Spure: vjetnamieši cietumos kaujas paši savā starpā, bet par vardarbību cietumos statistikas nav
PIETIEK30.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vjetnamieši Latvijas cietumos tiek nevis iekaustīti, bet kaujas savā starpā, savukārt nekādas ikmēneša statistikas par vardarbību cietumos Ieslodzījuma vietu pārvaldei vienkārši nav, - tā uz Pietiek publikācijām saistībā ar vardarbības vilni Latvijas cietumos reaģējusi pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas arī iepriekš ir ļoti negribīgi atzinusi dažādus negadījumus, nemierus un nāves gadījumus cietumos, pēdējā laikā tos vienkārši noklusē; divu gadu laikā Latvijas cietumos ieslodzīto skaits ir būtiski sarucis un ir aptuveni 4500 cilvēku, taču ar katru mēnesi aizvien jūtamāk ieslodzījuma vietas pārņem noklusēts vardarbības vilnis; septembrī oficiāli fiksēti vismaz divi gadījumi, kad fiziski ietekmēti ieslodzītie vjetnamieši, - par to visu septembrī informējis Pietiek, minot arī virkni konkrētu vardarbības faktu.
Reaģējot uz šīm publikācijām un pēc ilgām pārdomām sniedzot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece nu nākusi klajā par paziņojumu - pārvalde nemaz regulāri neapkopojot ziņas par cietumos notikušajiem vardarbības gadījumiem. "Atbildot uz jautājumu, cik gadījumu šā gada augustā un septembrī bijuši, kad ieslodzītie nodarījuši kaitējumu savai veselībai, paskaidrojam, ka katru mēnesi šāda statistika netiek apkopota," oficiālā atbildē paziņojusi Spure.
Savukārt saistībā ar Pietiek publiskotajām ziņām par diviem gadījumiem, kad cietumos cietuši tieši vjetnamieši, pārvaldes priekšniece skaidro - vjetnamieši kaujoties savā starpā, neviens "no malas" viņus nekaustot: "Pārvalde informē, ka saskaņā ar spēkā esošajām likuma prasībām, notiesātos ārvalstniekus brīvības atņemšanas iestādē pēc iespējas izvieto tā, lai vienā valodā runājošie varētu sazināties savā starpā.
Šā gada 11.septembrī un 14.septembrī Daugavgrīvas cietumā starp vjetnamiešu tautības pārstāvjiem izcēlās savstarpēji nesaistīti konflikti, kuru laikā šīs personas mēģināja viens otru Fiziski ietekmēt. Lai novērstu nelikumīgās darbības, cietuma amatpersonas nekavējoties ieslodzītos izolēja vienu no otra, pārvietojot uz citām kamerām. Pārvalde paskaidro, ka ieslodzījuma vietu amatpersonas un darbinieki nav piemērojuši fiziska spēka paņēmienus un speciālos līdzekļus konflikta pārtraukšanai."
Pietiek jau informējis, ka jau divus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces amatu ieņem toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izraudzītā Spure un, neraugoties uz to, ka šo divu gadu laikā Latvijas cietumos ieslodzīto skaits ir būtiski sarucis un ir aptuveni 4500 cilvēku, ar katru mēnesi aizvien jūtamāk ieslodzījuma vietas pārņem noklusēts vardarbības vilnis.
Lai gan Spure Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādā sen - kopš 1994. gada, viņa faktiski visu šo laiku ir specializējusies nevis cietuma dzīves administrēšanā, bet gan sociālajā rehabilitācijā. Tieši ar šo specifiku Pietiek informācijas avoti saista Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības nespēju tikt galā ar vardarbības vilni, kas Latvijas ieslodzījuma vietās pieaug mēnesi pēc mēneša un ir sasniedzis biedējošus apmērus. Turklāt runa ir ne tikai par savstarpēju vardarbību, bet arī par ieslodzīto vēršanos pašiem pret sevi - pašsakropļošanos, pašsavainošanos, pašnāvības mēģinājumiem un pašnāvībām.
Pietiek šomēnes publicēja apjomīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes slēptu informācijas apkopojumu par pašsavainošanās, vardarbības un pašnāvību gadījumiem Latvijas ieslodzījuma vietās pēdējā pusotra mēneša laikā. Ieslodzījuma vietu pārvalde plašāk šīs ziņas komentēt nav vēlējusies.
Šajā apkopojumā bija ziņas arī par to, ka 11. septembrī Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā konstatēts, ka kamerā Nr.216 ieslodzītie - 1982. gadā dzimušais Le Trong Giang un tai pašā gadā dzimušais Vo Van Dung ir tikuši fiziski ietekmēti. Savukārt 14. septembrī tajā pašā cietumā fiziski ietekmēti tikuši divi kamerā Nr. 414 ieslodzītie - 1988. gadā dzimušais Tran Ngan Ha un 1991. gadā dzimušais Nguyen Van Tai, turklāt atšķirībā no iepriekšējā gadījuma ietekmēšana notikusi gaišā dienas laikā. Pēc ārsta apskates abiem ieslodzītajiem konstatēti miesas bojājumi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
