Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā iesaistīta apakšuzņēmēja nolīgts uzņēmums nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem un materiāliem, tādēļ arodbiedrība, kuras biedri palikuši bez darba algas šajā uzņēmumā, vērsusies pie pasūtītāja – slimnīcas, lai cīnītos par nolīgtās naudas saņemšanu. Taču pagaidām gan būvniecības ģenerāluzņēmējs – pilnsabiedrība SBRE, gan slimnīca vien noplāta rokas – viņi atbildību par iesaistīto apakšuzņēmēju norēķināšanos ar saviem apakšuzņēmumiem neuzņemas.

Pietiek jau ziņoja, ka viena no lielākajām problēmām būvniecībā pašlaik ir prakse nenorēķināties ar apakšuzņēmējiem, kas nopietni apdraud gan būvdarbu kvalitāti, gan ēku drošību un var novest pie līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē. Pret to Latvijas Būvnieku asociācija ierosina cīnīties, iedibinot solidāru atbildību un nosakot, ka šādos gadījumos par norēķināšanos ar iesaistītajiem apakšuzņēmumu piesaistītajiem darbu veicējiem jāuzņemas vai nu ģenerāluzņēmējam, vai pašam pasūtītājam. Taču gan Finanšu ministrija, gan lielie būvnieki ir pret šo ideju.

SIA Serenato kā izpildītājs bija noslēgusi līgumu ar SBRE dalībnieka SIA Skonto būve apakšuzņēmumu SIA Balthem Ltd par apdares darbu veikšanu 404 086 eiro vērtībā. Taču kompānijas 134 darbinieki ilgstoši nesaņēma darba algu, tādēļ lūdza palīdzību Apvienotajai daudznozaru arodbiedrībai, kura no Serenato noskaidroja – algu nemaksāšanas iemesls ir tas, ka Balthem, aizbildinoties ar finanšu nepietiekamību, nav samaksājis par veiktajiem darbiem Serenato un norēķinājies vien par desmito daļu no līgumā paredzētās summas.

Kad arodbiedrība sākusi šķetināt naudas nemaksāšanas iemeslus, Balthem paskaidrojis, ka Serenato darbus veicis nepienācīgā kvalitātē, tādēļ arī atteikta līgumā paredzētā atlīdzība. Taču oficiāli dokumenti par nepietiekamu darbu kvalitāti Serenato nav pieejami. Būvdarbu vadītājs, kuram Serenato pieprasījusi darbu atskaiti, paskaidrojis, ka Serenato nemaz nav ierakstīts kā apakšuzņēmējs būvdarbu žurnālā, nav reģistrēts objektā un ģenerāluzņēmējs neatļauj kopēt būvdarbu žurnālu.

„Šobrīd Serenato ir uz maksātnespējas robežas, jo uzņēmums ir piesaistījis ievērojamus finanšu līdzekļus, kurus investēja celtniecības objektā, iegādājoties celtniecības materiālus, izmaksājot atlīdzības par darbu utt., taču no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, kas izpaudās kā SIA Balthem apzināta rīcība, neizmaksājot Serenato līgumā noteikto atlīdzību, nedodot nekādas iespējas izpildītāja darbiniekiem paveikt pilnībā līgumā noteiktos darbus [...], faktiski no atsevišķu uzņēmēju puses tiek veiktas apzinātas prettiesiskas rīcības ar mērķi gūt neatļautu labumu, mākslīgi izveidojot situācijas ar apakšuzņēmējiem, neizmaksājot viņiem atlīdzības pie situācijas, kad ir jāveic norēķins, fiktīvi izveidot defektu aktus ar mērķi neizmaksāt gala atlīdzību,” iesniegumā Paula Stradiņa slimnīcas valdei raksta arodbiedrība.

Slimnīca veikusi izmeklēšanu un konstatējusi, ka būvdarbu žurnālos vai ar objekta būvi saistītos dokumentos nav identificējams piegādātājs Serenato, tajos vien figurē SBRE piesaistītais Balthem Ltd. Slimnīca pat prasījusi paskaidrojumus SBRE dalībniekam Skonto būve, kas bija piesaistījis konkrēto apakšuzņēmumu. Skonto būve paskaidrojusi, ka ar Balthem Ltd noslēgtais līgums paredz Balthem vienpersonisku atbildību par savu saistību izpildi ar apakšuzņēmējiem un ģenerāluzņēmējs neuzņemas nekādu atbildību par izpildītāja piesaistīto apakšuzņēmēju.

Slimnīca arī norādījusi, ka līdzīgus gadījumus vērtē arī dažādas profesionālās nozares asociācijas un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, kas apvieno vadošos nozares uzņēmumus un aktīvi piedalās un pauž viedokli ar nozari saistītos jautājumos. “Iespējams, ir vērts izvērtēt iespējamību pārrunāt šos jautājumus šajās organizācijās, vērtējot šo problemātiku jau aptverošākā mērogā,” atbildes vēstulē raksta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekles Elita Buša un Arta Biruma.

Kā jau ziņots, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs rosina šādas situācijas risināt, nosakot normatīvajos aktos solidāru atbildību būvniecībā. Tā paredzētu, ka gadījumos, kad kāds apakšuzņēmējs nav saņēmis samaksu no cita apakšuzņēmēja vai ģenerāluzņēmēja, atbildību nāktos uzņemties pasūtītājam un, ja tas jau ir samaksājis ģenerāluzņēmējam par veiktajiem darbiem, maksāt vēlreiz, bet nu jau konkrētajam darbu veicējam. Grīnbergs ir pārliecināts, ka pāris gadu laikā no valsts pasūtījumiem tiktu izsijāti negodprātīgie uzņēmumi un katrs ģenerāluzņēmējs un pasūtītājs daudz rūpīgāk izvēlētos apakšuzņēmējus, lai nepieļautu nepieciešamību maksāt divas reizes.

Tomēr ne Finanšu ministrijā, ne Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā šī ideja atsaucību negūst. Gan ministrija, gan lielos būvniekus apvienojošā sabiedriskā organizācija ir ar abām rokām un kājām par solidāras atbildības noteikšanu jautājumā par nodokļu samaksu, bet neuzskata, ka šāds princips būtu jāiedarbina arī attiecībā pret atlīdzības izmaksu apakšuzņēmējiem.

“Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu,” gatavību par solidāru nodokļu piedzīšanu apliecina Finanšu ministrija.

Ministrijai piebalso arī Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, norādot, ka vispirms esot nepieciešams cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, ko var izdarīt ar solidāru atbildību par nodokļu samaksu. “Šis jautājums ir ļoti aktuāls saistībā ar nākamā gada budžeta paketi. Mēs esam piedāvājuši Finanšu ministrijas komplicētā piedāvājuma vietā ar dubulto atskaitīšanos un subkontu veidošanu, kā arī milzīgu Valsts ieņēmumu dienesta resursu iesaisti, daudz vienkāršāku un lētāku metodi, nosakot, ka publiskajos iepirkumos ģenerāluzņēmējs pirms samaksas veikšanas apakšuzņēmējiem pieprasa izziņu par nodokļu nomaksas veikšanu un gadījumos, kad nodokļu nomaksa nav veikta, ģenerāluzņēmējs samaksā apakšuzņēmējam tikai nodokļu nomaksai nepieciešamā apmērā, bet pārējo samaksā tikai tad, kad samaksāti darbaspēka nodokļi,” būvuzņēmēju priekšlikumu skaidro Fromane.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...