Šodien visi ceļi ved uz Maskavu, – vismaz Latvijā tas neprasa īpašus pierādījumus
Leonards Inkins19.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maija sākumā bija daudz dažādu, pat pretrunīgu un citiem citu noliedzošu svētku. Bija Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un arī Darba svētki, ko pasaulē dēvē par darbaļaužu solidaritātes dienu. Bija arī Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kā arī Eiropas diena un kādu tā saucamie uzvaras svētki.
Svētki bija, bet svētku sajūtas gan ne. Bija darbaļaužu solidaritātes diena, bet neredzēju nedz darbaļaužus, nedz solidaritāti. Bija 4. maija neatkarības pasludināšanas datuma piemiņas baltgaldautotā diena, bet kā neredzēju, tā neredzu tādu neatkarību, pēc kuras tiecāmies padomju gados un uz kuru cerējām astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā. Bija uzvaras diena, tik joprojām neredzu nekādu uzvaru. Mēs neko un nevienu neesam uzvarējuši.
Vai mums ir kādi pašu svētki? Ja runāt par visu, kas saistīts ar Lāčplēsi, tad tas ir tikai kāda uzplečota vīra iztēles auglis.
Vai mums ir kādas reālas uzvaras, ko pašiem svinēt, un vai mēs tās svinam? 1. maijs, 8. maijs, devītais maijs, māmiņdiena. Tie visi ir aizgūti no citiem. Man var iebilst, sakot: bet mums ir Jāņi! Vai mēs esam vienīgie, kuriem ir Jāņi, un kurš no kura galu galā te ko ir aizguvis?
Prātu izkūkojuši veči
Svētku meklējumos biju ieklīdis vairākās vietās un arī pie Maskavas pirksta. Ko tur redzēju, kādas pārdomas un secinājumi mani tur piemeklēja?
Sajūta bija tāda, it kā dzen naglu zārkā, kad pārklāj tam pāri segu vai kad laiž zemē (bedrē), vai arī kad ved svešumā un ir brīdis, kad vilciens sāk braukt, – tas ir emocionālu pārdzīvojumu brīdis, kuru neaizmirst.
Kārtējo reizi secinu, ka ir ļoti noderīgi vismaz pa retam iziet no nama un palūkoties uz māju no ārpuses, lai būtu labāka izpratne, kur tu patiesībā dzīvo. Kaut latvieši nevienu nav uzvarējuši, ir ļoti derīgi un ilūzijas ārstējoši 9. maijā atnākt vai aiziet pie tā saucamā uzvaras pieminekļa, lai saprastu, kādā valstī tu patiesībā dzīvo. Tikai nestāsti, ka jau tāpat zini. Aizej un sapratīsi, ka tomēr kļūdies, un īsti to apjēgsi, tikai tur atrodoties.
Ja domā, ka tur ir tikai prātu izkūkojuši veči, kuru paliek aizvien mazāk, tad maldies. Ja domā, ka tie ir kādi «citādāk domājošie, citā informācijas telpā dzīvojošie» un mums ir sava latviska valsts vara, tad arī maldies.
Pirms gadiem desmit, kad uzvartraci nosodošie nesa simbolisku dzeloņdrāšu vainagu ar nolūku nolikt to pie Maskavas pirksta, tos pavadīja policisti robokopu izskatā. Kamēr gāja, tikmēr pa kādam no vainagu nesošajiem aizturēja un aizveda uz kādu no Latvijas policijas iecirkņiem.
Policisti pret vainaga nesējiem brīžiem izturējās pat ar neslēptu nepatiku, toties kā to sejas vaibsti atplauka, līdzko gājiens ieradās pie Maskavas pirksta! Tie nekautrējās pat apkampties un cits citu apsveikt, lai ar tur sanākušajiem «atzīmētu» uzvartraci.
Līdzīgu ainu pamanījos vērot arī šogad, kad kāds augsta ranga kārtībsargs pat atļāvās ar prieku paņemt no aktīvistes rokām kirilicā rakstītu avīželi.
Padlatvijieši
Rakstot šo rakstu, manī radās šādas pārdomas, un tās šeit uzrakstu.
Pie Maskavas pirksta pulcējas un veidojas jauna nācija, fašismu uzvarējusī nācija, un šīs jaunveidotās nācijas pirmā kopīgā tradīcija ir uzvartracis reizi gadā. Tā ir viņu atšķirības zīme un īpašā pazīme, kā arī pirmā jaunās nācijas tradīcija.
Domā, ka uz latviešiem tas neattiecas? Nē, tā nav. Latviešus un kolonistus, pat okupantus centīgi vieno vienā nācijā, un 9. maijā tiek ieviesta viena no šīs jaunās nācijas tradīcijām.
9. maijā vieni sanāk pie tā saucamā uzvaras pieminekļa, lai demonstrētu savu vienotību, varēšanu un vēlmes, un tai pašā laikā Bojārs «Aizliegtajā paņēmienā» 03.05.2021. iedzen pēdējo naglu.
Ja mums pašiem ir tāda TV, tad Krievijas TV kanāli mūs neapdraud, jo savas vērtības iznīcinām paši, nosodām tās un norobežojamies no tām. Bet tukšumu daba necieš, – tukšumā ienāk maija svētki, un trīs reizes ļauts minēt, kuri no tiem ir tikai formāli un kuri patiesi ieies, tā teikt, vēsturē.
Šī jaunā nācija tika sākta veidot brīdī, kad kompartijai vēl bija divas rokas, ar kurām tā jaunās nācijas aizmetni maigi skāva un loloja. Viena roka bija Tautas fronte, otra Interfronte.
Vai šos 9. maijā sapulcējušos un pacilātā noskaņā sanākušos var pārliecināt? Nē, nevar! Vai viņiem var ko ieskaidrot? Nē, nevar! Vai tur var kaut ko integrēt? Nē, nevar! Šo nevarēšanas uzskaitījumu var vēl turpināt, bet starp šiem daudzajiem «nevar» nav, kur iestarpināt kādu «var», izņemot plaši piedāvāto iespēju pievienoties jauveidojamai nācijai.
Šī jaunās nācijas iemītā taka līdz Maskavas pirkstam nekad neaizaugs, bet tieši otrādi – pārvērtīsies par ceļu. Sākumā lielceļu, tad bruģi vai sarkanu asfaltu.
Runājot par likumsargiem, der padomāt, kādā informatīvajā pasaulē tie dzīvo, kādus TV kanālus skatās, ko pārlūko jūtūbē, kādā valodā runā mājās un arī darbā, ja saruna nav publiska? Kādā valodā domā – jo īpaši tad, ja šajā informatīvajā laukā dzīvo arī tie, kuri ir ne tikai ierindnieki, bet augsta ranga vadītāji policijā.
Sen jau nav taisnība apgalvojumam, ka visi ceļi ved uz Romu. Iespējams, ka tā bija kādreiz, bet šodien visi ceļi ved uz Maskavu, – vismaz Latvijā tas neprasa īpašus pierādījumus.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
