Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna rosība naftas produktu tirdzniecības jomā bijusi tik pamanāma, ka pirms vairākiem gadiem izraisījusi pat tolaik smagos noziegumos vēl neapsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga interesi, - par to liecina Pietiek rīcībā nonākuši Ģenerālprokuratūras dokumenti. Vienlaikus šie dokumenti apliecina, ka, pārkāpjot šai iestādei likumdošanā noteiktos „rāmjus”, SAB ir tieši iesaistījies ja ne noziedzīgos nodarījumos, tad vismaz šādu likumpārkāpumu izmeklēšanā, ko likums SAB neatļauj.

Pietiek jau informējis, ka portāla rīcībā nonākuši dokumenti rāda - kaut oficiāli SAB nodarbojas tikai ar izlūkošanas un pretizlūkošanas jautājumiem, jau pirms daudziem gadiem Sparāns stāvējis aiz viņa darbavietas intereses par dažādām uzņēmējdarbības norisēm.

Nu gan šo interesi, gan arī uzmanību, ko šīm darbībām pievērsis pat šajā jomā tāpat kompetentais Ventspils mērs, apliecina virkne dokumentu, kas 2006. gadā izņemti kratīšanās Lemberga darbavietā un tālāk pārsūtīti prokuratūras ietvaros.

Šo dokumentu pavadvēstulē nu jau bijušais Lemberga lietas prokurors, tagadējais miljonāra Vasilija Meļņika drošībnieks Andis Mežsargs Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroru Ivaru Krauzi informējis, ka kratīšanas laikā Lemberga kabinetā atrastas un izņemtas gan tā sauktās „Oderova krimināllietas” materiālu kopijas, gan pāris citi dokumenti.

Interesantākais no tiem bijis „uz baltas A-4 formāta lapas rakstveida krimināllietas izmeklēšanas gaitas analīze, kurā parādās arī Sparāna vārds:

2004.gada 5 .novembrī FPP [Finanšu policijas pārvalde] ierosināja krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas Ls 167 489 apmērā pret SIA Aijas nafta (Noliktava Smārdē, uzņēmuma OVI naftas bāzē), kura veikta 2002. un 2003. gados.

2004. gada 23.novembrī FPP ieradās SAB inspektors A.Sparāns, kurš pamatojoties uz ONCNS prokuratūras prokurora I.Krauzes vēstuli minēto krimināllietu izņēma un pēc viņa paskaidrojumiem nogādāja prokuratūra. A.Sparāns paskaidroja, ka SAB veic nopietnu izmeklēšanu, kura vērsta pret amatpersonām, kuras piesedz nelikumības naftas produktu tirgū un tādēļ izmeklēšanu krimināllieta veiks prokuratūra.

2004.gada 24.novembrī prokurors I. Krauze minēto krimināllietu nodeva turpmākai izmeklēšanai Ekonomikas policijai. Uz doto brīdi krimināllieta atrodas inspektora lietvedībā, kurš Ekonomikas policijā strādā 3 mēnešus un šādu krimināllietu izmeklēt nav spējīgs".

SAB nekādus komentārus saistībā ar šiem dokumentiem sniegt nevēlas, taču oficiāli SAB darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Izlūkošanas mērķis esot „iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm”.

Tāpat SAB sekojot līdzi „politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā”. Savukārt SAB pretizlūkošanas uzdevums esot „savlaicīgi konstatēt, kontrolēt un neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu darbības, kas vērstas pret Latviju”.

Taču, kā rāda Pietiek jau publicētie dokumenti, šo oficiālo funkciju veikšanas aizsegā vismaz atsevišķi SAB darbinieki dzīvi interesējas par finansiāli daudz ietilpīgākām nozarēm – īpaši tādām kā degvielas un citu akcizēto preču tirdzniecība.

Viens no Pietiek rīcībā nonākušajiem un jau publiskotajiem dokumentiem ir ar 2004. gada 23. novembri datēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstule, kas adresēta jau pieminētajam Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ivaram Krauzem.

No šīs vēstules izriet, ka Finanšu policija oficiāli nosūta prokuratūrai tā sauktās „Oderova lietas” materiālus, turklāt šie materiāli attiekušies nevis uz izlūkošanas, pretizlūkošanas vai valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan uz SIA Aijas nafta izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Vēstules lejas daļā atrodamie vīzējumi rāda, ka šajā procesā kā vidutājs nenoskaidrotu iemeslu dēļ parādījies SAB darbinieks Sparāns, kas tolaik bijis SAB vecākā inspektora amatā. Sparāns rakstiski apliecinājis, ka pārņēmis no Finanšu policijas visu krimināllietu uz 202 lappusēm. Par to, kāds bijis tās tālākais ceļš, dokuments neko nepaskaidro.

Savukārt tā paša gada 18. oktobrī SAB direktors Jānis Kažociņš nosūtījis oficiālu pieprasījumu, kas adresēts VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam. Arī šajā dokumentā SAB izrādījis interesi nevis par valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan par akcizēto preču piegādes darījumiem un nodokļu nomaksu.

Interesanti, ka arī šā dokumenta (kurā pieminēta gan SIA Aijas nafta, gan vēl citas kompānijas) tapšanā galvenā loma ir bijusi SAB darbiniekam Sparānam, - kā redzams no pieprasījuma, Kažociņš bijis tikai dokumenta parakstītājs, savukārt to sagatavojis ir tieši Sparāns.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...