Štokenbergs klusē par savu trokšņaino trasi, VARAM apliecina – šī ir īpašnieku atbildība
L. Lapsa22.08.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Kamēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs turpina klusēt par viņa uzņēmumam piederošo Kandavas kartinga trasi, kas izraisījusi vietējo iedzīvotāju protestus, Pietiek rīcībā nonācis Saeimas deputātiem nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dokuments, kurā nepārprotami atzīts – par trases radīto trokšņu līmeņa atbilstību normatīvajiem aktiem atbildīgs ir trases īpašnieks.
Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Lursoft datu bāze, Štokenbergam līdz ar virkni citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku – tostarp būvuzņēmēju Gunti Rāvi un bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu – SIA Braukšanas mācību centrs pieder pa 11,11% kapitāldaļu. Uzņēmums nodarbojas ar Kandavas kartinga trases ekspluatāciju.
Kā izriet no ekonomikas ministra Kampara šā gada 6. jūlija vēstules, kas ir Pietiek rīcībā, Štokenberga uzņēmums pat tad, kad to skaidri uzdevusi Veselības inspekcija, nav vēlējies veikt nepieciešamos prettrokšņa pasākumus, lai trokšņa līmenis kartinga trases apkārtnē atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Tikmēr jau pagājušā gada 8. septembrī Veselības inspekcija ir veikusi kartinga trases novērtējumu, kurā „minēts, ka kartinga trase nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus sakarā ar radīto troksni, kurš pārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 597 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikuma 1. punktā noteikto vakara robežlielumu”.
Nu kļuvis zināms, ka šī jautājuma izskatīšana nonākusi pat Saeimā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija parlamenta frakcijām ir nosūtījusi skaidrojumu, kurā atzīts: „Par to, lai būtu ievēroti trokšņa robežlielumi, ir atbildīgs trokšņa avota īpašnieks vai valdītājs. Tādejādi Swedbank kartodroma īpašnieki ir atbildīgi, lai netiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības. Vēršam uzmanību, ka jautājumi par trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību ir Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas kompetencē.”
Ministrija arī norāda, ka Veselības inspekcijai ir tiesības uzlikt sodu atkārtoti un tā, iespējams, būtu iespējams panākt, lai Štokenberga un kompanjonu uzņēmums reaģētu uz iedzīvotāju protestiem: „Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas ir izdarīts atkārtoti, juridiskām personām ir paredzēts diezgan ievērojams administratīvais sods - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem. Tādejādi komersantam, vairakkārt samaksājot šādu sodu, būs jādomā, vai veicamie prettrokšņa pasākumi neizmaksās mazāk. Izvērtējot kopumā izveidojušos situāciju saistībā ar kartodromu, uzskatām, ka Veselības inspekcijai būtu nepieciešams veikt kompleksu trokšņa novērtējumu, jo par 2010. gada 15. jūnijā kontrolējošās institūcijas organizētajiem trokšņa mērījumiem ir iesniegts pieteikums tiesā.”
Tikmēr ne Štokenbergs, ne tieslietu ministra preses sekretāre arī pirmdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc pēc Veselības inspekcijas sniegtā atzinuma ministra daļējā īpašumā esošā SIA Braukšanas mācību centrs nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt Veselības inspekcijas uzdotos pasākumus šīs SIA kartinga trases trokšņa samazināšanai. Tāpat ne ministrs, ne viņa preses pārstāve neatbildēja uz jautājumu – vai tieslietu ministrs neuzskata, ka, ignorējot Veselības inspekcijas norādījumus, viņa uzņēmums veicina tiesisko nihilismu valstī un izrāda necieņu pret iedzīvotāju tiesībām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.