Šobrīd „airBaltic” katastrofas apmērs naudā ir virs 600 miljoniem eiro, bet sākas otrā katastrofas daļa
Aivars Strakšas06.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katastrofa kuras varēja arī nebūt. Ja airBaltic padome un Satiksmes ministrija būtu godprātīgi pildījuši savus pienākumus, tad katastrofas visdrīzāk nemaz nebūtu.
Šobrīd katastrofas apmērs naudā ir virs 600 miljoniem eiro. Pieskaitīju arī valsts ieguldītos 50 miljonus obligācijās, kurus dabūt atpakaļ ir maza cerība. Jau notērēti. Tātad vismaz 600 miljoni vienā pusē un kādas desmit amatpersonas otrā pusē. Labi atalgotas, konkursa kārtībā izraudzītas amatpersonas. Viss kā vajag. Tikai nekompetentas un nespējīgas vai arī nolaidīgas un arī patiesais katastrofas cēlonis. Valsts kontroles ziņojums skaidri parāda to, ka airBaltic padome un Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi savu darbu darīja slikti. Ministri vienkārši zīmējās uz airBaltic fona un palīdzēja dabūt naudu Gausa afērām.
Par to jau esmu ne reizi rakstījis. Šobrīd tas tikai ievadam. Galvenais jautājums šobrīd ir - vai būs nākošā katastrofa.
Pirmo katastrofu izraisīja nepārdomātais un neadekvātais airBaltic biznesa plāns. Rezultāts ir zināms - mīnus 600 miljoni.
Sākas otrā katastrofas daļa - airBaltic glābšanas operācija.
Pirmais katastrofiskais scenārijs - airBaltic tiek likvidēts. Zaudējumi tiek fiksēti, akcionārs, nodokļu maksātāji un kreditori samierinās ar zaudējumiem, aktīvi nonāk obligāciju īpašnieku rokās.
Otrais katastrofiskais scenārijs - lēmumu par likvidāciju pieņemt nav dūšas, un airBaltic tiek regulāri, katru gadu atbalstīts ar kādiem simt miljoniem no budžeta. Matemātika vienkārša - pēc četriem gadiem būs jau miljards, tai skaitā obligāciju dzēšana no valsts iedotas vai garantētas naudas vai arī bankrots.
Trešais racionālais rīcības variants, ja vien ir pietiekoši finanšu resursi, taču ar ticamu iespēju pārvērsties milzu katastrofā, - pēc iespējas ātrāk ar valsts naudas palīdzību dzēst obligācijas 380 miljonu apmērā un noņemt ķīlu no aktīviem, lai var brīvi veikt reorganizāciju. Pārtraukt turpmāku lidmašīnu pirkšanu, kā arī piešķirt vismaz 100 miljonus tekošo saistību segšanai.
Rezultātā parādās iespēja airBaltic glābt. Dabūt atpakaļ palienētos 380 miljonus un kaut ko par akciju pārdošanu. Teorētiski, ar labu veiksmi un profesionālu vadību var stipri minimizēt zaudējumus un, ja ES ekonomika neradīs pārsteigumus, varbūt pat izlīst no zaudējumiem. IPO, ātrākais, 2027. gadā, ja 2026. gadā izdodas stabilizēt finanšu stāvokli.
Taču ir viens bet. Kāpēc lai Satiksmes ministrija un airBaltic padome un valde pēkšņi sāktu strādāt profesionāli?
Tāpēc visdrīzāk glābšana pārvētīsies par vēl lielāku katastrofu. Naudu iedos mazāk, nekā vajag, valdē iecels, protams, konkursa kārtībā kādu no saviem profesionālajiem efektīvajiem menedžeriem, un ar to airBaltic stāsts būs beidzies.
Kādu scenāriju izvēlēsies valdība?
Katastrofa – kapsēta.
Katastrofa - katastrofa – kapsēta.
Katastrofa - milzīgs risks - ? (kas nu sanāks, kapsēta vai "ilgi un laimīgi").
Es liktu uz otro. Mums ir spēcīgas tradīcijas un uzkrāta ievērojama pieredze beigtu zirgu atdzīvināšanā.
P.S. Tādu "sīkumu" kā neizpildītas saistības pret potenciālajiem pasažieriem par pārdotajām biļetēm un pārējiem kreditoriem klāt neskaitīju. Tie nebūs valsts budžeta zaudējumi. Uz 31. martu kapitāls bija negatīvs - mīnus 195 miljoni eiro. Tātad tas ir minimums ko zaudēs kāds cits, nevis valsts. Realitāte būs daudz skarbāka.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
