietiek paziņoja, ka pēc likuma tā vispār nevienu un ne par ko nevarot informēt, vienīgi pasūtītāju - šajā gadījumā P. Stradiņa slimnīcas vadību.

Inspecta Latvia par būvobjektā konstatētajiem faktiem attiecībā uz plaisas apstrādi ir informējuši pasūtītāju - P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Inspecta Latvia darbību reglamentējošajos normatīvos un ar klientiem noslēgtajos līgumos ir stingri noteikts, ka uzņēmuma ekspertiem nav tiesību bez pasūtītāja ziņas publiskot darba izpildes laikā konstatētos faktus. Lēmumu par tālāko rīcību saistībā ar konstatētajiem faktiem jāpieņem pasūtītājam.

Turklāt jāuzsver, ka mūsu eksperti var konstatēt plaisas apstrādes faktu, bet, lai objektīvi spriestu par notikušā apstākļiem un iesaistīto pušu atbildību, ir nepieciešams rūpīgs notikušā izvērtējums un papildus informācija, kas nav mūsu rīcībā. Šādu darbību veikšana neietilpst mūsu kompetencē,” teikts Inspecta Latvia atbildē.

Uz jautājumu, kādēļ Inspecta Latvia par šo krimināli sodāmo darbību neinformē policiju, pildot ikviena pilsoņa pienākumu ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem, uzņēmums savukārt pēc ilgākām pārdomām sniedza šādu izvērstu skaidrojumu:

"Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka būvniecības noteikumu pārkāpšanu likumdevējs ir kriminalizējis Krimināllikumā precīzi noteiktos gadījumos. Krimināllikuma 239.p.1.d. var piemērot tad, ja notikušajam konstatējamas sekojošas pazīmes:

- būvdarbu veikšana laikā, kad tie ir apturēti, ir notikusi trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā. Šī pazīme (III grupas būve) tiešām ir konstatējama;

- ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes. Šī pazīme nav konstatējama, jo būvdarbi ir apturēti citu iemeslu dēļ.

Mēs šo normu izprotam tādējādi, ka tad, ja iztrūkst kaut vai tikai viena no augstāk minētajām pazīmēm, notikušais nav kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma izpratnē."

Ja Pietiek rīcībā esot kāda informācija, lai pats Pietiek arī vēršoties policijā, norādīja Inspecta Latvia: "Ja jūsu rīcībā ir plašāka informācija, kas ļauj konkrēto notikumu kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu, aicinām Jūs par to ziņot policijai. Ja policija notikušo kvalificēs kā noziedzīgu nodarījumu, mēs viennozīmīgi sniegsim tai visu mums zināmo informāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Patvaļīgajā defektu „aizķēpāšanā” vainotais būvnieks SBRE Pietiek paziņoja, ka nesniegs komentāru, jo tās "ir blēņas".

Veselības ministrija, kas apgalvo, ka rūpīgi seko līdzi situācijai ar pārtrauktajiem būvdarbiem Stradiņu slimnīcā, nebija informēta par patvaļīgo defektu slēpšanu, līdz ar to arī nav par šo faktu vērsusies policijā.

Ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Šneiders Pietiek paskaidroja, būvdarbu apturēšanas brīdī būvdarbu fotofiksācijas un būvdarbu žurnāls nodots Rīgas pilsētas Būvvaldei, līdz ar to Būvvalde var būt vienīgā institūcija, kas var konstatēt patvaļīgos būvdarbus pēc būvdarbu apturēšanas.

Rīgas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālistes aizvietotāja Jūlija Samuilova Pietiek paskaidroja, ka būvinspektoru rīcībā ir fotogrāfijas no būvobjekta un viņi analizēs šo situāciju, taču sīkākus komentārus sola trešdien no rīta.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis informēja, ka neviens no P. Stradiņa slimnīcas martā nav vērsies policijā ar iesniegumu.

Pietiek jau ziņoja, ka P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvnieki jau pēc būvuzrauga lēmuma par būvdarbu apturēšanu ir patvaļīgi "aizķepinājuši" nozīmīgu deformāciju - 2-3 milimetrus platas plaisas tērauda sijas balstījuma vietā, liecina Pietiek rīcībā esoša informācija. Ja tā tiešām noticis, būvniekiem vajadzētu draudēt kriminālatbildībai pēc Krimināllikuma 239. panta.

Pietiek jau vairākkārt ir informējis par konstatēto situāciju slimnīcas jaunā korpusa būvdarbos. Cita starpā esam jau informējuši arī par iespaidīgajām plaisām, kas janvāra beigās bija konstatētas nesošās tērauda sijas balstījuma vietā.

"1. blokā 2. stāva pārseguma (pie asu krustpunkta C''/5) nesošās sijas un dzelzsbetona sienas konstrukcijas savienojuma mezglā konstatēta deformācija," - šādi tas tika fiksēts apskates protokolā. Šai konstatācijai sekoja būvuzrauga lēmums par būvdarbu apturēšanu.

Nu Pietiek kļuvis zināms, ka jau 1. martā, veicot šīs pašas vietas apskati, būvuzraugs Rihards Ābols kopā ar slimnīcas un Inspecta Latvia pārstāvjiem konstatējuši, ka jau pēc būvdarbu apturēšanas nezināmas personas - pēc visa spriežot, būvnieki - ir veikušas patvaļīgus darbus, lai gan to aizliedz Krimināllikums.

Kā konstatēts, bez būvuzrauga klātbūtnes un akceptētiem risinājumiem periodā pēc būvdarbu apturēšanas būvnieki ir patvaļīgi konstatētos defektus "aizķepinājuši". Oficiāli šī "aizķepināšana" ir nosaukta par  "pastiprināšanas darbiem 2. stāva pārseguma (pie asu krustpunkta C''/5) nesošās sijas un dzelzsbetona sienas konstrukcijas savienojuma mezglā".

Krimināllikuma 239.pants "Būvniecības noteikumu pārkāpšana", kas tika "pastiprināts" pēc Maximas traģēdijas, skaidri noteic: "(1) Par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...