Stāsts, kas velkas gadiem, jo ierēdņiem un politiķiem nospļauties
Pietiek lasītājs14.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvakar tika izņemti dzīvnieki no legālas audzētavas. Ļoti skumjš skats. Vēršam uzmanību uz nesakārtoto likumdošanu un to, ka valsts struktūrvienības nemitīgi lūdz palīdzību no tiem, kas palīdzēt ir ierobežoti. Tikmēr audzētavas plaukst un zeļ. Lūdzam palīdzību uzturēt šos izņemtos dzīvniekus, kam valsts atbalstu nesniedz, taču palīdzību lūdz. Par šīm audzētavām Dārziņos pirms gadiem jau bijis sižets.. Nekas nav mainījies. Viņi pelna naudu, mēs glābjam..
Atkal ir sestdiena, un atkal mēs braucam palīdzēt risināt problēmas valsts struktūrvienībām, jo dēļ esošajiem normatīviem, ko ir izstrādājusi Zemkopības ministrija, nav iespējams savādāk šiem dzīvniekiem palīdzēt...
Tad nu lūk! Mēs kārtējo reizi izvēlamies glābt dzīvību un kārtējo reizi no valsts nesaņemam finansiālu atbalstu šo dzīvību glābšanai. Tas jau laikam būtu standarts, ka šis viss ir uz jūsu pleciem. Uz dzīvnieku patversmi Ķepu-Ķepā brauc divas aziāta kuces un bulmastifa kuce, trīs papagaiļi, jūrascūka, trīs degu peles. Ķīnas cekulainie takši dodas uz dzīvnieku patversmi "Labās mājas". Tad nu šāds sausais atlikums šai sestdienai!
Mēs vienmēr esam bijuši par atklātu politiku pret sabiedrību, pret ziedotājiem un atbalstītājiem. Un mūsu prioritāte ir bijusi vienmēr savu iespēju robežās palīdzēt dzīvniekiem! Diemžēl tieši šādas izskatās legālas audzētavas. Jā, jā, jūs nepārlasījāties - legālas audzētavas!!
Un, kamēr Zemkopības ministrija domā, vai ir jēga rakstīt normatīvus audzētājiem, bet tā vietā ir uzrakstījusi normatīvus, lai kontrolētu dzīvnieku glābējus, - šādas dzīvnieku mocītavas aug kā sēnes pēc lietus! Zeļ un plaukst! Un diemžēl, sabiedrība, jūs esat tie, kas ļauj viņiem tādiem būt - iegādājoties dzīvniekus, nepārbaudot to turēšanas apstākļus, veselības stāvokli, neskatoties uz viņu mammām... Jā, šī ir skarbā realitāte...
Es joprojām aicinu tos, kam nav vienalga, sniegt atbalstu! Jo atkal - bez jūsu kā sabiedrības iesaistes tas nebūs iespējams - šiem dzīvniekiem palīdzēt! Tad nu aicinu visus - atvērt acis! Un saglabāt sevī kaut kripatas cilvēcības! Nebūt ne vieglākajos laikos.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
