Sparāna rosība naftas produktu jomā fiksēta pat Lembergam izņemtajos dokumentos
PIETIEK15.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna rosība naftas produktu tirdzniecības jomā bijusi tik pamanāma, ka pirms vairākiem gadiem izraisījusi pat tolaik smagos noziegumos vēl neapsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga interesi, - par to liecina Pietiek rīcībā nonākuši Ģenerālprokuratūras dokumenti. Vienlaikus šie dokumenti apliecina, ka, pārkāpjot šai iestādei likumdošanā noteiktos „rāmjus”, SAB ir tieši iesaistījies ja ne noziedzīgos nodarījumos, tad vismaz šādu likumpārkāpumu izmeklēšanā, ko likums SAB neatļauj.
Pietiek jau informējis, ka portāla rīcībā nonākuši dokumenti rāda - kaut oficiāli SAB nodarbojas tikai ar izlūkošanas un pretizlūkošanas jautājumiem, jau pirms daudziem gadiem Sparāns stāvējis aiz viņa darbavietas intereses par dažādām uzņēmējdarbības norisēm.
Nu gan šo interesi, gan arī uzmanību, ko šīm darbībām pievērsis pat šajā jomā tāpat kompetentais Ventspils mērs, apliecina virkne dokumentu, kas 2006. gadā izņemti kratīšanās Lemberga darbavietā un tālāk pārsūtīti prokuratūras ietvaros.
Šo dokumentu pavadvēstulē nu jau bijušais Lemberga lietas prokurors, tagadējais miljonāra Vasilija Meļņika drošībnieks Andis Mežsargs Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroru Ivaru Krauzi informējis, ka kratīšanas laikā Lemberga kabinetā atrastas un izņemtas gan tā sauktās „Oderova krimināllietas” materiālu kopijas, gan pāris citi dokumenti.
Interesantākais no tiem bijis „uz baltas A-4 formāta lapas rakstveida krimināllietas izmeklēšanas gaitas analīze, kurā parādās arī Sparāna vārds:
2004.gada 5 .novembrī FPP [Finanšu policijas pārvalde] ierosināja krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas Ls 167 489 apmērā pret SIA Aijas nafta (Noliktava Smārdē, uzņēmuma OVI naftas bāzē), kura veikta 2002. un 2003. gados.
2004. gada 23.novembrī FPP ieradās SAB inspektors A.Sparāns, kurš pamatojoties uz ONCNS prokuratūras prokurora I.Krauzes vēstuli minēto krimināllietu izņēma un pēc viņa paskaidrojumiem nogādāja prokuratūra. A.Sparāns paskaidroja, ka SAB veic nopietnu izmeklēšanu, kura vērsta pret amatpersonām, kuras piesedz nelikumības naftas produktu tirgū un tādēļ izmeklēšanu krimināllieta veiks prokuratūra.
2004.gada 24.novembrī prokurors I. Krauze minēto krimināllietu nodeva turpmākai izmeklēšanai Ekonomikas policijai. Uz doto brīdi krimināllieta atrodas inspektora lietvedībā, kurš Ekonomikas policijā strādā 3 mēnešus un šādu krimināllietu izmeklēt nav spējīgs".
SAB nekādus komentārus saistībā ar šiem dokumentiem sniegt nevēlas, taču oficiāli SAB darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Izlūkošanas mērķis esot „iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm”.
Tāpat SAB sekojot līdzi „politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā”. Savukārt SAB pretizlūkošanas uzdevums esot „savlaicīgi konstatēt, kontrolēt un neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu darbības, kas vērstas pret Latviju”.
Taču, kā rāda Pietiek jau publicētie dokumenti, šo oficiālo funkciju veikšanas aizsegā vismaz atsevišķi SAB darbinieki dzīvi interesējas par finansiāli daudz ietilpīgākām nozarēm – īpaši tādām kā degvielas un citu akcizēto preču tirdzniecība.
Viens no Pietiek rīcībā nonākušajiem un jau publiskotajiem dokumentiem ir ar 2004. gada 23. novembri datēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstule, kas adresēta jau pieminētajam Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ivaram Krauzem.
No šīs vēstules izriet, ka Finanšu policija oficiāli nosūta prokuratūrai tā sauktās „Oderova lietas” materiālus, turklāt šie materiāli attiekušies nevis uz izlūkošanas, pretizlūkošanas vai valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan uz SIA Aijas nafta izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Vēstules lejas daļā atrodamie vīzējumi rāda, ka šajā procesā kā vidutājs nenoskaidrotu iemeslu dēļ parādījies SAB darbinieks Sparāns, kas tolaik bijis SAB vecākā inspektora amatā. Sparāns rakstiski apliecinājis, ka pārņēmis no Finanšu policijas visu krimināllietu uz 202 lappusēm. Par to, kāds bijis tās tālākais ceļš, dokuments neko nepaskaidro.
Savukārt tā paša gada 18. oktobrī SAB direktors Jānis Kažociņš nosūtījis oficiālu pieprasījumu, kas adresēts VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam. Arī šajā dokumentā SAB izrādījis interesi nevis par valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan par akcizēto preču piegādes darījumiem un nodokļu nomaksu.
Interesanti, ka arī šā dokumenta (kurā pieminēta gan SIA Aijas nafta, gan vēl citas kompānijas) tapšanā galvenā loma ir bijusi SAB darbiniekam Sparānam, - kā redzams no pieprasījuma, Kažociņš bijis tikai dokumenta parakstītājs, savukārt to sagatavojis ir tieši Sparāns.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
