Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pašreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski paziņojis, ka likumīgā nodokļu apiešanas shēmā iesaistītā, viņam netieši daļēji piederošā SIA VN Zeme esot viņam palikusi parādā simt tūkstošus, uzņēmuma grāmatvedībā šādas saistības nav atrodamas. Ministrs nav arī pieteicies kā uzņēmuma kreditors, savukārt uz viņam uzdotajiem jautājumiem solās atbildēt tikai tad, ja iepriekš tikšot sniegtas atbildes uz viņa paša uzdotiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka SIA VN Zeme, kurā 49% kapitāldaļu pieder Štokenbergam kopā ar kompanjoniem piederošajai SIA Kapitāla virsotne, ir figurējusi saistībā ar vienu no pašreizējā tieslietu ministra un viņa uzņēmumu likumīgajām nodokļu apiešanas shēmām. Tieši šai kompānijai cits Štokenberga un partneru uzņēmums Varavīksnes nami 2007. gada sākumā divos darījumos par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75.

Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.

Ilze Aksenoka, kas iecelta par SIA VN Zeme maksātnespējas procesa administratori, nesen ir bijusi spiesta vērsties ar iesniegumu Valsts policijā par kriminālprocesa sākšanu, jo no viņas tiek slēpta maksātnespējas procesā nepieciešama informācija.

Pats Štokenbergs, kurš sākotnēji mēģināja attaisnot uzņēmuma nodokļu shēmas, pēc tam paziņoja, ka uzņēmumos bijis tikai mazākuma akcionārs un faktiski neesot bijis lietas kursā par tajos notiekošo, bet 1. augustā Latvijas Televīzijas rīta raidījumā paziņoja, ka VN Zeme viņam esot palikusi parādā vairāk nekā 100 000 latu.

Taču rodas iespaids, ka tieslietu ministrs atkal par savu uzņēmējsabiedrību nav runājis taisnību, - kā Pietiek noskaidroja no VN Zemes administratora pārstāvja, uzņēmuma grāmatvedībā nav fiksētas šādas parādsaistības pret pašreizējo tieslietu ministru. Īpaši mulsinoši ir tas, ka Štokenbergs nav pat pieteicies kā maksātnespējīgās VN Zemes kreditors.

Štokenbergs ne pirmdien, ne otrdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem – kāpēc viņš nav pieteicies kā SIA VN Zeme kreditors, kā viņš var skaidrot to, ka SIA VN Zeme grāmatvedībā neparādās kā firmas kreditors, un vai viņš var uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu viņa publiskā izteikuma patiesīgumu.

Tā vietā tieslietu ministrs uzdeva pats savus jautājumus ar nosacījumu – tikai tad, kad tikšot sniegtas atbildes uz tiem, Štokenbergs atbildēšot par savu izteikumu par simt tūkstošu parādu. Šajos jautājumos ministrs vēlreiz izteica savu interesi par rakstāmo grāmatu par KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

Vairākiem maksātnespējas administratoriem Pietiek uzdeva vienu un to pašu jautājumu – vai viņu praksē bieži ir gadījumi, kad privātpersona, kas aizdevusi uzņēmumam ievērojamu summu, pat nemēģina to (vai kādu daļu) atgūt, piesakoties kā šī uzņēmuma kreditors.

„Varbūt ir atmetuši ar roku un vairs neko necer atgūt. Tā var būt. Lai gan privātpersonas ir visaktīvākās pieteikties kā kreditoriem, jo katram jau tas savs maciņš tas tuvākais. Ja uzņēmums palicis parādā īpašniekam, visbiežāk piesakās, jo tad ir iespēja piedalīties kreditoru sapulcēs, kaut kā ietekmēt procesus. Taču ir arī gadījumi, kad īpašnieks nevēlas vairs neko zināt par savu uzņēmumu, lai tas iet savu ceļu, bet viņš vēlas sākt jaunu dzīvi. Tad arī nepiesakās, īpašnieki jau vislabāk zina, kāds ir uzņēmuma stāvoklis, un, ja zina, ka tur tāpat neko nevarēs atgūt, tad nepiesakās,” atzina Edgars Karelis.

To, ka tā gadās, atzina arī maksātnespējas administrators Edgars Leimanis, - tiesa, tā parasti gadoties, kad cilvēks nemaz nezina, ka uzņēmumam ir maksātnespēja: „Viņam ir kaut kāds līgums, kaut kāds samaksas termiņš, un viņš jau nemaz neinteresējas, vai tas uzņēmums strādā un kā. Tagad viss notiek ļoti ātri, un var nepagūt. Līdz brīdim, kad pasludina maksātnespēju, viss ir konfidenciāls pēc jaunā likuma. Īpašnieki ļoti bieži nepiesakās, lai būtu solīdi pret pārējiem kreditoriem, lai nekaitinātu pārējos kreditorus, ka stāv kopējā rindā uz naudas sadali.”

„Baidos, ka man nav neviena tāda gadījuma. Var gadīties, ka cilvēks nav Latvijā un tāpēc nepiesakās, bet es savā praksē neatceros,” – tā savukārt uz jautājumu atbildēja maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt uz jautājumu, vai viņa praksē ir bijuši gadījumi, kad uzņēmums ir palicis parādā savam īpašniekam un īpašnieks nepiesakās, viņš smejoties atbildēja: „Ja palicis parādā īpašniekam, tad īpašniekam ir slikti konsultanti.”

Kā rāda Štokenberga amatpersonas deklarācija, pagājušā gada beigās viņš izsniedzis kopumā desmit aizdevumus no 9000 latiem līdz pat 460 tūkstošiem eiro. Vai šajā uzskaitījumā minēti arī it kā pastāvošais VN Zemes parāds, nav zināms.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...