Iesaki rakstu: 
Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās naktis, lai šodien būtu Latvija un latviešu tauta. To der atcerēties arī šajā gada nogalē, kad vairākumam no mums ir jācīnās vien pret savu nepacietību un dusmām.
Šodien par varonību jau tiek saukts tas, ka vienkārši esam uzmanīgi un necenšamies izlikties par pašiem gudrākajiem, kur tādi neesam. Arī tas var būt pietiekami, lai kādam tautietim šajā saulē dāvinātu vēl daudzus gadus. Tomēr saukt to par varonību nav samērīgi ar tiem upuriem, kas par mums visiem kādreiz nesti. Šodienas izaicinājumi prasa tik vien, cik veselo saprātu un spēju sevi saņemt rokās.
Protams, tuvplānā arī aiz naga aizdurta skabarga var šķist pasaules gals. Arī šodien brīžam šķiet, ka ir tikai viena apspriešanas vērta tēma un problēma. Viss pārējais it kā aizslīdējis miglā. Taču tas nepazūd.
Laikā, kad viens otru lamājam sociālajos tīklos, pie austrumu robežas nostiprinās mūžsens ienaidnieks. Pašu mājās pieaug kosmopolītisku, jebkādai imigrācijai atvērtu politisko spēku ietekme. Kāds Satversmes tiesas spriedums tikmēr metis izaicinājumu mūsu tautas kultūras pamatiem.
Jā, jā, kādam šādi vārdi jau ir pietiekami, lai piekārtu neiecietības birku. Tā nav neiecietība. Mums taču ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēku nedrīkst sodīt par to, kas nav no viņa atkarīgs un ar ko viņš ir jau piedzimis. Cilvēks, kurš ciena citus, vienmēr arī pats pelna cieņu un atbalstu. Bet arī mēs paši esam pelnījuši cieņu, un arī mūs nav jāsoda par to, ka neesam mierā atteikties no būtiskas mūsu kultūras sastāvdaļas.
Šis princips attiecas gan uz Satversmes tiesas spriedumu, ģimenes un laulības jēdzienu, gan jau uz pieminēto imigrāciju. Mēs gribam, lai kopdzīves forma, kas nodrošina tautas fizisku turpināšanos, saglabātos kā kaut kas īpaši sargājams un pat svēts. Mēs gribam, lai tie, kam esam atvēruši savas tēvzemes vārtus, pieņemtu tās pamatvērtības un uzvedības normas, kuras mēs savās mājās uzskatām par obligātām, bet, ja šīs normas jau šodien daudzi ignorē, mēs paturam tiesības vārtus neatvērt.
Ziemassvētku kaujās un neskaitāmās citās asiņainās vai diplomātiskās cīņas ir nopirkta iespēja šādas izvēles mums izdarīt. Un par šīm izvēlēm jāatceras arī tad, kad vīrusa satricinājumi vai aiz naga aizdurtā skabarga grib paņemt sev visu uzmanību.
Noteikti ir cilvēki, kuriem šajā laikā varam veltīt vairāk uzmanības. Kādi sen nesatikti draugi, skolotāji, treneri, kolēģi… cilvēki, kuriem bijusi nozīme mūsu dzīvē. Varbūt varam ko vairāk par svētku pantiņu pārsūtīšanu? Varam aizrakstīt, pasakot no sirds un individuāli. Varam pateikt tā, kā no mums negaida, un tiem, kas to negaida. Bet varbūt tieši gaida…
Mēs varam iesildīt kādam sirdi, iedrošināt, likt justies labāk. Jo, lai kā ikdienā viens otru mēdzam nokaitināt, mēs esam un paliekam viens vesels. Tauta, par kuras pastāvēšanu un turpināšanos Ziemassvētkos reiz izturētas smagas kaujas.
Lai miera un gudrības pilns laiks! Lai jaunais, 2021. gads pilns īstenotu apņēmību un laimes!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
