Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinoties kaislībām ap jauno vilcienu iepirkumu, AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs trešdien samelojies aģentūrai LETA, apgalvojot, ka pēdējā tikšanās ar spāņu uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles (CAF) notikusi 24. jūlijā, bet pēc tam spāņi neesot atbildējuši uz diviem tikšanās piedāvājumiem. Patiesībā tikšanās notikusi vēl 13. augustā, - to ceturtdien oficiāli apstiprināja Pasažieru vilciens (PV).

Šis apstiprināto melu fakts rada aizdomas arī par citu Štokenberga pēdējā laika publisko izteikumu patiesīgumu. Uz to netieši norāda arī satiksmes ministra Aivja Roņa diplomātiskā pozīcija, nevis kategoriski noliedzot Pietiek šonedēļ paustās ziņas par Štokenberga darbībām saistībā ar vilcienu iepirkumu, bet vienkārši izvairoties apstiprināt to patiesīgumu.

Pietiek šonedēļ informēja, ka laikā, kopš PV valdes locekļa amatā ir tajā bez konkursa ieceltais bijušais politiķis un ministrs Štokenbergs, spāņu speciālisti, atsaucoties uz aicinājumu, piecas reizes apmeklējuši Latviju, diemžēl kopējais sarunu ilgums neesot pārsniedzis piecas stundas, kas neliecinot par vēlmi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Arī jaunais līgums, ar ko Štokenbergs piedāvājot aizvietot 2. aprīlī jau vienreiz parakstīto līgumu, faktiski iekļaujot visus tos punktus, pret kuriem spāņi savulaik jau iebilda kā pret nepamatotiem un muļķīgiem un kuri mainīti, sagatavojot parakstītā līguma redakciju.

Cik zināms, Štokenbergs iepriekš izteicis arī prasību CAF nomainīt apakšuzņēmēju, nekonkretizējot, kurš no trim apakšuzņēmējiem – japāņu Mitsubishi, vācu MTU vai Latvijas Rīgas Vagonbūves rūpnīca – tas ir.

Taču punktu spāņu pacietībai pielicis cits izgājiens. Štokenbergs piedāvājis vilcienu remontiem dibināt kopuzņēmumu, kam pēc rūpīgas analīzes CAF arī piekritis. Štokenbergs atbildējis, ka vēl tikai nepieciešams saņemt akcionāra – Satiksmes ministrijas akceptu.

Taču liels bijis atbraukušo CAF pārstāvju pārsteigums, kad tikšanās laikā ar satiksmes ministru Aivi Roni izrādījies, ka par šādu ideju pirmo reizi dzird kā pats satiksmes ministrs, tā PV valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Pēc šīs informācijas publiskošanas Štokenbergs ar aģentūras LETA starpniecību trešdien nāca klajā ar vairākiem apgalvojumiem. Tā uz jautājumu, vai sarunās tika runāts par kopuzņēmuma izveidi, ekspolitiķis paziņoja, ka nevarot komentēt „spekulācijas, baumas un izdomājumus”.

Savukārt par sarunām ar CAF Štokenbergs aģentūrai LETA paziņoja: „Esam CAF izteikuši divus piedāvājumus tikties, viņi uz tiem nav atbildējuši. Pēdējā tikšanās bija 24.jūlijā.”

Uzzinot par to, ka patiesībā spāņu uzņēmuma pārstāvji – kuri rūpīgi „krāj” šādus Latvijas amatpersonu izteikumus, gatavojoties iespējamai tiesvedībai – ar Pasažieru vilciena vadību tikušies vēl aizvadītajā mēnesī, Pietiek, norādot uz aģentūras LETA publicēto izteikumu, uzdeva jautājumu Pasažieru vilciena valdei: „Vai tas nozīmē, ka PV noliedz, ka pēdējā tikšanās ar CAF pārstāvjiem ir notikusi šā gada 13. augustā?”

Pēc ilgākām pārdomām Pasažieru vilciena oficiālā atbilde bija īsa: „13.08. tikšanās ir bijusi.” Iemeslus, kāpēc Štokenbergs uzskatījis par nepieciešamu melot par šo tikšanos, uzņēmums neminēja. Nekādus komentārus pagaidām nav izdevies saņemt arī no paša ekspolitiķa.

Tikmēr ļoti izteiksmīgi izvairīgs par visu „noplūdušo informāciju” trešdien bija satiksmes ministrs Ronis, pie kura Pietiek vērsās, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

„1) portāls Pietiek šodien raksta: "Štokenbergs piedāvājis vilcienu remontiem dibināt kopuzņēmumu, kam pēc rūpīgas analīzes CAF arī piekritis. Štokenbergs atbildējis, ka vēl tikai nepieciešams saņemt akcionāra - Satiksmes ministrijas akceptu. Taču liels bijis atbraukušo CAF pārstāvju pārsteigums, kad tikšanās laikā ar satiksmes ministru Aivi Roni izrādījies, ka par šādu ideju pirmo reizi dzird kā pats satiksmes ministrs, tā PV valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss." Kā šo informāciju komentē Roņa k-gs? Kā Roņa k-gs var skaidrot Štokenberga k-ga rīcību?

2) portāls Pietiek šodien raksta: "Štokenbergs iepriekš izteicis arī prasību CAF nomainīt apakšuzņēmēju, nekonkretizējot, kurš no trim apakšuzņēmējiem - japāņu Mitsubishi, vācu MTU vai Latvijas Rīgas Vagonbūves rūpnīca - tas ir." Vai Štokenberga k-gs ir informējis Roņa k-gu par šo savu prasību un minējis konkrēto apakšuzņēmēju?

3) portāls Pietiek šodien raksta: "Ministrijā pieļauj, ka spāņiem esot pretenzijas pret to, kā rīkojas PV valdes loceklis, bijušais politiķis un ministrs Aigars Štokenbergs. Kopš viņš ir amatā, spāņu speciālisti, atsaucoties uz aicinājumu, piecas reizes apmeklējuši Latviju, diemžēl kopējais sarunu ilgums neesot pārsniedzis piecas stundas, kas neliecinot par vēlmi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu." Vai Roņa k-gs ir informēts par Štokenberga k-ga rīkoto sarunu ilgumu, to sagatavošanu, argumentu pamatotību?

4) portāls Pietiek šodien raksta: "Kā zināms Pietiek, spāņu (CAF) prasības neesot nekādas mazās, un viņi sīki un skrupulozi uzskaitījuši izdevumus, ko radījusi projekta izstrāde, jau veiktie pasūtījumi un citas darbības. Kopējam rēķinam klāt vēl var nākties pieskaitīt tiesas izdevumus, kas kopā var būt daudzi miljoni latu." Vai satiksmes ministrs ir lietas kursā par šiem aprēķiniem? Kāda ir kopējā summa?

5) kā Roņa k-gs vērtē Latvijas izredzes Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā, ja CAF tajā vēršas ar prasību?”

Tā vietā, lai noliegtu Pietiek publiskoto informāciju, ministrs izvēlējās izvairīties no skaidrām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. „Līdz nav noslēdzies savstarpējo sarunu process starp divām līguma slēdzēja pusēm, komentārus, t.sk., sarunu procesa organizēšanu, argumentu pamatotību, iespējamo tiesvedību, u.c. jautājumus, kurus minējis portāls Pietiek.com, ministrs un ministrija nesniedz,” paziņoja viņa preses sekretārs.

No neoficiāliem avotiem Satiksmes ministrijā zināms, ka šajās dienās ministrs – kurš, protams, ir bijis lietas kursā par sarunu norisi, arī par 13. augusta tikšanos utt. – šaurā lokā diezgan nediplomātiskos vārdos izteicies par Štokenberga neizprotamo „vēlmi nerunāt patiesību arī tad, kad tas nemaz nav nepieciešams”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...