Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO
Jāzeps Baško04.11.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Vēstures beigu beigas (jeb vēstures atsākšanās) nu ir sasniegušas arī Latvijas politisko bērnudārzu, un izlikšanās par to, ka ir iespējama pragmatiska politika bez ideoloģijas, vairs nevarēs turpināties. Neviens vairs nevarēs izbraukt pa iedomāto un absolūti fiktīvo centru. Bez izpratnes par to, kas ir cilvēks un kāda ir viņa dzīves būtība, jūsu politika labākajā gadījumā būs pašapmāns. Sliktākajā gadījumā — savu politisko oponentu dehumanizēšana. Izlikšanās, ka eksistē kaut kāds visiem kopīgais centrs un tie malējie ir trakie, kurus nevajag ņemt vērā, šobrīd ir tieši pats kurinošākais elements.
Principā ir jāizvēlas starp:
1. Kreisie: globālā, transhumāniskā tehnokrātija
2. Labējie: nacionāli suverēnā cilvēka (pēc Dieva līdzības) demokrātija.
Jā, ir pasaulē daudz labējo (Masks, piemēram), kas atbalsta kaut kādu hibrīdu, bet viņu prātus vadošā antropoloģija neizbēgami ved pa kreisi pie komunistiem.
Jautājums ir nevis par pašu Stambulas konvenciju, bet par priekšstatiem par to, kas ir cilvēks un valsts. Jūs nevarat būt par Stambulas konvenciju un reizē par nacionālu valsti. Jūs nevarat būt par Stambulas konvenciju un reizē par ģimeni (pretstatā atomizētam indivīdam, kuram ir 1:1 attiecības ar valsti no dzimšanas līdz nāvei).
Ir jāizvēlas. Nevis tāpēc, ka jūs ienīstat otru pusi vai uzskatāt viņus par idiotiem. Nē, runa ir par vērtību un politiskās organizācijas izvēli. Rezultāts izvēlei arī nav otras puses iecelšana ļauno kārtā. Rezultāts ir, ka jūs viņus sākat ņemt par pilnu. Jūs nevarat vairs izlikties, ka viņus nesaprotat, ka viņi ir neizglītoti vai ka viņi ir fundamentāli amorāli. Nē, viņi ir tādi paši kā jūs, tikai izvēlējušies citu ceļu cilvēkam. Valsts medijs šādas transformācijas brīdī arī vairs nevar vienkārši turpināt darboties vienā pusē.
No manas puses skatoties, Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
