Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kurš līdz šim saistībā ar viņa daļējā netiešā īpašumā esošo uzņēmumu Varavīksnes nami publiski bija apgalvojis, ka „visi nodokļi ir samaksāti”, ceturtdien mainīja versiju. Saskaņā ar jauno skaidrojumu nekādus nenomaksātus nodokļus valstij neesot parādā viņš personiski, savukārt par savu nu jau maksātnespējīgo uzņēmumu ministrs to vairs neapgalvo, bet no tā darbībām norobežojas.

„Ir samaksāti visi nodokļi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos. Ja zeme netiktu pārdota atsevišķi, tad dzīvokļus varētu pārdot tikai pēc pēdējās no sešām mājām nodošanas ekspluatācijā un nevienu dzīvokli pircēji nevarētu ierakstīt zemesgrāmatā. Rakstā minētās interpretācijas ir tālu no realitātes,” – šādu ministra skaidrojumu portāls TVNET citēja nedēļas sākumā, kad Pietiek rīcībā bija nonācis neatkarīgo auditoru slēdziens par Varavīksnes namu darbībām, no kura izrietēja – mākslīgi sadalot nekustamo īpašumu dzīvokļos un zemē, uz kuras daudzdzīvokļu māja uzbūvēta, valsts pievienotās vērtības nodokļa maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu.

Taču, kā rāda nu jau maksātnespējīgo Varavīksnes namu kreditoru sapulces protokols, kas datēts ar pagājušā gada 9. novembri, Štokenbergs nerunāja taisnību, - dažādu nodokļu maksājumos tagadējā ministra uzņēmums valstij bija palicis parādā vairāk nekā 395 tūkstošus latu. Kreditoru sapulces protokolā aplēsts, ka Štokenberga firma uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumos kā pamatsummu nav nomaksājusi vairāk nekā 247 tūkstošus latu, savukārt vēl vairāk nekā 92 tūkstoši latu aprēķināti kā nokavējuma nauda.

Konfrontēts ar šiem publiskajiem datiem, Štokenbergs ceturtdien mainīja viedokli. Viņa jaunais skaidrojums nu ir – nenomaksātus nodokļus valstij neesot parādā viņš personiski, un viņš personiski arī neesot tas, kas iesaistījies kādās nelikumīgās shēmās: „Kas attiecas uz manis sniegto atbildi par nodokļiem, tad varu tikai vēlreiz apstiprināt, ka es neesmu valstij parādā nenomaksātus nodokļus un neesmu iesaistījies nekādās nelikumīgās shēmās.”

Kā zināms, iepriekš ministrs par „interpretācijām” nosauca Pietiek aprakstītos neatkarīgo auditoru secinājumus, no kuriem izrietēja, ka, Varavīksnes namiem zemi zem uzbūvēta daudzdzīvokļu nama pārdodot citai Štokenberga un kompanjonu firmai, Latvijas valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda ir „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.

Nu ministrs nu nolēmis no Varavīksnes namu un Kapitāla virsotnes – uzņēmuma, caur kuru viņam pieder Varavīksnes namu kapitāldaļas, - iepriekšējo gadu darbībām norobežoties.

„Runājot par firmām SIA Kapitāla virsotne un SIA Varavīksnes nami, esmu mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas SIA Varavīksnes nami. Es nekad neesmu bijis šo firmu valdēs vai padomēs, vai ieņēmis kādu citu amatu. Šobrīd visus valdes slēgtos darījumus izvērtē maksātnespējas administrators. Savukārt tiesībsargājošās institūcijas vērtē amatpersonu atbildību,” skaidro Štokenbergs.

Viņa statuss – mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas uzņēmumā Varavīksnes nami –, neesot ļāvis tagadējam ietekmēt šī uzņēmuma operatīvo darbību: „Informāciju par uzņēmuma darbību es ieguvu no tā finanšu atskaitēm un valdes sniegtajiem ziņojumiem, un pēc detalizētas informācijas par konkrētiem firmu darījumiem aicinu Jūs vērsties pie šo firmu atbildīgajām amatpersonām.”

Kā rāda Lursoft datu bāze, 49% kapitāldaļu SIA Varavīksnes nami pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā sapulcējusies raiba kompānija: šī firma vienlīdzīgās daļās reizē ar Štokenbergu pieder arī bijušajam Lattelecom un Parex bankas vadītājam Nilam Melngailim, kādreizējā Krājbankas prezidenta Arnolda Laksas uzņēmumam AL Investīcijas, juristiem Gundaram Ceram un Ivaram Gruntem, bijušajam baņķierim Vilim Dambiņam, kā arī mazāk pazīstamajiem uzņēmējiem Raitim Tumaševskim un Jurijam Petuhovam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...