Spēles noteikumi tiek rakstīti tieši tagad – uz kūstošā ledus robežas
Uldis Osis21.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā Grenlande ir kļuvusi par simbolu jaunai ērai, kurā klimata pārmaiņas tiešā veidā pārveido pasaules drošības arhitektūru. Ledus kušana Arktikā vairs nav tikai ekoloģisks process; tā ir atvērusi vārtus uz jauniem kuģošanas ceļiem un milzīgiem dabas resursiem, kas Grenlandi globālajā varas spēlē padara par stratēģisku balvu. Krievijas militārā ekspansija un Ķīnas ekonomiskās ambīcijas "Polārā zīda ceļa" ietvaros rada ārēju spiedienu. Taču visbūtiskākās briesmas patiesībā slēpjas pašas Rietumu alianses spējā rast kopīgu valodu.
Krievijas un Ķīnas intereses Grenlandē ir samanāmas pietiekami skaidri — pirmā tiecas pēc militāras dominances un kontroles pār arktiskajiem ūdeņiem, bet otrā izmanto "mīksto varu", lai caur investīcijām kritiskajā infrastruktūrā un retzemju metālu ieguvē nodrošinātu sev vietu pie Arktikas sarunu galda. Šo ambīciju fonā Grenlande kļūst par kritisku NATO ziemeļu flanga punktu, kur Pitufikas gaisa spēku bāze kalpo kā neaizvietojams ASV un visas alianses drošības garants.
Taču patiesībā Pitufika ir kosmosa bāze (Pituffik Space Base), un tā viena pati nekādi nav uzskatāma par pietiekamu "vairogu", lai pilnībā līdzsvarotu Krievijas masīvo militāro infrastruktūru Arktikā. Tā nav piemērota, lai cīnītos pret Krievijas hibrīdkara metodēm, piemēram, zemūdens kabeļu sabotāžu vai Ķīnas infiltrāciju.
Tomēr Rietumiem iekšējo pretrunu dēļ nav vienotas atbildes uz šiem acīmredzamajiem draudiem. Galvenais spriedzes avots ir trauslais līdzsvars starp Grenlandes centieniem pēc lielākas pašnoteikšanās un ekonomiskās neatkarības, Dānijas vēlmi saglabāt Karalistes integritāti un ASV stratēģisko nepieciešamību (to ieskatā) nodrošināt savu klātbūtni. Ja Rietumu sabiedrotie nespēs piedāvāt Grenlandei dzīvotspējīgu un pievilcīgu ekonomisko alternatīvu Ķīnas investīcijām, saprotamā salas vēlme pēc straujākas ekonomiskās attīstības var radīt plaisas, kuras citi nekavēsies izmantot.
Lai nodrošinātu Arktikas stabilitāti 2026. gadā un turpmāk, NATO un Eiropas Savienībai ir jārisina šīs iekšējās pretrunas. Tas nozīmē ne tikai militārās jaudas palielināšanu, bet arī ciešāku diplomātisko un ekonomisko integrāciju. Rietumiem ir jādarbojas kā vienotam blokam, kurā Grenlandes ekonomiskā attīstība tiek skatīta kā kopējās drošības elements, nevis tikai atsevišķu valstu interešu tirgus. Tikai pārvarot iekšējās domstarpības un saskaņojot Grenlandes, Dānijas un visas NATO alianses intereses, ir iespējams neitralizēt citu autoritāro lielvalstu centienus pārveidot Arktikas nākotni pēc saviem noteikumiem.
Visbeidzot, Grenlandes jautājums parāda, ka mūsdienu aizsardzība vairs neaprobežojas tikai ar militāru klātbūtni vien. Tā ir spēja vienoti pārvaldīt resursus, tehnoloģijas un politiskās attiecības. Ja Rietumi kopumā nespēs atrisināt savas iekšējās pretrunas, ASV pašas vienā vai citā veidā nostiprinās savu iniciatīvu reģionā, jo spēles noteikumi tur tiek rakstīti tieši tagad — uz kūstošā ledus robežas.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
