Iesaki rakstu: 
Pēc vairākas dienas ilgušas faktu noskaidrošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tomēr nevar skaidri noformulēt savu viedokli par Pietiek aprakstīto jūras monitoringa kuģa iepirkuma konkursu, kura nolikumā eksperti saskatījuši daudzas dīvainības un nepilnības. Lai izvairītos no pārpratumiem, Pietiek šodien ministra sagatavoto skaidrojumu publicē pilnā apmērā, bez labojumiem vai saīsinājumiem.
„Par iepirkuma būtību: lai noskaidrotu faktus un argumentus, kas mudināja VARAM iepriekšējo ministru [Raimondu] Vējoni, ministrijas un VVD vadību pieņemt lēmumu iegādāties kuģi monitoringa vajadzībām, kā arī vēlreiz izvērtētu iepirkuma lietderību no saimnieciski izdevīgākā risinājuma viedokļa ne tikai vienas nozares, bet pārnozariskā griezumā, esmu uzsācis konsultācijas ar ekspertiem un padotības iestādes vadību, kā arī ar citu nozaru ministriem un ministriju pakļautības iestādēm. Alternatīvs risinājums, kas īstenojams dažādu dienestu un ministriju netradicionālā sadarbībā, iespējams, valstij izmaksātu mazāk, kā jauna kuģa iegāde, bet prasa padziļinātu izpēti. Tas prasīs zināmu laiku, bet noteikti ir tā vērts.
Par dokumentāciju: pēc vairāku neatkarīgu ekspertu, kā arī VARAM nozares speciālistu vērtējuma, iepirkuma dokumentācija kopumā uzskatāma par kvalitatīvi sagatavotu un nav pamata uzskatīt, ka pēc šāda konkursa nolikuma nebūtu iespējams iegādāties saimnieciski izdevīgāko risinājumu vai iepirkums būtu uzskatāmi sastādīts kāda viena piegādātāja vai ražotāja interesēs.
Perspektīva: ņemot vērā to, ka šobrīd vērtējam iepirkuma nepieciešamību pēc būtības, detalizēta pamatojuma sagatavošana kuģa iegādei un šī iepirkuma dokumentācijas analīzes sagatavošana nav racionāla. Izvērtējot lietas apstākļus, un pieņemot lēmumu par tālāku virzību ar objektīvo vajadzību nodrošināšanu (jūras monitorings, zvejas kontrole un citas), konsultēsimies ar Vides konsultatīvo padomi un jūrniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī padziļināti informēsim sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.”
Kā Pietiek jau informējis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi konkursu, kas paredz specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā Valsts vides dienesta vajadzībām. Iepirkuma nolikumā kuģošanas eksperti saskaitījuši tik daudz aplamību un dīvainību, ka uzskata – drīzāk ir runa nevis par to, ka nolikums rakstīts kādam konkrētam piegādātājam, bet par to, ka vairāk nekā 2,3 miljoni latu konkursa izsludinātāju nekompetences dēļ vienkārši tiks izšķērdēti.
Kā Pietiek jau informējis, iepirkuma „griesti” bija norādīti 1,377 miljonu latu apmērā (+PVN), taču, termiņam jau tuvojoties beigām, „griestu” summa tika palielināta līdz 1,897 miljoniem latu; tiek pieprasīts, lai kuģis būtu krāsots ar ledus izturīgu krāsu, tomēr pašam korpusam nekādas norādes par kuģošanu ledus apstākļos nav; Valsts vides dienesta rīcībā jau ir viens kuģis, bet dienestam arī šim kuģim nav līdzekļu degvielai un remontiem; kā jaunā kuģa kuģošanas rajons noteiktas 60 jūras jūdzes, taču ar tādu kuģošanas rajonu nevar šķērsot Baltijas jūru, - bet par to, ka kuģis plāno kuģot pāri Baltijas jūrai, liecina prasība pēc karogu komplekta, kas ir detalizēti aprakstīts.
Šīs ir tikai dažas dīvainības, uz ko Pietiek iepirkuma nolikumā norādījuši kuģošanas eksperti. Viena no viņiem secinājums bija: „Ir pilnīgi skaidrs, ka to ir sastādījuši diletanti, kuriem visai attāls priekšstats par kuģiem un to sistēmām. Ja kuģis ir paredzēts lietošanai tikai vasarā neprofesionālo zvejnieku tramdīšanai, tad katra šī zvejnieka ķeršana kopā ar kuģa uzturēšanas un cilvēku algām izmaksās ļoti, ļoti brangu naudu. Jautājums – vai tas ir tā vērts? Bet varbūt kuģis tiek plānots kā izpriecu kuģis, kas tiek būvēts par reņģķērāju un reņģēdāju naudu? Jā piekrītu, tad gan ir vērts!”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
