Sprūdžs "Lemberga personas koda lietā" pats sev nokārtojis galvenā vaininieka statusu
PIETIEK18.08.2013.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nespēj paskaidrot, kādu iemeslu dēļ ignorējis veselus divus Datu valsts inspekcijas oficiālus informācijas pieprasījumus tā sauktajā "Lemberga personas koda" lietā. Kā izrādās, tieši šīs pieprasījumu ignorēšanas dēļ Sprūdžs šajā lietā tad arī kļuvis par galveno vaininieku un faktiski šo statusu pats sev nokārtojis.
Šīs lietas būtība ir: no Fizisko personu datu aizsardzības likuma viedokļa kāda cilvēka personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot likumā noteiktus gadījumus. To ir izmantojis Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, vēršoties Datu valsts inspekcijā par to, ka Sprūdža pagājušā gada rīkojumā „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" norādīts Lemberga personas kods.
Datu valsts inspekcija atzīst, ka Lemberga personas koda norādīšana rīkojumā, tā nodošana publicēšanai un publicēšana Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, šādā veidā publiskojot Lemberga personas kodu, ir personas datu apstrāde likuma izpratnē. Tādai, kā uzskata inspekcija, šajā gadījumā nav bijis likumīga pamata.
Savukārt vienīgais, ko saistībā ar šo notikumu ir varējis argumentēt Sprūdžs, ir - Lembergs pats esot iepriekš publiskojis savu personas kodu un līdz ar to, pēc Sprūdža domām, arī viņam esot tiesības darīt ar cita cilvēka personas kodu visu, kas ienāk prātā. Savukārt Lemberga protesti esot tikai mēģinājums "novērst uzmanību no negatīvās publicitātes apkaunojošajā kriminālprocesā".
Datu valsts inspekcija gan ir apzinājusies - tas, ka rīkojumu paraksta ministrs, vēl nenozīmē, ka viņš to ir arī sagatavojis un - Sprūdža gadījumā - tajā iedziļinājies. Tāpēc arī Sprūdžam tikuši nosūtīti veseli divi inspekcijas oficiāli informācijas pieprasījumu, lūdzot paskaidrot, kurš tieši no Sprūdža biroja bijis atbildīgs par rīkojuma publiskošanu.
"Datu valsts inspekcija ar savu 2013.gada 4.jūlija vēstuli Nr.2-1/5073 un 2013.gada 27.maija vēstuli Nr.2-1/3913 aicināja Jūs sniegt informāciju, kura amatpersona no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja ir atbildīga par rīcību, nododot publicēšanai Rīkojumu, kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu," teikts jau trešajā, Pietiek aizvadītajā nedēļā publiskotajā inspekcijas vēstulē.
Taču Sprūdžs izvēlējies ne uz vienu no informācijas pieprasījumiem vienkārši neatbildēt, līdz ar to pats sev kā rīkojuma parakstītājam nodrošinot vienīgā vaininieka statusu.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs kā Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar LAPK 14.pantu esat atbildīgs par šajā vēstulē konstatēto likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods," secinājusi inspekcija.
Kā Pietiek jau informējis, 8. augustā ministram nosūtīts situācijas izklāsts un arī aicinājums viņam 21., 23. vai 27. augustā ierasties Datu valsts inspekcijā, "lai piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā par iepriekš minēto pārkāpumu". Pagaidām nav zināms, vai ministrs izliksies, ka nav saņēmis arī šo vēstuli.
Sprūdžs piektdien nevēlējās vai nespēja atbildēt uz Pietiek jautājumu - kādu iemeslu dēļ viņš izšķīries ignorēt divus valsts institūcijas nosūtītus oficiālus informācijas pieprasījumus un cik bieži viņš šādi rīkojas attiecībā uz šādiem dokumentiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.