Šodienas vilcienu ķibeles visdrīzāk ir pašreizējā satiksmes ministra ego apmierināšanas sekas
Aivars Strakšas03.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par jaunajiem „Škodas” vilcieniem: nesaprotu, par ko ir pārsteigums. Iepriekšējo satiksmes ministru (kopš kāda 2012. gada) politiskajā vadībā esam beidzot ieguvušu unikālu vilcienu. Nevienam citam tāda nav. Speciāli mums tika projektēts un ražots.
Projektēšanas laikā Škodas inženeri bija spiesti lietot lētākos, nevis optimālākos risinājumus, jo uzņēmuma vadība risināja savas problēmas - kā vairāk nopelnīt no projekta, kurā ir "uzvarēts" ar zemāko cenu un ekspluatācijas izmaksām dzīves cikla laikā.
Tāpēc mezglus un tehnoloģijas visdrīzāk vāca kopā no visas pasaules. Laiks arī spieda, tāpēc ne par kādiem nopietniem izmēģinājumiem runa nevarēja būt, jo tas papildus aizņemtu vēl kādu gadu.
Nedomāju, ka jaunie vilcieni apdraud drošību, taču "bērnu slimības" būs jāārstē jau ekspluatācijas laikā. Par to, ka tās būs, šaubīties nevajadzētu. Kāda gada laikā tiks daudz maz ar visu galā. Bet šobrīd labāk paturēt prātā rezerves variantu, kā nonākt vajadzīgajā vietā un laikā, jo - ja nu kas.
Šodienas ķibeles visdrīzāk ir pašreizējā satiksmes ministra ego apmierināšanas sekas. Nu ļoti gribējās tos vilcienus līdz Ziemassvētkiem. Vai tad nebija? Ministrs apsolīja, ministrs izdarīja. Vai vajadzēja, tas jau cits jautājums, un jājautā šodienas "laimīgajiem" pasažieriem.
Bet viss varēja būt arī citādi, ja būtu izlēmuši iegādaties igauņu vai lietuviešu lietotos vilcienu modeļus. Būtu gan lētāk, gan drošāk un arī ātrāk. Par "gudrību" ir jāmaksā, un ir tikai labi, ja norēķināties var ar naudu, un tās mums ir vairāk nekā jebkad.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
